Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu par to, lai jūs nekļūtu vienaldzīgi pret Dieva Vārdu un sarunu ar Dievu lūgšanā.Mēs turpinām runāt par to, cik svarīga ir lūgšana.Mēs runājām par to, ka Dieva plāni ir jau svētīti, un tāpēc mums savi plāni ir jāpakļauj Dieva plāniem. Runājām arī par to, ka lūgšana, – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē.Dievs neienāks mūsu dzīvē, ja mēs Viņu neuzaicināsim.Turpināsim aplūkot tās lietas, kas raksturo efektīvu lūgšanu.
  1. Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību. Lūgšana – tā ir dzīvinošā debesu smarža. Kā ticīgie, mēs varam būt darbīgi, mēs varam darīt daudz un dažādas vajadzīgas lietas, bet bez lūgšanas, visas mūsu darbības būs bez debesu dzīvības smaržas. Aplūkosim mākslīgās puķes: tās ir skaistas, bet tām nav smaržas. Mēs varam nelūgt un darināt skaistas lietas, bet tādā gadījumā, šīs lietas nepavadīs dzīvības smarža, debesu aromāts, uz tām nebūs debesu zīmoga. Ja tie būtu dzīvie ziedi, tiem būtu aromāts. Ko tu vēlies? Vai tu vienkārši vēlies radīt iespaidu, vēlies skaistu formu, vai arī vēlies sev visapkārt izplatīt Dieva dzīvību? Vai vēlies, lai cilvēki tevi slavē un saka: „Lūk, cik daudz viņš dara!”? Bet vai bez debesu smaržas, bez dzīvības gara tam visam ir jēga? Dažreiz man šķiet, ka arī bez lūgšanas var sasniegt labu rezultātu, bet pēc laika tas viss sabrūk, jo nebija darināts debesīs. Viss, kas ir darināts debesīs, pastāv mūžīgi. Debesu zīmogs – tas ir mūžīgs zīmogs. Tāpēc, lai ko tu arī darītu, – esi mamma, kura audzina bērnus, vai vīrs, varbūt skolotājs, vai darbinieks, vai Dieva kalpotājs – ieslēdz, ieskauj visas savas darbības un visus tos, kas ir tev līdzās, lūgšanā, izplati debesu aromātu.
 Var veikt eksperimentu no visa tā, ko tu dari, pamēģini darīt kādas lietas bez lūgšanas, bet citas – ar lūgšanu. Lūdz tai laikā, kad tu dari kaut ko, un lūdz pēc tam, kad esi pabeidzis darbošanos. Ieliec šīs lietas lūgšanā un pavēro, kāds būs rezultāts. Tu patiesi pārliecināsies, ka visam tam, kas tiek darīts bez lūgšanas, nav Dieva dzīvības. Dzīvība no Dieva atnāk caur lūgšanu. Lūgšana – tā ir cīņa, tā ir kauja, tas ir karš. Sātans nebaidās no ticīga cilvēka, kurš nelūdz un neuzskata lūgšanu par svarīgu. Sātans pat tev palīdzēs tajā, lai tu būtu ļoti aizņemts un tev neatliktu laiks lūgšanai. Sātans baidās no tiem ticīgajiem, kuri lūdz un viņš darīs visu, kas viņa spēkos, lai liktu tev vilties, lai apturētu tevi, lai traucētu tev, lai padarītu tevi vāju, ar vienu nolūku, – lai tikai tu nelūgtu. Kurš no jums ir lasījis grāmatu vai skatījies filmu „Nārnijas hronikas”? Tas ir darbs, kuru sarakstījis kristietis Klaivs Steiplzs Lūiss. Lai aprakstītu personības, rakstot stāstījumu, Lūiss izmanto tēlus. Caur lauvas tēlu autors demonstrē mums Jēzu. Lūiss uzrakstīja kādu darbu, kurā sātans tiek stādīts priekšā kā ārsts, kuram ir ienaidnieks, – un tas ir Dievs. Šim ārstam ir pacients, kurš ir ticīgs cilvēks. Sātans dod uzdevumu saviem darbiniekiem, lai tie nepieļauj to, ka pacienti lūdz un komunicē ar viņa ienaidnieku – Dievu: „Izdomājiet visu, kas jums tīk, lai tikai viņi nesarunātos, nekomunicētu ar Viņu, jo tad, ja jūs to pieļausiet, mums pienāks gals!” Vai jūs saprotat, ko tas nozīmē? Tad, kad ticīgs cilvēks sāk efektīvi lūgt, visa elle trīc un dreb!
„….aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.”(Lūkas 18:1).
 Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”
  • Praktiski norādījumi Bībeles izpētei

    1. Lūdz, lai Dievs dod tev spēcīgas slāpes pēc Vārda.Lūdz par to bieži. Lai Dievs palīdz tev apzināties, cik ļoti tev ir vajadzīgs Vārds. Cilvēks bez slāpēm nedzer un neēd. Tikai izslāpis un izsalcis cilvēks vēlās to darīt. Ja tev nav apetītes, tad tu neēdīsi. Bet mēs zinām, ka Dieva Vārds ir garīgais ēdiens.
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.
  • Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam

    „…..jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu.”(Atklāsmes gr.17:14).Lai pievienotos uzvarētāju armijai Jēzū Kristū, ir nepieciešams sevi kvalificēt trīs virzienos – aicinājumā, izredzētībā, uzticībā. Sīkāk par to mēs runāsim rītdien, bet šodien, vēlos lai ieraugāt to, ka karš ir neizbēgams, bet šajā karā Dievs paļaujas uz Saviem aicinātajiem, izredzētajiem un uzticamajiem, kas ir līdz ar Viņu.
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums II

    Dievs pārbauda mūs, lai zinātu, kas atrodas mūsu sirdī.Mēs zinām, ka Dievs zina visu. Tad jums var rasties jautājums: vai Dievs nezin, kas atrodas manā sirdī? Vai tad Bībelē nav rakstīts, ka visas manas domas ir zināmas Dievam? Ja tas ir tā, tad priekš kam Dievam vajag zināt ar ko ir piepildīta mana sirds? Jā, Dievam ir zināms viss un Viņš zina, kas ir tavā sirdī. Bet Dievs vēlas, lai es pats ieraudzītu un uzzinātu, kas atrodas manā sirdī.