Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Mēs turpinām runāt par izmaiņām.Mēs mainīsimies katru dienu. Un mēs mainīsimies līdz pat tam brīdim, kamēr nenostāsimies Paša Dieva vaiga priekšā. Vai zināt, kāpēc? Jo izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa. Un mūsu atziņa nebūs pilnīga līdz brīdim, kamēr mēs nenonāksim Dieva klātbūtnē. Pāvils sacīja: 
„Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).
 Šodien mēs redzam un zinām nepilnīgi, tālab, tikai tad, kad mēs nonāksim debesīs, mēs ieraudzīsim pilnīgu ainu. Bet, slava Dievam par to, ka tikmēr, kamēr mēs dzīvojam uz zemes, Dievs dāvā mums dzīvības vārdu. Un Dievs vēlas, lai mēs pieņemam atklāsmi par Viņa vārdu, ar nolūku, lai caur šo vārdu mēs varētu mainīties. Un tad Viņš varēs izmainīt visu mums apkārt. Dievs bieži vien pieļauj tuksnesi mūsu dzīvēs tāpēc, lai mācītu mūs un pārveidotu mūsu domāšanas moduli (prātu). Tādā veidā, mēs mācāmies uzticēties un pilnībā paļauties uz To Kungu. Mēs sākam paļauties uz Viņu itin visā.Piemēram, Israēla bērni atradās Ēģiptē – verdzības namā, bet Dievs nolēma izvest viņus no šīs verdzības un ievest zemē, kurā piens un medus tek. 
„Un Es esmu sacījis: Es jūs izvedīšu no Ēģiptes posta uz kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, hīviešu un jebusiešu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek.” (2.Mozus 3:17).
 Mēs ar jums atradāmies tieši tur pat – verdzības zemē, kur grēks un sātans valdīja (dominēja) pār mums. Es tur biju, bet manis tur vairs nav, jo Dievs izrāva mani no turienes un pārcēla Sava mīļotā Dēla Valstībā. 
„…un jūs ar prieku pateiksities Tēvam, kas jūs darījis cienīgus dabūt savu tiesu pie svētajo mantojuma gaismā. Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā.”(Kolosiešiem 1:12-13).
 Dievs ir pārcēlis mūs Savā Valstībā un aicinājis dabūt savu tiesu pie svēto mantojuma gaismā. Dievs ved mūs uz zemi, kurā piens un medus tek. Tomēr, ceļš uz šo zemi ved cauri tuksnesim, tieši tāpat, kā Israēla bērnu ceļš uz apsolīto zemi gāja cauri tuksnesim.Pavadot Israēla bērnus ceļā cauri tuksnesim, Dievs vēlējās izmainīt viņus un iemācīt tiem Savas Valstības vērtības, lai pēc tam, kad tie ieies apsolītajā zemē, viņi varētu dzīvot saskaņā ar Dieva Valstības kultūru.Izlasīsim fragmentu no 5 -tās Mozus grāmatas. 
„Un piemini visu to ceļu, pa kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, lai tevi pazemotu un lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu, kas ir tavā sirdsprātā, vai tu Viņa baušļus turēsi vai ne. Un Viņš tevi pazemoja, lika tev badu ciest un ēdināja tevi ar mannu, ko tu vēl nepazini un ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai liktu tev atzīt, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet, ka cilvēks dzīvo no visa tā, kas iziet no Tā Kunga mutes. Tavas drēbes tev mugurā netapa par skrandām un nekrita nost, un tavas kājas nav uztūkušas šajos četrdesmit gados. Tad nu atzīsti savā sirdsprātā, ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi pārmāca tā, kā tēvs pārmāca savu dēlu, un turi Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, ka tu staigā Viņa ceļos un Viņu bīsties.”(5.Mozus 8:2-6).
 Vedot cauri tuksnesim, Dievs māca mūs staigāt Viņa ceļus, paļauties uz Viņu un staigāt bijībā Viņa priekšā, jo bijība ir sākums gudrai rīcībai.Līdz šim mēs vairāk runājām par izmaiņām, kuras Dievs veic mūsos caur savstarpējām attiecībām ar citiem cilvēkiem. Rīt mēs sāksim runāt par to, kā Dievs maina mūs caur atskaitīšanos citu priekšā. Vēlos atzīmēt, ka atskaitīšanās kāda priekšā ir savstarpējo attiecību sastāvdaļa. Tur, kur nepastāv atskaitīšanās, tur nebūs arī pareizu savstarpējo attiecību. Bet jūs zināt, ka tur, kur nav pareizu savstarpējo attiecību, nav ne izaugsmes, ne pozitīvu izmaiņu.Satiksimies ar jums rīt, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!” Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kur ņemt prieku?

    „Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalmi, 19:8-9)Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka viens no prieka avotiem ir Dieva Vārds, pārdomas par Vārdu, dzīves uztvere caur Dieva Vārda prizmu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs saprastu, ka, tikai paliekot Vārdā, mēs allaž varēsim smelties prieku un mājot priekā. Dieva Vārds – tā ir īstenais stimuls, kas palīdz vienmēr slavēt Dievu un priecāties.
  • Kas ir garīgā disciplīna?

    Garīgā disciplīna – tie ir ieradumi(individuālie vai vispārējie), kas sekmē vai veicina mūsu garīgo izaugsmi. Tie ir ieradumi, kurus vēl no Bībeles laikiem savā dzīvē ir praktizējuši varenie vīri un sievas, un konkrēti – tā ir pilnīga savas dzīves ziedošana Dievam, sadraudzība ar Viņu un ikdienas praktiskā kristīgā dzīve.
  • Dieva vārds darbojas mūsos atbilstoši mūsu saprašanas līmenim

    Līdzībā par sējēju, tiek teikts, ka tie, kuri atnesa augļus, bija tie, kuri dzirdēja vārdu un saprata to. Daži atnesa augļus 30 , 60 un 100 kārtīgi, atbilstoši katra saprašanai.«bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus.» (Мat. 13: 23).
  • Būt par Jēzus mācekli – tā ir īpaša privilēģija , un tai pat laikā tā ir noteikta atbildība

    „Es vēlos būt tāds kā Jēzus!Es vēlos būt kā Viņš savā uzvedībā un vārdos!Es vēlos būt tāds kā Jēzus savā attieksmē pret cilvēkiem!Nekad un neviens nav dzirdējis no Viņa mutes ļaunus vārdus!Es vēlos būt tāds kā Jēzus it visā!”
  • Atbrīvojiet vietu Dievam un Viņa Vārdam jūsu ikdienas režīmā

    Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.”Saskaņā ar augstāk esošo fragmentu, ja mēs mūsu dzīvēs un kalpošanās gribam piedzīvot un redzēt Dieva izpausmes, mums ir jāseko noteiktam procesam vai protokolam. Tā ir patiesība, ka Dievs ir visuresošs. Viņš ir klātesošs vienlaicīgi visur. Tomēr ir svarīgi piezīmēt, ka ir vietas kur Viņa klātbūtne ir daudz vairāk reālāka un jūtamāka nekā citur. Kas nosaka tik lielu atšķirību? Domājot par to es saku, ka mums ir jāseko protokolam. Dieva izpausmes intensitāte mūsu dzīvēs, mājās un baznīcās ir atkarīga no tā vai mēs ievērojam īsto protokolu, lai Viņa klātbūtne būtu jaušama.
  • Lai darītu Jēzus darbus, mums par to ir jālūdz!

    „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.” (Jāņa Ev. 14:12-13).Kad Pats Jēzus divas reizes saka vārdu „patiesi”, – tad tas nozīmē, ka Viņš grib vērst īpašu uzmanību uz to, ko Viņš saka. Šie divi panti ir savstarpēji saistīti. Jēzus saka, ka mēs varam darīt tās lietas, kuras Viņš darīja un pat lielākas, ja lūgsim. Jēzus centās saviem mācekļiem pateikt, ka tagad Viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, ka Viņš pārstāvēs viņus debesīs, tāpēc, ka Viņš sēdēs ar Tēvu Debesu Tronī. Jēzus teica mācekļiem, lai viņi lūdz Jēzus Vārdā un Viņš to izdarīs, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.