Bībele saka, ka mēs varēsim veiksmīgi stāties pretī velnam Svētā Gara spēkā. Kad mēs pieņemam Jēzu, kā Kungu un Glābēju, un pakļaujamies Dievam, tad mums ir pieeja Dievišķajam spēkam, kurš piespiež velnu bēgt no mums, ja vien mēs stājamies viņam pretī.
«Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums» (Jēk..4: 7).
Bībele par paklausību saka sekojošo: «Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību» (Js.1:19). Vai baudīsim zemes svētības vai nē, tas ir atkarīgs no mūsu paklausības.
Kāzu mielastā, Kānā Galilejā, Marija teica kalpotājiem: «… ko Viņš jums teiks, to darait!» (Jņ.2:5). Kad viņi izdarīja to, ko Jēzus teica, tad arī brīnums notika.
Bībele apgalvo, ka ar Dievu viss ir iespējams.
«Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.» (Мat.19:26)
« Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.» (Мk.9:23).
Nevajag Dievu ierobežot savā dzīvē ar neticību. Viens no veidiem, kā mēs ierobežojam Dievu un palēninām Viņa iejaukšanos mūsu dzīvē, ir neticība.
Ejiet pēc paša labākā, kas ir no Dieva. Dažreiz mēs palēninām savu izrāvienu, tāpēc, ka izvēlamies eksistēšanu atmodas vietā. Jēzus nāca, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, nevis, lai mums būtu daži nelieli svētību pilieni.
No jauna pievērsīsimies stāstam Apustuļu darbos par vīru, kas bija tizls no mātes miesām.
Pierašana pie savas situācijas.
Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām.
Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.
Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7).
Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»
Izrāviens maina cilvēka statusu un stāvokli. Šodien, es vēlos, lai jūs vērstu uzmanību uz to, ka šajā stāstā izrāvienu saņēma ne tikai tizlais vīrs, bet arī apustuļi – Pēteris un Jānis. Ne tikai tizlajiem ir vajadzīgs izrāviens. Katram cilvēkam ir vajadzīgs izrāviens!
Tajā pašā laikā, kad tizlais vīrs saņēma savu izrāvienu, arī apustuļi Pēteris un Jānis saņēma savu izrāvienu, jo brīnumi, kuri nekad agrāk viņu kalpošanā nebija fiksēti, notika tieši tajā dienā. No tā laika, dažāda veida brīnumi, viņu dzīvē un kalpošanā nekad nebeidzās. Pat ēna no garāmejošā Pētera, sāka dziedināt slimos. Iedomājieties, kas ar jums notiks, kad jūs sāksiet piedzīvot pastāvīgu izrāvienu katrā, savas dzīves sfērā.
Lai piedzīvotu izrāvienu, ir nepieciešams saprast, kas tas ir un kāpēc mums tas ir vajadzīgs.
Lūk, daži paskaidrojumi tam, kas tiek domāts tad, kad runa iet par izrāvienu:
• Izrāviens – ir tas, kas iznīcina jebkuras barjeras (sātaniskās vai cilvēciskās), kuras mūs dzīvē ierobežo.
• Izrāviens – ir tas, kas tavas traģēdijas pārvērš liecībās.
• Izrāviens – ir tas, kas tavas slimības pārvērš veselībā.
• Izrāviens – ir tas, kas tavas vilšanās pārvērš iespējās.
• Izrāviens – ir tas, kas dod pāreju no grūtībām uz komfortu.
