Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Mēs turpinām runāt par izmaiņām.Mēs mainīsimies katru dienu. Un mēs mainīsimies līdz pat tam brīdim, kamēr nenostāsimies Paša Dieva vaiga priekšā. Vai zināt, kāpēc? Jo izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa. Un mūsu atziņa nebūs pilnīga līdz brīdim, kamēr mēs nenonāksim Dieva klātbūtnē. Pāvils sacīja:
„Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).
Šodien mēs redzam un zinām nepilnīgi, tālab, tikai tad, kad mēs nonāksim debesīs, mēs ieraudzīsim pilnīgu ainu. Bet, slava Dievam par to, ka tikmēr, kamēr mēs dzīvojam uz zemes, Dievs dāvā mums dzīvības vārdu. Un Dievs vēlas, lai mēs pieņemam atklāsmi par Viņa vārdu, ar nolūku, lai caur šo vārdu mēs varētu mainīties. Un tad Viņš varēs izmainīt visu mums apkārt. Dievs bieži vien pieļauj tuksnesi mūsu dzīvēs tāpēc, lai mācītu mūs un pārveidotu mūsu domāšanas moduli (prātu). Tādā veidā, mēs mācāmies uzticēties un pilnībā paļauties uz To Kungu. Mēs sākam paļauties uz Viņu itin visā.Piemēram, Israēla bērni atradās Ēģiptē – verdzības namā, bet Dievs nolēma izvest viņus no šīs verdzības un ievest zemē, kurā piens un medus tek. „Un Es esmu sacījis: Es jūs izvedīšu no Ēģiptes posta uz kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, hīviešu un jebusiešu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek.” (2.Mozus 3:17).
Mēs ar jums atradāmies tieši tur pat – verdzības zemē, kur grēks un sātans valdīja (dominēja) pār mums. Es tur biju, bet manis tur vairs nav, jo Dievs izrāva mani no turienes un pārcēla Sava mīļotā Dēla Valstībā. „…un jūs ar prieku pateiksities Tēvam, kas jūs darījis cienīgus dabūt savu tiesu pie svētajo mantojuma gaismā. Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā.”(Kolosiešiem 1:12-13).
Dievs ir pārcēlis mūs Savā Valstībā un aicinājis dabūt savu tiesu pie svēto mantojuma gaismā. Dievs ved mūs uz zemi, kurā piens un medus tek. Tomēr, ceļš uz šo zemi ved cauri tuksnesim, tieši tāpat, kā Israēla bērnu ceļš uz apsolīto zemi gāja cauri tuksnesim.Pavadot Israēla bērnus ceļā cauri tuksnesim, Dievs vēlējās izmainīt viņus un iemācīt tiem Savas Valstības vērtības, lai pēc tam, kad tie ieies apsolītajā zemē, viņi varētu dzīvot saskaņā ar Dieva Valstības kultūru.Izlasīsim fragmentu no 5 -tās Mozus grāmatas. „Un piemini visu to ceļu, pa kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, lai tevi pazemotu un lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu, kas ir tavā sirdsprātā, vai tu Viņa baušļus turēsi vai ne. Un Viņš tevi pazemoja, lika tev badu ciest un ēdināja tevi ar mannu, ko tu vēl nepazini un ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai liktu tev atzīt, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet, ka cilvēks dzīvo no visa tā, kas iziet no Tā Kunga mutes. Tavas drēbes tev mugurā netapa par skrandām un nekrita nost, un tavas kājas nav uztūkušas šajos četrdesmit gados. Tad nu atzīsti savā sirdsprātā, ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi pārmāca tā, kā tēvs pārmāca savu dēlu, un turi Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, ka tu staigā Viņa ceļos un Viņu bīsties.”(5.Mozus 8:2-6).
Vedot cauri tuksnesim, Dievs māca mūs staigāt Viņa ceļus, paļauties uz Viņu un staigāt bijībā Viņa priekšā, jo bijība ir sākums gudrai rīcībai.Līdz šim mēs vairāk runājām par izmaiņām, kuras Dievs veic mūsos caur savstarpējām attiecībām ar citiem cilvēkiem. Rīt mēs sāksim runāt par to, kā Dievs maina mūs caur atskaitīšanos citu priekšā. Vēlos atzīmēt, ka atskaitīšanās kāda priekšā ir savstarpējo attiecību sastāvdaļa. Tur, kur nepastāv atskaitīšanās, tur nebūs arī pareizu savstarpējo attiecību. Bet jūs zināt, ka tur, kur nav pareizu savstarpējo attiecību, nav ne izaugsmes, ne pozitīvu izmaiņu.Satiksimies ar jums rīt, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!” Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije
