Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu par to, lai jūs nekļūtu vienaldzīgi pret Dieva Vārdu un sarunu ar Dievu lūgšanā.Mēs turpinām runāt par to, cik svarīga ir lūgšana.Mēs runājām par to, ka Dieva plāni ir jau svētīti, un tāpēc mums savi plāni ir jāpakļauj Dieva plāniem. Runājām arī par to, ka lūgšana, – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē.Dievs neienāks mūsu dzīvē, ja mēs Viņu neuzaicināsim.Turpināsim aplūkot tās lietas, kas raksturo efektīvu lūgšanu.
  1. Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību. Lūgšana – tā ir dzīvinošā debesu smarža. Kā ticīgie, mēs varam būt darbīgi, mēs varam darīt daudz un dažādas vajadzīgas lietas, bet bez lūgšanas, visas mūsu darbības būs bez debesu dzīvības smaržas. Aplūkosim mākslīgās puķes: tās ir skaistas, bet tām nav smaržas. Mēs varam nelūgt un darināt skaistas lietas, bet tādā gadījumā, šīs lietas nepavadīs dzīvības smarža, debesu aromāts, uz tām nebūs debesu zīmoga. Ja tie būtu dzīvie ziedi, tiem būtu aromāts. Ko tu vēlies? Vai tu vienkārši vēlies radīt iespaidu, vēlies skaistu formu, vai arī vēlies sev visapkārt izplatīt Dieva dzīvību? Vai vēlies, lai cilvēki tevi slavē un saka: „Lūk, cik daudz viņš dara!”? Bet vai bez debesu smaržas, bez dzīvības gara tam visam ir jēga? Dažreiz man šķiet, ka arī bez lūgšanas var sasniegt labu rezultātu, bet pēc laika tas viss sabrūk, jo nebija darināts debesīs. Viss, kas ir darināts debesīs, pastāv mūžīgi. Debesu zīmogs – tas ir mūžīgs zīmogs. Tāpēc, lai ko tu arī darītu, – esi mamma, kura audzina bērnus, vai vīrs, varbūt skolotājs, vai darbinieks, vai Dieva kalpotājs – ieslēdz, ieskauj visas savas darbības un visus tos, kas ir tev līdzās, lūgšanā, izplati debesu aromātu.
 Var veikt eksperimentu no visa tā, ko tu dari, pamēģini darīt kādas lietas bez lūgšanas, bet citas – ar lūgšanu. Lūdz tai laikā, kad tu dari kaut ko, un lūdz pēc tam, kad esi pabeidzis darbošanos. Ieliec šīs lietas lūgšanā un pavēro, kāds būs rezultāts. Tu patiesi pārliecināsies, ka visam tam, kas tiek darīts bez lūgšanas, nav Dieva dzīvības. Dzīvība no Dieva atnāk caur lūgšanu. Lūgšana – tā ir cīņa, tā ir kauja, tas ir karš. Sātans nebaidās no ticīga cilvēka, kurš nelūdz un neuzskata lūgšanu par svarīgu. Sātans pat tev palīdzēs tajā, lai tu būtu ļoti aizņemts un tev neatliktu laiks lūgšanai. Sātans baidās no tiem ticīgajiem, kuri lūdz un viņš darīs visu, kas viņa spēkos, lai liktu tev vilties, lai apturētu tevi, lai traucētu tev, lai padarītu tevi vāju, ar vienu nolūku, – lai tikai tu nelūgtu. Kurš no jums ir lasījis grāmatu vai skatījies filmu „Nārnijas hronikas”? Tas ir darbs, kuru sarakstījis kristietis Klaivs Steiplzs Lūiss. Lai aprakstītu personības, rakstot stāstījumu, Lūiss izmanto tēlus. Caur lauvas tēlu autors demonstrē mums Jēzu. Lūiss uzrakstīja kādu darbu, kurā sātans tiek stādīts priekšā kā ārsts, kuram ir ienaidnieks, – un tas ir Dievs. Šim ārstam ir pacients, kurš ir ticīgs cilvēks. Sātans dod uzdevumu saviem darbiniekiem, lai tie nepieļauj to, ka pacienti lūdz un komunicē ar viņa ienaidnieku – Dievu: „Izdomājiet visu, kas jums tīk, lai tikai viņi nesarunātos, nekomunicētu ar Viņu, jo tad, ja jūs to pieļausiet, mums pienāks gals!” Vai jūs saprotat, ko tas nozīmē? Tad, kad ticīgs cilvēks sāk efektīvi lūgt, visa elle trīc un dreb!
„….aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.”(Lūkas 18:1).
 Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dieva balss – tas ir ticības gara avots

    Pastāv divas ticības dimensijas:– TICĪBAS VĀRDS„Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs? – tas ir, lai novestu zemē Kristu, – nedz arī: kas nokāps bezdibenī? – tas ir, lai uzceltu Kristu no miroņiem, – bet kā viņa saka? – Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī, – proti, ticības vārds, ko mēs sludinām.” (Romiešiem 10:6-8).
  • Kas ir pielūgsme?

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā ar Dievu, par mīlestības paušanu Dievam no visas savas sirds, no visas dvēseles (t.i. ar savu intelektu, prātu, gribu, emocijām) un visa sava spēka. Bez Dieva atziņas mēs nespēsim tā pa īstam pielūgt Dievu garā un patiesībā. Bez Dieva aiziņas mēs nespēsim mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pielūgsmei jāfokusē cilvēka uzmanība uz Dievu.
  • Kāds ir pats augstākais bauslis?

    Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja:1-mais bauslis – „Mīli Dievu!”2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!”Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem.
  • Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus!

    Daudzi cilvēki gaida, kad viņu dzīvēs notiks brīnums, un dažkārt šī gaidīšana ir gadiem ilga. Šodien es vēlos palīdzēt ieraudzīt to, ka mums nav jāgaida brīnuma atnākšana, bet mums pašiem ir jāveido šis brīnums. Jebkuru brīnumu, kuru cilvēks vēlas piedzīvot savā dzīvē, ir jāveido cilvēkam pašam. Iespējams, tas neatnāks uzreiz, bet tad, kad tu uzcelsi vajadzīgo( dabisko) platformu šim brīnumam, tas noteikti atnāks tavā dzīvē. Un tad, kad tas notiks, tev būs neapstrīdami pierādījumi tavai ticībai un paļāvībai uz Dievu.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam III

    Dievs vēlas, lai mēs sadarbojamies ar Viņu. Mūsu nākotne – tā ir brīnišķīga nākotne, spilgta nākotne. Taču, lai šī nākotne kļūtu par mūsu dzīves realitāti, mums pie tās jāstrādā kopā ar Dievu. Iespējas, šodien tu pats savās acīs izskaties sīks, bet Dievs vēlas dot tev brīnišķīgu nākotni. Dievs no Savas puses, saistībā ar to, kādai jābūt mūsu nākotnei, neatstāj mūs bez redzējuma. Šim nolūkam Viņš mums devis Svēto Garu. Viena no lietām, ko Svētais Gars izdara, – Viņš dod atklāsmi par to nākotni, kāda mums sagatavota no Dieva.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi III

    Mīlestība nogalina iekāri, tāpēc tur, kur ir mīlestība, tur rētas dziedinās un viss uzplaukst. Mīlestība – tā ir Dieva daba, un, kad mēs kļūstam par Viņa dievišķās dabas līdzdalībniekiem, mēs attālināmies no pasaulē valdošā pagrimuma.„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” (2Pētera.1: 3-4)