Kā mums iemantot lielu ticību?

Dārgie Dieva bērni, es pateicos Dievam par iespēju ik dienas dalīties ar jums brīnišķīgā Dieva vēstī! Šodien vēlos pabeigt pamācību ciklu par balvu, kura tiek saņemta par pastāvību un neatlaidību ticībā. Šis vārds priekš manis bija ļoti iedvesmojošs, un es ceru, ka tāds tas bija arī priekš visiem tiem, kas lasa šo rubriku. Vēlreiz pārlasīsim šo stāstu:
„Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās. Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.”  Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.”  Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.” Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.”  Bet viņa sacīja: “Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.” Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.”(Mateja 15:21-28).
Tātad, Jēzus teica Kānaāniešu sievietei, ka tās ticība ir liela. Interesanti, kā mums iemantot lielu ticību? Pamēģināsim šodien rast atbildi uz šo jautājumu. Bībelē ir teikts, ka ticība atnāk no Dieva Vārda sludināšanas(dzirdēšanas – tulkojumā krievu valodā),(Rom.10:17). Tālab, ja vēlies, lai tava ticība pieaug, mans padoms tev, – pastāvīgi klausies un piepildi savu sirdi un prātu ar Dieva Vārdu. Tomēr, ticība, kas pieaug no Dieva Vārda, noteikti tiks pārbaudīta. Bez pārbaudījumiem, tu nevarēsi uzzināt, pieaug tava ticība vai nē. Problēmas un pārbaudījumi atklāj stāvokli, kāda ir tava ticība. Tieši šie ticības pārbaudījumi, kuriem cauri izgāja šī sieviete, nostiprināja viņas ticību tā, ka tās ticība kļuva liela. Ja esi atklājis, ka tava ticība ir vāja, atgriezies pie savas ticības avota – sāc no jauna piepildīties ar Dieva Vārdu. Mums visiem ir viens ticības avots un vienādas iespējas ticības attīstīšanai. Ar Dieva Vārda starpniecību ticības dāvana ir pieejama visiem. Mums vajag ne tikai iemantot ticību, bet arī to nostiprināt, lietojot ticību grūtību pārvarēšanai. Mēs nespēsim dot citiem to, kā nav mums pašiem. Mūsu dzīve ietekmē tos cilvēkus, kas ir mums līdzās. Cilvēki mūs vēro, un viņi redz to, kā mēs reaģējam vienās vai otrās situācijās. Mūsu reakcija, mūsu rīcība kļūst par piemēru tiem cilvēkiem, kas ir mums līdzās. Mūsu bērni mācās no mums. Mēs varam iedvesmot cilvēkus, ja dzīvosim savu dzīvi ticībā. Pateicies Dievam par to, ka Viņš ir – Gudrs Dievs, kurš, attiecībā uz mums, jau visu paredzējis. Dievam nav vienaldzīgs mans un tavs liktenis, Viņš zina visu, kas notiek tavā un manā dzīvē, Dievs ir lietas kursā par visu. Dievs nāks mums palīgā, lai gan mēs to varam ari neredzēt. Pateicies Dievam par dzīvību, kuru Viņš tev devis, pateicies Dievam par Viņa  līdzdalību tavā dzīvē. Pateicies Dievam par to, ka tu esi dārgums Viņa acīs. Dievs zina visas mūsu grūtības un problēmas, un Viņš nāk, lai palīdzētu mums. Pateicies Dievam par ticību, par Viņa Vārdu, kurš ir ticības avots. Pateicies Dievam par brīvu pieeju Viņa Vārdam, par Dieva Vārda atklāsmēm, par to sapratni un iedvesmu, kura atnāk no Dieva Vārda. Lūdz, lai Dievs dod tev atklāsmes un gudrības garu, lai Viņa Vārds arvien vairāk un vairāk iesakņotos tevī, un lai caur Vārdu tava ticība pieaugtu un nostiprinātos. Dieva Vārds – tas ir dzīvs Vārds, kurš izaudzē mūsos ticību, iedvesmo mūs. Staigāšana Dieva Vārdā atnes gaismu mūsu dzīvēs. Lūdz Dievam piedošanu par to, ka, tā vietā, lai mācītos konkrētās situācijās, tu kurnēji. Lūdz Dievam piedošanu, ja esi šaubījies par to, ka Dievs tev atbildēs, ja izmisumā un bezcerībā esi runājis nepareizos vārdus. Lūdz Dievam piedošanu par to, ja esi bijis nevērīgs pret ticības principiem un neesi redzējis iespēju tur, kur to redzējis Dievs. Lūdz Dievam piedošanu par to, ka esi dažkārt kurnējis, tā vietā, lai pielūgtu Dievu. „Palīdzi mums, Kungs, pieņemt katru situāciju, kā iespēju mācīties un stiprināt savu ticību, lai paceltos jaunā līmenī.” Lai mūsu dzīvē ir arvien vairāk un vairāk pateicības un Dieva pielūgsmes, un arvien mazāk un mazāk neticības un kurnēšanas. Lai Dievs palīdz mums ieraudzīt to, ka pielūgsme atver mums debesis, atnes risinājumu. Sāc savā dzīvē praktizēt visus tos principus, kurus iemācījāmies no šīs Kānaāniešu sievietes dzīves. Dievs vēlas, lai mēs un mūsu bērni realizētos savās dzīvēs, bet šajā pasaulē ir sātans, kuram ir pilnīgi pretējs plāns, attiecībā uz mums un mūsu bērniem.Bet, paldies Dievam par ticību uz Dievu, kurā mēs spējam uzvarēt. Veiksmīgu jums dienu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Staigā gaismā un nedod vietu sātanam! III

    Ja mēs staigāsim Dieva ceļus un stāvēsim Viņa sardzē, tad Dievs mums dos varu valdīt, pavēlēt un staigāt starp eņģeļiem. Ja mēs staigāsim Dieva ceļos un pieņemsim Jēzus Kristus kundzību, mēs varēsim efektīvi stāties pretī visiem sātana darbiem mūsu dzīvē un to cilvēku dzīvēs, kas ir mums visapkārt.Sātans nekad nevarēs apstrīdēt to faktu, ka Jēzus ir Kungs. Bet, ja mēs staigājam nešķīstībā Dieva priekšā, tad sātans ar savu darbību, varēs apstrīdēt šīs patiesības realitāti mūsu dzīvēs.
  • Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

    Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs.
  • Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc, mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.
  • Kopā ar Dievu-tev nav nekā neiespējama

    Katram no mums ir dota izvēles brīvība. Ar saviem grēkiem un netaisnību mēs piepildīsim savu dzīvi un savas ģimenes ar lāstiem un vienlaicīgi, ar to apgānīsim arī zemi. Bet caur grēku nožēlu un dievbijīgu dzīvi mēs nostiprināsim dzīvības kundzību ar Dieva žēlastības palīdzību savā dzīvē un arī visā pasaulē.Mēs redzam, ka viena cilvēka grēks negatīvi ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī apkārtējos. Tādā pašā veidā mēs arī redzam, ka viena cilvēka paklausība un taisna dzīve pozitīvi ietekmē citus un zemi kopumā.
  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! II

    Šodien mēs turpinām izskatīt citas dzīves sfēras, kurās Salamans mēģināja tomēr rast laimi un apmierinājumu. Tas ir tas, ar ko šodien nodarbojas daudzi cilvēki. Šodien mēs parunāsim par to, kā Salamans mēģināja atrast laimi un apmierinājumu darbā.„Un tādēļ es ienīdu šo dzīvi un dzīvību, jo es turēju par ļaunu visu to rosmi, kas noris zem saules; jā, viss ir niecība un vēja ķeršana! Tad es ienīdu arī visu savu centību, ko es biju veltījis savam darbam zem saules, jo man viss tas, ko es esmu ar pūlēm ieguvis, būs jāatstāj tam cilvēkam, kas sekos pēc manis.”(Salamans Mācītājs 2:17-18).
  • Uzvaras solis

    Uzvaras solis – kad tu paziņo par savu uzvaru pār kārdinājumiem un stājies pretī sātanam, visiem viņa plāniem un nodomiem tavā dzīvē un tavu tuvinieku dzīvēs.„Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!”(Jēkaba 4:7-8).