Mūsu aicinājums – iet 2 daļa

[dropcap]D[/dropcap]ievkalpojuma sākumā mācītājs Rufus atgādināja iepriekšējā dievkalpojuma galvenās domas. Visos četros evaņģēlijos mēs lasām, ka Jēzus pēdējie vārdi, kurus Viņš atstāja Saviem mācekļiem, bija vārdi par to, lai viņi iet un sludina evaņģēliju. Par to tiek runāts Mateja 28:18-20; Marka 16:15; Lūkas 24:47-49 (Ap.darbi 1:8); Jāņa 15:16, 20:2. Visās šajās Rakstu vietās mēs lasām par skaidru Kunga Jēzus Kristus aicinājumu – EJIET! Mēs neizvēlējāmies Dievu, Viņš mūs ir izvēlējies un aicinājis. Dievs nostiprina mūs – Savus bērnus, apbruņo ar visu nepieciešamo, māca, nododot mums Savas pilnvaras, Vārdu un spēku, – lai mēs ietu. Dievs grib, lai Viņa bērni ne tikai ietu, bet ietu ar mērķi – nest augļus Dieva Valstībai. Kā rezultāts tam, ka mēs iesim tur, kur mūs sūta Dievs, noteikti būs konkrēti augļi. Bet, kā jau tika teikts agrāk, vispirms mums jākļūst par Viņa mācekļiem, kuri aizliegs sevi, ņems savu krustu un ies tur, kur teiks Dievs. Ir svarīgi, lai katram no mums Jēzus kļūtu par mūsu dzīves centru, lai viss grieztos ap Viņu un Viņa gribu. Tikai ievērojot šo noteikumu, mēs spēsim iet tur, kur Dievs mums teiks iet. Jēzum ir jākļūst par galveno dārgumu mūsu dzīvē. Paklausība Jēzum ir tas, kas atnes man labumu un bagātina visu manu dzīvi. Jēzus teica, ka, sekojot Viņam, mums nevajadzēs paļauties uz sevi un saviem spēkiem, bet Dievs, Viņa vara un Viņa klātbūtne būs ar mums. Jēzus mums to apsolīja, jo Viņam pieder VISA VARA debesīs un uz zemes. Zinot un saprotot to, mums nav iemeslu attaisnojumiem, kāpēc lai neietu un nedarītu to, ko Viņš mums uztic. No sekošanas Tam Kungam mūs var atturēt tikai egoisms un nepaklausība.Jēzus atmaskoja farizejus, ka viņi zināja likumu, bet nedarīja neko no tā, kas bija tīkams Dievam. Reiz Jēzus tiem izstāstīja līdzību:
„Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli, un viņš gāja pie pirmā un sacīja: dēls, ej un strādā šodien manā vīnadārzā. Un tas atbildēja un sacīja: jā, kungs! – Bet viņš negāja. Viņš aizgāja pie otra dēla un sacīja tāpat. Tas atbildēja un sacīja: es negribu. – Pēc tam viņam palika žēl, un viņš aizgāja. Kurš no šiem diviem ir darījis tēva prātu?” Tie saka: “Pēdējais.” Tad Jēzus saka tiem: “Patiesi Es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks Dieva valstībā nekā jūs. Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, un jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles viņam ticēja. Bet arī tad, to redzēdami, jūs neatgriezāties un viņam neticējāt.” (Mateja 3:28-31)
Daudzi cilvēki, izdzirdot Dieva aicinājumu, vispirms pieņem lēmumu sekot Viņam un būt paklausīgiem itin visā, bet pēc laika sāk darīt savas lietas un staigāt savus ceļus. Bet ir arī cita cilvēku kategorija, kuri vispirms ignorēja Dieva aicinājumu, jo nepazina Dievu, bet pēc patiesas grēku nožēlas pieķērās Dieva Vārdam un sāka paklausībā darīt to, ko Dievs tiem liek darīt. Par nožēlu, draudzē var vērot tādu ainu, ka daži cilvēki, kuri jau daudzus gadus ir ar Dievu, sēd un neko nedara, bet daudzi jaunatgrieztie tūlīt pat sāk paklausībā iet un nes Dievam augļus.Farizejiem bija daudz zināšanu, bet, tai pašā laikā, tiem nebija nekādu augļu un nekāda labuma no šīm zināšanām. Savukārt, muitnieki un netikles pēc savas grēku nožēlas gāja un sāka darīt to, ko Dievs viņiem lika darīt. Tāpēc Jēzus teica farizejiem, ka muitnieki un netikles pirmie ieies Dieva Valstībā. Dievs meklē mūsu paklausību, kura palīdzēs mums kļūt auglīgiem Dieva Valstībā. Mana paklausība – tas ir mans labākais upuris un labākā kalpošana Dieva labad. Paklausība Dievam dara cilvēku efektīvāku un ietekmīgāku. Bet nepaklausība un egoisms ir tas, kas dara cilvēku neauglīgu. Vienīgais veids, kā atrisināt problēmu, kas saistīta ar egoismu un nepaklausību ir, – dziļa grēku nožēla Dieva priekšā. Pirms Dievs mūs sūta ar uzdevumu, Viņš mūs vispirms atbrīvo no nepareizām lietām un visa tā, kas var mums traucēt būt efektīviem un auglīgiem. Mūsu dzīve ir pastāvīga cīņa. Šīs pasaules sistēma, kurā mēs ar jums dzīvojam, visvisādi uzstājas pret Dievu un Viņa vērtībām. No savas puses, mums jāpieliek piepūle tam, lai ietu pret šo sistēmu un paliktu paklausīgi Dievam. Lai uzvarētu šajā cīņā, mums jādod priekšroka tam, ko vēlas gars, nevis miesa. Apustulis Pāvils runāja par to, ka viņš pastāvīgi paverdzina savu miesu, lai piepildītu to, ko vēlas gars. Mana gara un miesas starpā notiek pastāvīga cīņa. Ja mans gars grib piepildīt Tēva gribu, tad mana miesa, savukārt, pretojas tam. Kādā veidā apustulis Pāvils paverdzināja savu miesu? Tiecoties uz Dieva mērķi.
„Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 3:13-14)
Pat tad, kad Pāvilam draudēja briesmas, viņš tik un tā izvēlējās pildīt Dieva gribu. Apustuļu darbu grāmatā mēs lasām par to, ka citi mācekļi atrunāja Pāvilu no došanās uz Jeruzālemi, jo viņam tur draudēja briesmas, un Pāvils to zināja. Bet, neskatoties uz to, Pāvils tiecās tikai pēc viena – piepildīt savu aicinājumu no Dieva. Pāvils teica:
„Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums.” (Filipiešiem 1:21)
Tā kā Pāvilam bija tāda pārliecība, viņš, darot to, ko Dievs viņam lika darīt, nebaidījās no nāves. Jau no šā gada sākuma Dievs pastāvīgi mums saka un atgādina, ka šis gads ir zemes, kuru Viņš katram no mums sagatavojis, iekarošanas gads. Dievs Savā Vārdā saka:
„Visas vietas, kur jūs savu kāju pēdas liksit, Es esmu jums devis, kā Es to esmu Mozum solījis.” (Jozuas 1:3)
Lai mēs savā dzīvē redzētu acīm redzamu Dieva klātbūtni un Viņa varu, mums jābūt kustībā un jādodas uz to zemi, uz kuru Dievs mūs ved. Un tad mēs ieraudzīsim acīm redzamas Dieva rūpes un Viņa apsardzību. Citādi mēs tikai sūdzēsimies par dzīvi un kurnēsim. Neaizmirsīsim, ka mūsu aicinājums no Dieva ir iet! Ejot paklausībā turp, kur Dievs mūs virza, mēs redzēsim Dieva spēka un varas izpausmi. To mums garantē pats Dievs. Pirms sākt kurnēt vai attaisnoties, vispirms pārbaudi, vai tu atrodies kustībā, vai tu ej uz turieni, kur Dievs tevi sūta.Interesanti ir aplūkot notikumu ar Gideonu, kura dzīvē iestājās tāds brīdis, kad viņš noslēpās no visiem, bija pilnībā salauzts un neko negribēja no dzīves. Un šajā brīdī atnāk eņģelis, nosaucot Gideonu par stipru vīru un sakot tam, ka Dievs ir kopā ar viņu. Potenciāli Dievs bija ar Gideonu, un potenciāli viņš bija stiprs cilvēks. Bet realitātē viss izskatījās pilnīgi citādi: Gideons dzīvoja sakāvē un gaidīja nāvi, bija neapmierināts ar dzīvi un pat sāka vainot Dievu. Gideons, vērojot savu dzīvi, situāciju valstī, nesaprata, kā gan Dievs var būt kopā ar viņu, ja notiek tik briesmīgas lietas. Gideons gribēja redzēt pierādījumu tam, ka Dievs ir kopā ar viņu. Gideons atcerējās, ko tēvi stāstīja par Dieva varenajiem darbiem, bet viss tas bija palicis pagātnē, tā bija vēsture. Ir svarīgi zināt un atcerēties, ko Dievs darīja tavā dzīvē pirms gada, diviem, desmit gadiem. Bet svarīgākais ir tas, ko Dievs dara šodien. Dieva eņģelis pateica Gideonam ne tikai to, ka Dievs ir kopā ar viņu, ka viņš ir stiprs vīrs, bet arī to, ka Gideonam ir jāceļas un jāiet. Acīmredzami ir tas, ka eņģelis gribēja darīt Gideonam zināmu patiesību par to, ka, ja viņš turpinās sēdēt un neies, tad viņš neredzēs izpaužamies Dieva spēku savā dzīvē. Gideonam bija jāsaprot: kamēr viņš neizies no komforta zonas, nesāks iet un nesāks piepildīt savu aicinājumu no Dieva, – līdz tam brīdim viņš neieraudzīs Dieva spēku un varu. Bieži vien Dieva bērni gadiem atrodas draudzē, – tur, kur viņiem ir komfortabli un ērti, – bet neiziet aiz tās robežām, jo baidās satikties ar kaut ko nezināmu. Bet Dievs grib, lai mēs ejam šai pasaulē un atnesam augļus Viņa Valstībai. Bieži vien var vērot skumju ainu, kad cilvēki, kuri izplata melus un muļķības, rīkojas pārliecināti un droši, bet Dieva bērni, kuriem pieder Dieva patiesība, baidās darīt to, uz ko Dievs viņus aicina. Mēs ar jums esam Visuvarenā Dieva bērni un mums nav jābaidās un jākautrējas, kad ejam un izplatām Dieva patiesību. Mums ir jāiet. Tikai pēc tam, kad Gideons paklausīja un sāka iet, viņš ieraudzīja Dieva spēka izpausmi. Marka evaņģēlijā mēs lasām:
„Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:20)
Mums ir jāiet un jāsludina Jēzus Kristus evaņģēlijs. Kā Debesu Tēvs sūtīja Jēzu Kristu piepildīt Viņa gribu, tā Jēzus tagad sūta to darīt tevi un mani. Jēzus ir piemērs mums itin visā. Mēs varam mācīties no Jēzus to, kā Viņš gāja un piepildīja Savu aicinājumu no Dieva.Ko nozīmē IET? Iet – tas nozīmē paust aktīvu pozīciju Dieva Valstības izplatīšanā uz zemes. Iet – tas nozīmē nest paliekošus augļus. Iet – tas nozīmē sludināt Valstības evaņģēliju. Ja es to saprotu, tad man nevar būt vienaldzīga vai bezdarbīga pozīcija. Aktīvs cilvēks meklē, viņš ir iesaistījies, viņš ņem dalību, viņš domā par efektivitāti. Cilvēks ar pasīvu pozīciju bieži vien domā tā: Dievs grib glābt cilvēkus, un tas ir labi, un es pat neesmu pret to, bet es līdzdarbošos tajā tikai ar vienu noteikumu, ja Dievs pats pievedīs man vajadzīgos cilvēkus. Cilvēks ar aktīvu pozīciju izrāda interesi attiecībā uz Dieva vēlēšanos, viņš plāno savu darbību, lai sasniegtu Dieva dotos mērķus, un viņš dara visu nepieciešamo, lai virzītu Dieva darbus un izplatītu Viņa Valstību. Tāds cilvēks IET un piedzīvo acīm redzamu Dieva varas, Viņa klātbūtnes un brīnumu izpausmi.Kur ir JĀIET? Jēzus teica, lai ejam pa visu pasauli. Mēs varam iet uz vietām, kur dzīvojam, strādājam, pavadām laiku. Mums jāiet uz turieni, kur ir cilvēki, kur ir problēmas. Dievs grib, lai Viņa bērni ir par risinājumu un atbildi, un tas ir ļoti svarīgs un atbildīgs uzdevums no Viņa. Mums kā Dieva bērniem ir jāatnes risinājums cilvēku problēmām. Mums jānes Dieva dzīvība un Viņa mīlestība tur, kur ir tumsa, sāpes, asaras, jo Dievs saka, ka mēs esam gaisma šai pasaulei. Parasti mēs lūdzam par problēmām, kuras mūs ieskauj, un lūdzam par Dieva iejaukšanos. Un Dievs dzird tādas lūgšanas. Un tomēr Dievs meklē virs zemes cilvēkus, kurus Viņš varētu sūtīt un kuri varētu parādīt Dieva sirdi uz šīs zemes. Bībelē ir teikts:
„Un es dzirdēju Tā Kunga balsi sakām: “Ko lai Es sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?” Tad es atbildēju: “Redzi, es esmu še, sūti mani!” (Jesajas 6:8)
Kurš ies? Kuru sūtīt? Tie ir jautājumi, kurus debesis uzdod zemei. Jēzus Kristus tagad atrodas debesīs, pie Tēva labās rokas, bet uz zemes Viņš ir atstājis Dieva bērnus, kuriem jāiet un jāpiepilda tas, kas tīkams Dievam. Reiz Saviem mācekļiem Jēzus teica:
„Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā.” (Mateja 9:38)
Šajā Rakstu vietā mēs redzam, ka Dievs grib, lai lūdzam par darītājiem – par tiem, kuri ies piepildīt Dieva gribu un atnesīs risinājumus un atbildes. Bet turpinājumā mēs lasām, ka Jēzus vērsās pie Saviem mācekļiem (kuriem Viņš pirms tam bija teicis lūgt par darītājiem), lai tie iet.
Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm. Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” (Mateja 10:6-7)
Ar to Jēzus apliecina, ka nepietiek vien lūgt par problēmām, kuras mēs redzam sev visapkārt, mums ir JĀIET! Dievs saka: „Ejiet!” Un Viņš to saka visiem Saviem bērniem – vīriešiem un sievietēm, bērniem un pusaudžiem, jauniem un veciem. Bet tam nav jābūt mums kā smagai nastai. Mums nav jāpārdzīvo, ka nevarēsim aiziet visur, mums jādara vien tas un tajā vietā, kur mēs varam to darīt. Glābj Dievs, bet mēs paklausībā ejam un darām to, ko Viņš saka mums darīt. Ja mēs iesim un darīsim to, ko Dievs liek, tad Viņš palīdzēs mums kļūt arvien auglīgākiem un auglīgākiem, jo mūsu galvenais mērķis ir nest augļus Dieva Valstībai. Lai Dievs dāvā mums Savu gudrību, lai mēs varētu iet. Veltīsim savu dzīvi vēlreiz Dievam. Pateiksimies Viņam par visu, kas jau bijis mūsu dzīvē, par augļiem pagātnē, bet uzticēsim Dievam to, lai Viņš palīdz katram no mums nest augļus arī šodien. Pasaule ir mainījusies, bet Dievs, Viņa vārds un Viņa gudrība paliek mūžīgi nemainīga. Dievs ir apsolījis būt kopā ar mums tādā mērā, kādā mēs iesim un piepildīsim Viņa gribu. Mums jālūdz Dievam piedošana par to, ka bieži mēs ieslīgstam dzīves steigā un rūpēs, aizmirstot par galveno aicinājumu – iet un izplatīt Dieva Valstības darbus. Dievs mūs par to netiesā, bet Viņš gaida, ka mēs celsimies un dosimies uz vietām, uz kurām Viņš grib mūs sūtīt. Pateicieties jau šodien Dievam par tām iespējām, kuras Viņš mums dod, kad pieņemam lēmumu iet. Dieva klātbūtne, Viņa spēks un vara pavadīs mūs ik reiz, kad mēs iesim paklausībā Viņam. Lai Dievs atdzīvina Savu Draudzi. Lai Dievs palīdz mums ik dienu būt par Viņa lieciniekiem, kuri nes pasaulē Dieva klātbūtni. Dieva bērni – tie ir Dieva pārstāvji uz zemes, risinājums uz cilvēku un zemes jautājumiem un problēmām. Lai Dievs atbrīvo mūsu dzīvē radošu spēku problēmu atrisināšanai. Dieva radošais spēks ir apslēpts mūsos, un tas atbrīvojas ikreiz, kad mēs ejam un sējam Dieva Vārda sēklu. Lai Dievs dāvā katram no mums Savu nastu, kas ir laba mums, par dažādām dzīves sfērām. Lai ceļas Dieva gudrība un parādās šai pasaulei caur Dieva bērniem. Lai Dievs dāvā katram no mums drosmi un spēku iet Viņa Vārdā, izplatot Dieva patiesības gaismu. Dieva patiesība glābj, atbrīvo, piepilda dzīvi ar jēgu un prieku. Un mēs kā Dieva bērni nebūsim pasīvi un vienaldzīgi pret to, ko Dievs mums šobrīd saka, bet iesim un būsim aktīvi tajā, lai piepildītu Viņa gribu. Un mēs ieraudzīsim izmainītas cilvēku dzīves un viņu pestīšanu. Dievs tevi un mani radījis, lai mēs veiktu varoņdarbus Viņa labad un paplašinātu Dieva valstību uz šīs zemes. Neaizmirsīsim, ka mūsu galvenais aicinājums no Dieva ir – IET!

Similar Posts

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.