Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē? III

Sveicu jūs, dārgie draugi! Miers jums un žēlastība no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Es priecājos, ka jūs atrodat laiku, lai ieskatītos mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” un stiprinātos gudrībā, kas apslēpta Dieva Vārdā. Dieva Vārds atnes gaismu mūsu dzīvē. Vienā no Psalmiem Dāvids sacīja:

Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu.”

(Psalms 18:29).

Atļauj Dievam šodien runāt uz tavu sirdi.

Mēs runājam par to, kā mēs savā dzīvē varam piedzīvot Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību.

Vakar mēs apstiprinājām, ka pastāvīga sadraudzība ar Dievu ir obligāts noteikums tam, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni, Viņa spēku un žēlastību savā dzīvē. Mēs lasījām daudzas Rakstu vietas, kuras parāda mums to, ka tiem cilvēkiem, kuri mīl To Kungu, ir acīmredzamas priekšrocības. Tādiem cilvēkiem Dievs ir sagatavojis virkni patīkamu pārsteigumu, viņu dzīvēs visas lietas nāk par labu, un Pats Dievs atklāj Sevi viņiem.

Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”(Romiešiem 8:28).

Dievu mīlošs cilvēks vienmēr ir orientēts uz to, lai jebkurā dzīves situācijā piepildītu Dieva gribu.

Tad, kad Pāvilu ielika cietumā, viņš arī tur atrada iespēju sludināt Evaņģēliju un piedzīvot Dieva spēku. Pāvils savu traģēdiju pārvērta par uzvaru Tam Kungam. Problēma kļuva par svētību gan priekš paša Pāvila, gan priekš tiem cilvēkiem, kuri bija Pāvilam visapkārt.

Bet es gribu, brāļi, lai jūs zinātu, ka tas, kas ar mani notiek, ir drīzāk sekmējis evaņģēliju, ka manas važas ir kļuvušas Kristū zināmas visā virssardzē un arī visiem citiem, un ticības brāļu vairākums, kas uzticējušies manām važām, ar vēl lielāku drosmi bezbailīgi sludina Dieva vārdu.”(Filipiešiem 1:12-14).

Dievs caur Pāvilu varēja veikt lielus varoņdarbus tālab, ka Pāvils mīlēja Dievu un daudz laika pavadīja sadraudzībā ar Viņu.

Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā.

Dievs mūs ir radījis mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Vairāk par visu Viņš vēlas to, lai mēs mīlam Viņu ar visu savu būtību. Dievs ir kļuvis par iniciatoru mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu. Iesākumā, Dievs sūtīja pie mums Jēzu un ļāva Viņam ciest, lai no jauna tiktu atjaunota sadraudzība ar Viņu. Tagad, kad tas jau ir paveikts, attiecībām ar Dievu ir jākļūst personīgām un intīmām. Ja mūsu attiecībās ar Dievu mums nebūs ieviesta kārtī, tad arī visa mūsu dzīve būs viena vienīga nekārtība, un tad mūsu dzīvē viss būs nepareizi.

Tātad, sadraudzība ar Dievu mīkstina mūsu sirdis un dara tās jūtīgas uz to, lai mēs iemācītos dzirdēt un sadarboties ar Dievu.

Dievs joprojām runā ar Savu tautu dažādos veidos. Visi tie, kuri savā dzīvē piedzīvojuši Dievu un Viņa žēlastību, ir mācējuši klausīties un atšķirt Dieva balsi.

Jēzus par Pēteri sacīja : „…jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs.”

(Mateja 16:17).

Pēteris ne tikai nodeva sevi Dievam kā dzīvu upuri, bet viņš, caur biežu sadraudzību un laika pavadīšanu ar Viņu, iemācījās dzirdēt Debesu Tēva balsi.

Jēzus sacīja: „Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.”

(Jāņa 10:27-28).

Tad, kad mēs pazīstam Debesu Tēva balsi un sekojam Viņam, mēs reāli piedzīvosim Dieva spēku un žēlastību. Tas palīdzēs mums atrasties vajadzīgajā vietā un vajadzīgajā laikā. Viss tas var izvērsties par satriecošiem varoņdarbiem Dievam.

Dievs ir suverēns pļaujas Valdnieks un Kungs. Pļauja pieder Viņam, un ne mums, tālab jebkādam darbam Viņa tīrumā ir jānāk no Viņa. Dievs neaicina mūs uz pašdarbību, bet uz sadarbību. Sadarbībai ir nepieciešama skaidra komunikāciju un sakaru sistēma. Tas ir tas, ko mums dod sadraudzība ar Dievu.

Dievs nevēlas, lai mēs paši sev izdomājam darbu, bet pēc tam lūdzam Viņa svētību. Pirms Dievs tevi atrada, Viņš jau strādāja. Viņa vēlēšanās ir, virzīt tevi no tās vietas, kur tu pašlaik stāvi, uz to vietu, kur Viņš jau strādā. Tas, ko Dievs dara, jau ir svētīts. Tad, kad tu pievienojies Dievam, tu automātiski ieej Viņa svētībā.

Ja tu meklēsi Dieva vaigu, Dievs parādīs tev to vietu, kurā Viņš jau kaut ko dara. Tas būs tavs ielūgums pievienoties Viņam.

Dievs šodien runā uz mums dažādos veidos: caur Svēto Garu un Viņa dāvanām, caur Bībeli, caur lūgšanu, caur apstākļiem, caur citiem ticīgajiem. Ir svarīgi zināt to, ka bieži vien Dievs izmanto visus šos veidus vienlaicīgi, ar nolūku, lai pateiktu mums vienu un to pašu. Dievs to dara tālab, lai mums būtu uzdrīkstēšanās un pārliecība par to, ka to saka Dievs.

Dievs ne tikai atklās mums to, uz ko Viņš mūs aicina, bet arī to, kā to darīt, lai tad, kad mēs piepildīsim Viņa aicinājumu savai dzīvei, – Dievs tiktu pagodināts.

Taču, mēs varam piepildīt Dieva nodomus ar tādiem paņēmieniem, kas nepagodina Dievu.

Tad, kad mūsu sirds ir jūtīga uz Svēto Garu, mēs zināsim gan vienu gan otru. Tas nozīmē, ka mēs zināsim, ko un kā darīt tā labā, lai Dievs tiktu pagodināts caur mums un mūsos.

Dievs vēlas bagātīgi svētīt tevi un tos, kas ir tev līdzās. Dievs vēlas, lai visas tavas problēmas un traģēdijas pārvērstos triumfā un uzvarā. Dievs ne tikai to vēlas, bet Viņš zina, kā to var sasniegt, un Viņš vēlas tev to parādīt. Caur pastāvīgu sadraudzību un laika pavadīšanu ar Viņu, tev ir jāiemācās dzirdēt Debesu Tēva balsi.

Lai Dievs tevi šodien svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja cilvēks nenāk grēku nožēlā, tad viņa dzīvē ienāk sods un otrā nāve

    „3 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji?5 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit tādu pašu galu.” (Lūka13:3-5)
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? III

    „Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga Vārdu.”(2.Timot. 2:19).Praktiskā taisnība – tas ir pamatīgs, nopietns pamats lai baudītu Dieva labvēlību. Ja tev patīk grēks, ja grēks ir tavs dzīvesveids, tu šķir, atdali sevi no labvēlības un visa tā, ko labvēlība atnes cilvēka dzīvē.
  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu! II

    „Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,”(Mateja :5:44). Bībeles tulkojumā krievu valodā : „Bet es jums saku; mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād, dariet labu tiem, kas jūs ienīst un lūdziet par tiem kas dara jums pāri un vajā.Apbrīnojami, bet Jēzus pavēl mums MĪLĒT, SVĒTĪT, DARĪT LABU un LŪGT – par mūsu ienaidniekiem, par tiem, kuri mūs nolād, par tiem, kuri mūs neieredz, dara mums pāri un vajā mūs. Tā rīkojoties, mēs izpelnāmies paaugstināšanu no Dieva.
  • Atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts

    Problēmas spēj tevi gremdēt vai celt. Viss ir atkarīgs no tavas reakcijas. Mēs izpētīsim Dāvida piemēru un ļausim tam mācīt mūs uz to kā reaģēt sarežģītā situācijā.2 Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis – tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu! 3 Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem? 4 Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas. 5 Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)
  • Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.