Dievkalpojumu pārskats

Dievkalpojuma pārskats

Svētdienas dievkalpojumu mācītājs Rufus iesāka ar uzmundrinājuma vārdu par to, ka mūsu lielākā bagātība  ir Jēzus Kristus, Kas dzīvo mūsos. Patiesa bagātība ir pārbaudītas attiecības ar Dievu, draudzība un tuvas attiecības ar Viņu. Cilvēks kļūst īpašs, kad Viņam ir dzīvas attiecības ar Dievu un tad vairs nav svarīgi, kā viņu novērtē pārējie. Nav nekā briesmīgāka, kā pazaudēt attiecības ar Dievu.
Tāpēc mācītājs aicināja uz to, lai mēs sargam savas attiecības ar Kristu un neļaujam nekam nostāties starp mums un Dievu.

Tālāk mācītājs turpināja runāt par tēmu:   

RAKSTURS UN VECAIS CILVĒKS.

„ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā,
un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā. 
(Ef. 4:22-24).
Dievs aicina mūs atlikt vecā cilvēka dzīves veidu.
Vecais cilvēkstā ir tā daba un raksturs, ar kuru piedzimst katrs cilvēks un kam ir tieksme uz grēku, egocentrismu, lepnību, dumpi pret Dievu un Viņa likumiem.
Līdz tam laikam, kamēr netiks atlikts vecais cilvēks, mūsos nebūs Dieva rakstura.                                             Vecā cilvēka pazīmes:
– laulības pārkāpšana; sacensība vai konkurence; izteikts jūtīgums; naids; dusmas; ātrsirdība; ienaids; skaudība; meli; slinkums; aprunāšana; lielība; citu izsmiešana; egoisms; citu nepieņemšana, utt.

Visu to Bībele sauc par miesas darbiem un vecā cilvēka darbiem. Lai atliktu visas šīs lietas, ir jāpieliek zināma piepūle.
Cilvēkam ir tieksme apslēpt vecā cilvēka izpausmi, tā vietā lai tiktu ar to galā un dabūtu prom no savas dzīves.
Visupirms, mums ir jākonfrontē jebkāda vecā cilvēka izpausme sevī un nevis citos.

* Vecā cilvēka problēmas risināšana sākas ar atzīšanos, ka man pašam ir šī problēma. Ar to iesākas jaunā rakstura formēšana. Ja cilvēks to neatzīst, tad neviens nevarēs viņam palīdzēt. Nevajag to slēpt, nevajag meklēt tam attaisnojumus, nevajag tajā vainot citus. Tas ir jāatliek un uz visiem laikiem no tā jāatvadās.
Kad Dievs izlēma izmainīt Jēkabu, sākumā Viņš jautāja, kā viņu sauc. Cilvēka vārds atspoguļo viņa būtību. Jēkabs visu laiku mānījās un visu laiku uzvarēja. Viņš uzskatīja to par normālu, bet Dievs gribēja viņu izmainīt. Jēkabs visu laiku gribēja to, ko gribēja Dievs – viņš visu laiku gribēja būt priekšgalā un nevis aizmugurē, viņš gribēja būt par galvu un ne par asti. Bet lai to visu sasniegtu Jēkabs vienmēr izmantoja viltību. Dievs gribēja, lai Jēkabs ierauga savu sirds stāvokli. Pēc tikšanās ar Dievu Jēkaba dzīve pilnībā mainījās. Pēc tikšanās ar Dievu, Jēkabs ieguva jaunu vārdu – Izraēls – un pārvērtās par pilnīgi citu cilvēku.
Lai Dievs dod mums žēlastību atzīt savu stāvokli. Lūdz Dievam, lai Viņš parāda tev, kā Viņš tevi redz un tavu sirdi. Tu pats un citi cilvēki var tev glaimot un teikt, ka tavā dzīvē viss ir kārtībā, bet ir svarīgi, lai tu ieraugi sevi Dieva acīm. Viss ko tu slēp un negribi tikt galā, tevi iznīcinās, tāpēc ka sekas būs acīm redzamas.
Dievs vienmēr norāda un vēlas tikt galā ar problēmas sakni un ne ar augļiem.
Kad mēs bēgam no problēmas atzīšanas savā dzīvē, tas kļūst par vienu no iemesliem, kāpēc mūsu raksturs nemainās. Bet to var mainīt, atzīstot problēmas esamību un nosaucot to vārdā.
Dēļ vecās dabas, kas ir mūsos, dēļ grēka un nāves likuma darbības, mēs dzīvē daram nepareizas lietas, kaut arī vēlamies rīkoties pareizi . Bet slava Dievam par dzīvības likumu Jēzū Kristū, kurš atbrīvoja mūs no nāves un grēka likuma.
Vecais cilvēks ir mūsu lielākā problēma, kas traucē mums komunicēt un baudīt Dievu, un ir jebkuras iznīcības un konflikta avots šajā pasaulē.
  Dievs nevēlās, lai mēs reformējam savu veco cilvēku, bet lai mēs atbrīvojamies no viņa un tērpjamies jaunajā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Jēzus, būdams Golgātā, pienagloja pie krusta veco cilvēku un iznīcināja to Savā Miesā. Pateicoties Jēzus nāvei krustā, mēs varam būt par jaunu radījumu Jēzū Kristū. Bet mums ir tam jānotic. Pēc tavas ticības tev notiks!

Jo mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam (Rom. 6:6).

Nākot pie Kristus, mums ir radusies iespēja kļūt par jauniem radījumiem un vairs neatrasties vecā cilvēka varā.
Juridiski mēs vairs neesam grēka vergi, bet faktiski – mēs vēl joprojām redzam sevī vecā cilvēka izpausmes. Mūsu nezināšana par juridiski notikušu faktu var atņemt mums mantojumu, kas mums likumīgi pieder un ir dāvāts mums no Dieva.
Juridiski katrs cilvēks, kas ir pieņēmis Jēzu par savu Kungu, vairs nav grēka vergs. Bet tam ir jākļūst par personīgo atklāsmi un tad atnāks reāla brīvība no jebkāda grēka.
* Mums ir jāapzinās, ka vecais cilvēks vēl joprojām runā mūsos. Grēks vēl nav miris tevī, bet Kristū tu esi miris grēkam, tāpēc tu vairs nereaģē uz grēku.
Pieņem lēmumu nerunāt ar mironi – ar savu veco cilvēku. Neklausies vecā cilvēka balsī, bet klausies Dieva balsi.
Tev ir jābūt skaidrai pozīcijai attiecībā uz grēku: esmu miris grēkam un es neesmu vairs grēka vergs. Ja mēs neieņemsim tādu pozīciju, tad mums būs grūti dzīvot uzvarā.
Romas impērijā bija soda veids – kad noziedzniekam, kurš nogalināja cilvēku, ar ķēdēm piesēja šo mironi pie muguras. Un noziedznieks staigāja un nesa uz savas muguras šo mironi tik ilgi, kamēr viņš pats aizgāja bojā no šīs nāves smakas un ķermeņa sadalīšanās. Sodamēra mērķis bija ar šo mirušo ķermeni nogalināt dzīvo cilvēku. Pāvils, izmantojot šo salīdzinājumu, liek mums saprast, ka mēs esam piedzimuši ar šo veco dabu, no kuras mēs paši sevi nevaram atbrīvot. Ja Jēzus to nebūtu Golgātā izdarījis mūsu dēļ, tad vecais cilvēks pilnībā mūs iznīcinātu. Bet Jēzus mūs atbrīvoja no vecā cilvēka un dāvāja mums jaunu cilvēku Jēzū Kristū.
Saprotot to, mēs pārstāsim klausīt vecā cilvēka balsij un pilnībā no viņa šķirsimies un pēc tam ietērpsimies jaunajā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Ieradumi un dzīves veids, kas mums bija līdz grēku nožēlai vēl joprojām cenšās runāt un vadīt mūsu dzīvi. Neklausi šai balsij! Tev pašam ir jāatliek vecais cilvēks malā un tev pašam ir jāietērpjas jaunajā cilvēkā. Apgāz visas domas, kas nenāk no Dieva, kas neatbilst Dieva patiesībai.
Patiesības zināšana vēl nenozīmē tās pielietošanu, ir jāpieliek vēl piepūle un centība, kā arī jāuzticas Dievam, ka Viņš  pabeigs mūsos Savu darbu, lai mēs kļūtu tādi, kādus Viņš mūs vēlas redzēt.

Līdz nākamajai reizei!

Similar Posts

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.