Izpratne par tavu uzdevumu Valstībā
Šī rakstu vieta parāda mums, ka mums ir jānodod sava miesa par dzīvu upuri Dievam saprātīgā kalpošanā. Mēs to darām, kā pateicības aktu Dievam, par visu Viņa žēlastību un labestību pret mums. Kā zīmi tam, ka esam pateicīgi Dievam, mēs labprātīgi atdodam sevi Viņam kalpošanā un Viņa Valstības izplatīšanā.Tālāk, Pāvils uzskaita dažādas dāvanas, kuras Dievs ir dāvājis katram no mums, pēc mūsu spējām un mums piešķirtās žēlastības no Tā Kunga. Šīs dāvanas ir dotas, lai katrs kurš vēlas varētu paust savu pateicību Dievam ar konkrētu kalpošanas darbu. Viss kas mums jādara, tas ir vienkārši jāatklāj savas dāvanas un jāsāk efektīvi izmantot tās kalpošanai Dievam.
Kalpošana – tie arī ir tie labie darbi, par kuriem Pāvils runā vēstulē efeziešiem:
«Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.» (Еf.2: 10).Viens no veidiem kā var kalpot Dievam, ir pakalpot Viņa tautai, iesaistoties praktiskās kalpošanās draudzē un darot visu no sirds, kā priekš Tā Kunga.«Jo Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši Viņa Vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat. Bet mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam, ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus.» (Еbr. 6:10-12)«Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi.» (1Pēt. 4:10)
- Kalpošana Kungam – tā ir pareiza mūsu sirds atsaukšanās uz Viņa labestību. Mēs atsaucamies ne tikai ar vārdiem, kā: «paldies Tev Kungs.», bet ar to, ka mēs atdodam sevi pilnībā kalpošanai Dievam.
- Kalpošana – tā ir manas mīlestības demonstrācija pret Dievu.«Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji, mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu garums, ka tu dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs taviem tēviem, Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, ar zvērestu ir apsolījis dot.»(5 Moz. 30:19-20
- Dedzības trūkums attiecībā pret Dieva lietām, pierāda pateicības trūkumu.«Kāpiet augšup kalnos, sataisiet kokus un celiet šo namu; tas Man būs patīkami, un Es parādīšu Savi godību, saka Tas Kungs. Jūs gan sagaidījāt daudz, un redzi, iznāca maz, un, kad jūs to pārvedāt mājās, tad Es to tomēr izputināju. Kāpēc tā?” jautā Tas Kungs Cebaots. „Tāpēc, ka Mans nams stāv drupās un ikviens dzenas tikai pēc sava nama. Tāpēc debess aizturēja pār jums savu veldzi, un zemes klēpis noslēdza jums savus augļus. Un Es sūtīju sausumu pār visu zemi un kalniem, pār labību, pār vīnu un eļļu, un pār visu, kas aizaug no zemes, tāpat arī pār ļaudīm, lopiem un visiem ar rokām darāmiem darbiem.” Tad Zerubābels, Šealtiēla dēls, un Jozua, Jocadaka dēls, augstais priesteris un visi, kas tur no tautas vēl bija, ar lielu uzmanību uzklausīja Tā Kunga, sava Dieva, balsi un pravieša Hagaja vārdus, kuru Dievs Tas Kungs pie viņiem bija sūtījis, un tauta sajuta lielu bijību Tā Kunga priekšā. Tad Hagajs, Tā Kunga sūtnis, kura uzdevums bija Dieva vēstījumu tautai zināmu darīt, runāja šādus vārdus: „Es esmu ar jums!-tā saka Tas Kungs.” Un Tas Kungs lika pamosties Zerubābelā, Šealtiēla dēlā, Jūdas apgabala pārvaldniekā, un Jozuā, Jocadaka dēlā, augstajā priesterī, un visos no tautas atlikušajos jaunam garam, tā ka viņi nāca un uzsāka darbus gar Tā Kunga Cebaota, sava Dieva, namu sestā mēneša .» (Hagaja 1:8-15)
