Izpratne par tavu uzdevumu Valstībā

Atrodi savu aicinājumu Dievā un tiecies uz to un tava dzīve pildīsies ar jēgu, tava ģimene, darbs, kalpošana būs kā bauda un ne kā nasta. Tad kad tu zini tavu mērķi, tad dzīve iegūst jēgu un gribas dzīvot.Un tātad, mēs esam Viņa radījumi-radīti Kristū Jēzū priekš kā? Labiem darbiem,kurus Dievs mums paredzējis piepildīt. Es esmu radīts labiem darbiem. Citiem vārdiem runājot, es esmu radīts priekš labiem darbiem. Kalpošana Dievam un cilvēkiem-paredz sevis atdošanu labiem darbiem. Labie darbi priekš Dieva un labie darbi priekš cilvēkiem-lūk manas un tavas dzīves mērķis.Mēs zinām, ka daudzi cilvēki, kuri nepiesauc Jēzus vārdu arī dara labus darbus, taču šeit runa neiet par to. Runa šeit iet par darbiem darītiem Dievā vai Kristū. Runa šeit iet par aicinājumu Kristū. Ja mēs neesam Viņa radījumi, kuri radīti Kristū caur ticību, tad visi mūsu labie darbi nespēj mūs attaisnot Dieva priekšā. Tieši par to Pāvils runāja pirms viņš iesāka tēmu par mūsu aicinājumu uz labiem darbiem. Izlasīsim to visi kopā«Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.» (Еf.2: 8-10).Šajā kontekstā mēs redzam, ka labie darbi neglābj cilvēku un uzreiz ir saprotams, ka Dievs nepasludina cilvēku par taisnu, tāpēc ka tas dara daudz labu darbu. Taisni otrādi, Dievs attaisno cilvēku, kurš caur ticību pieņem Dieva dāvanu-Jēzu.«Ko lai sakām par savu ciltstēvu pēc miesas-Ābrahāmu? Kādu labumu viņš ir panācis? Jo, ja Ābrahāms kļuvis taisnots ar saviem darbiem, tad viņš ir liels, bet ne Dieva priekšā. Jo ko saka raksti? „Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību.” Bet, kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna. Kam darbu nav, bet kas tic Tam, kas bezdievīgo taisno, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību. Tāpēc arī Dāvids teic svētīgu tādu cilvēku, kam Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem: svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti, svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa grēku.» (Rom.4: 1-8).Mes redzējām šeit, ka ja Dievs attaisnotu cilvēku caur viņa labajiem darbiem, tad tā nebūtu žēlastība no Viņa puses, bet gan parāds. Bet tā kā mēs pēc savas grēcīgās dabas esam Dieva parādnieki un vienīgais kā mēs spētu nomaksāt mūsu parādu tas ir degt mūžīgi ellē, tad ir skaidrs, ka mūsu labo darbu, lai cik to arī nebūtu nepietiek mūsu attaisnošanai Dieva priekšā. Atttiecīgi, mums ir vajadzīga tikai Dieva žēlastība, vienīgā kas spēj anulēt visus spriedumus pret mums. Nosacījums šai apžēlošanai ir ticība tam, ka Jēzus ir paņēmis uz sevis mūsu grēkus un sodu par tiem, nomiris mūsu vietā un augšāmcēlies mūsu attaisnošanai. Caur ticību mēs saņemam piedošanu, ar piedošanu attaisnošanu, bet ar attaisnošanu mieru no Dieva. Bez attaisnošanas un miera ar Dievu, visi labie darbi nesniedz cilvēkam patiesu apmierinājumu un jēgu. Mūsu taisnība Dieva priekšā ir kā netīras drēbes. Ja cilvēks iesākumā nepieņems mieru no Dieva caur ticību Kristum, tad lai cik arī labu darbu viņš nedarītu, viņam vienalga nebūs apmierinājuma. Viņš vienalga jutīsies netīrs, nosodīts un necienīgs Dieva priekšā, tāpēc ka viņa taisnība ir kā netīras drēbes. Ja tev mugurā ir netīras drēbes, kaut arī jaunas, tad kā tu jutīsies? Tieši tāda sajūta ir tiem, kuri vēlas izpatikt Dievam ar labiem darbiem, bet bez Kristus. Nav svarīgi cik daudz labu darbu tu dari, Dievs tevi nepieņems, kamēr tu nenoticēsi Jēzum. Dieva miers ienāk sirdī no tā, ka mēs zinām, ka Dievs mūs ir attaisnojis un pieņem mūs.