Viena no Svētā Gara kalpošanām ir – caur Dieva vārdu stiprināt mūs un atnest Dieva dziedināšanu mūsu sirdīs

Dārgais draugs! Cik brīnišķīgi, ka Dievs ir dāvājis mums vēl vienu dienu auglīgai dzīvei! Tik ļoti gribas, lai šī diena katram no mums ir maksimāli svētīta un auglīga.

Mēs ar jums noskaidrojām, ka Dievs vēlas runāt ar mums un atklāt mums Savus plānus un nodomus. Dievs vēlas parādīt mums mūsu likteni Viņā. Dievs vēlas stiprināt mūs un sagatavot grūtām situācijām. Ar Viņu mēs varam iziet cauri jebkādām grūtībām un pārbaudījumiem. Bet, šim nolūkam, mums ir jāiemācās dzirdēt Viņa balsi. Dievs vēlas runāt uz mums arī tālab, lai mēs sajustu pastāvīgu Viņa klātbūtni ar mums.

Viena no Svētā Gara kalpošanām ir – caur Dieva vārdu stiprināt mūs un atnest Dieva dziedināšanu mūsu sirdīs.

 „ Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.” (Romiešiem 8:26).

Ja mēs nemākam dzirdēt Dieva balsi, mēs nevarēsim arī saņemt stiprinājumu no Svētā Gara. Daudziem cilvēkiem ir vajadzīgs stiprinājums, un viņi lūdzas un lūdz par to Dievam. Bet, Dievs nevar darīt to kaut kā mistiski. Dievs stiprina mūs ar Savu vārdu. Dažkārt Viņš to dara caur kādu citu cilvēku, bet, visbiežāk, Viņš grib, lai mēs paši dzirdētu Viņa balsi. Lai mēs varētu dzirdēt Dieva balsi sevī, Viņš ir sūtījis mūsu sirdī Svēto Garu. Svētais Gars grib mūs stiprināt, jo Viņš ir sūtīts no debesīm ar nolūku, lai atbalstītu, mierinātu, vadītu un mācītu mūs. Taču, ja mēs nemākam klausīties Viņa balsi, tad mēs nevarēsim baudīt to visu pilnā mērā.

Mūsu dzīvē mēdz būt brīži, kad atnāk bailes, vājums, kad sirds piepildās ar skumjām, kad tu ej cauri grūtiem apstākļiem un tu jūties nemīlēts un pamests. Tādos brīžos Dievs vēlas mierināt tevi, ar Svētā Gara palīdzību sūtot pie tevis Savu vārdu. Ja tu būsi spējīgs izdzirdēt Dieva balsi, tad, neskatoties uz to, caur ko tu šobrīd ej, tu ik dienas varēsi no Viņa smelties mierinājumu un spēku.

„ Kad vēstneši nāca pie Jošafāta un viņam ziņoja: “Pret tevi nāk liels pulks no viņpus jūras, no Sīrijas, un redzi, viņi ir jau nonākuši Hacecon-Tamārā, tas ir, En-Gedijā,” – tad Jošafāts izbijās, un viņš apņēmās meklēt un sastapt To Kungu, un viņš izsludināja gavēni pa visu Jūdu. Tad Tā Kunga Gars nāca draudzes vidū pār Jahaziēlu, Zaharjas dēlu, tas bija Benajas dēls, tas Jehēla dēls, tas levīta Matanjas dēls no Asafa pēcnācējiem, un viņš sacīja: “Uzmanaities, viss Jūda un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, un tu, ķēniņ Jošafāt! Tā saka Tas Kungs uz jums: nebīstieties un neļaujieties samulsināties šī lielā pulka priekšā, jo šī kauja nav jūsu kauja, bet tas ir Dieva karš! Izejiet rīt tiem pretī, jo, redzi, tie nāks augšā uz Cīcas augstieni, un jūs viņus sastapsit ielejas galā šaipus Jeruēlas tuksneša. Tad Jošafāts metās uz sava vaiga pie zemes, un visi Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotāji krita pie zemes Tā Kunga priekšā, lai pielūgtu To Kungu. Un tad levīti no Kehata dēliem un no Koraha dēliem piecēlās, lai skaļā balsī dziedātu Tam Kungam, Israēla Dievam, slavas dziesmas.” (2.Laiku 20:2-3, 14-16, 18-19).

Pēc tam, kad atnācis vārds no Tā Kunga, līdz ar to atnāk arī līksmība, asaru vietā atnāk smiekli, baiļu vietā – uzdrīkstēšanās.

„ Bet tagad saka Tas Kungs, kas tevi radījis, Jēkab, un tevi veidojis, Israēl: “Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans! Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās; kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs! Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, Israēla Svētais, esmu tavs glābējs. Es atdodu Ēģipti par tavu atpirkšanas maksu, tāpat arī Etiopiju un Sabu Es dodu par tevi. Tādēļ, ka tu esi dārgs un vērtīgs Manās acīs, Es dodu zemes par tavu izpirkšanu un tautas atlīdzībai par tavu dvēseli. Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! No rīta puses Es atvedīšu atpakaļ tavus tautas brāļus un no vakariem sapulcināšu tavus piederīgos. Es sacīšu ziemeļiem: atsvabiniet tos! Un dienvidiem Es teikšu: neaizturiet tos! Atvediet Manus dēlus no tālienes un Manas meitas no zemes galiem, visus, kas nosaukti Manā Vārdā un ko Es esmu radījis Sev par godu, visus, ko Es esmu veidojis un uzturējis!”( Jesajas 43: 1-7).
„ Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo Viņš pats ir sacījis: Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.”(Ebrejiem 13:5).

Es nezinu, kam tu šobrīd ej cauri, bet es zinu tikai vienu –Dievs mīl tevi, un Viņš tevi nekad nepametīs. Tu – neesi viens! Dievs vienmēr ir ar tevi!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.

    Kas tev ir svarīgāk - patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti...

  • 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda

    Šodien bieži var dzirdēt to, ka cilvēki runā par atmodu – savās dzīvēs, savās ģimenēs, draudzēs un valstī. Vai tev ir vajadzīga atmoda? Ja jā, tad kā tu to vari zināt? Savā šodienas uzrunā vēlos piedāvāt jums izskatīt 26 pazīmes, kas norāda uz to, ka mums ir nepieciešama atmoda un Svētā Gara apciemojums. Tas katram mums var palīdzēt ieraudzīt pašam sevi un noteikt savu diagnozi.

    Šodien bieži var dzirdēt to, ka cilvēki runā par atmodu - savās dzīvēs, savās ģimenēs, draudzēs un valstī. Vai...

  • No kā ir atkarīgs tavs liktenis? II

    „Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:20-23). Balstoties uz šo rakstu vietu varam apliecināt, ka tavas un manas dzīves kursam, tavam un manam liktenim nav jāatrodas citu cilvēku rokās. Ņem savu likteni savās rokās!

    „Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas...

  • Ja gribi būt efektīvs kalpošanā Dievam, ja vēlies redzēt veiksmi savā dzīvē, – lūdz!

    Pēc tam, kad Jēzus bija lūdzis, – nolaidās Svētais Gars un Jēzus piepildījās ar Svēto Garu. Mēs jau runājām par to, ka tad, kad mēs lūdzam, mēs piepildāmies ar Svēto Garu, piepildāmies ar Dieva gudrību un spēku. Gribu piezīmēt, ka nav svarīgi, kā tu jūties lūgšanas laikā. Mēs nedzīvojam pēc sajūtām, bet ticībā. Pēc tam, kad Jēzus bija piepildījies ar Svēto Garu, Viņš tika Gara vadīts uz tuksnesi, kur Viņš lūdza un gavēja. Mēs redzam, ka Jēzus atkal lūdza.

    Pēc tam, kad Jēzus bija lūdzis, - nolaidās Svētais Gars un Jēzus piepildījās ar Svēto Garu. Mēs jau runājām par...

  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? II

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani personīgi. Ir kaut kas, ko Dievs vēlās man pateikt personīgi, bez starpniekiem. Dievs vēlās, lai es kontaktējos ar Viņu, lai Viņš varētu mācīt mani. Kad tu klausies citu kalpotāju svētrunas, tad var būt lietas, kuras tu neizproti līdz galam, vai arī kādos jautājumos tu nepiekrīti šim kalpotājam. Bet, kad es pats kontaktējos ar Dievu, lasot Vārdu un, kad Dievs atklāj man personīgi, tad jau es vairs nevaru teikt, ka kāds tā domā vai kāds man to teica. Daudzi no jums, klausoties svētrunu, pieņem tikai daļu no tās, un tas ir normāli. Dievs ir devis Savu Vārdu, lai mēs paši Vārdu varētu izpētīt.

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani...

  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība II

    „Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā .”(Romiešiem 8: 29). Dievs vēlas, lai mēs taptu līdzīgi Dieva Vienpiedzimušajam Dēlam – Jēzum Kristum. Pateicība – tā ir viena no īpašībām, kas palīdz mums to sasniegt.

    „Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais...

One Comment

Comments are closed.