Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību
Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu par to, lai jūs nekļūtu vienaldzīgi pret Dieva Vārdu un sarunu ar Dievu lūgšanā.
Mēs turpinām runāt par to, cik svarīga ir lūgšana.
Mēs runājām par to, ka Dieva plāni ir jau svētīti, un tāpēc mums savi plāni ir jāpakļauj Dieva plāniem. Runājām arī par to, ka lūgšana, – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē.
Dievs neienāks mūsu dzīvē, ja mēs Viņu neuzaicināsim.
Turpināsim aplūkot tās lietas, kas raksturo efektīvu lūgšanu.
- Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību. Lūgšana – tā ir dzīvinošā debesu smarža. Kā ticīgie, mēs varam būt darbīgi, mēs varam darīt daudz un dažādas vajadzīgas lietas, bet bez lūgšanas, visas mūsu darbības būs bez debesu dzīvības smaržas. Aplūkosim mākslīgās puķes: tās ir skaistas, bet tām nav smaržas. Mēs varam nelūgt un darināt skaistas lietas, bet tādā gadījumā, šīs lietas nepavadīs dzīvības smarža, debesu aromāts, uz tām nebūs debesu zīmoga. Ja tie būtu dzīvie ziedi, tiem būtu aromāts. Ko tu vēlies? Vai tu vienkārši vēlies radīt iespaidu, vēlies skaistu formu, vai arī vēlies sev visapkārt izplatīt Dieva dzīvību? Vai vēlies, lai cilvēki tevi slavē un saka: „Lūk, cik daudz viņš dara!”? Bet vai bez debesu smaržas, bez dzīvības gara tam visam ir jēga? Dažreiz man šķiet, ka arī bez lūgšanas var sasniegt labu rezultātu, bet pēc laika tas viss sabrūk, jo nebija darināts debesīs. Viss, kas ir darināts debesīs, pastāv mūžīgi. Debesu zīmogs – tas ir mūžīgs zīmogs. Tāpēc, lai ko tu arī darītu, – esi mamma, kura audzina bērnus, vai vīrs, varbūt skolotājs, vai darbinieks, vai Dieva kalpotājs – ieslēdz, ieskauj visas savas darbības un visus tos, kas ir tev līdzās, lūgšanā, izplati debesu aromātu.
Var veikt eksperimentu no visa tā, ko tu dari, pamēģini darīt kādas lietas bez lūgšanas, bet citas – ar lūgšanu. Lūdz tai laikā, kad tu dari kaut ko, un lūdz pēc tam, kad esi pabeidzis darbošanos. Ieliec šīs lietas lūgšanā un pavēro, kāds būs rezultāts. Tu patiesi pārliecināsies, ka visam tam, kas tiek darīts bez lūgšanas, nav Dieva dzīvības. Dzīvība no Dieva atnāk caur lūgšanu.
Lūgšana – tā ir cīņa, tā ir kauja, tas ir karš. Sātans nebaidās no ticīga cilvēka, kurš nelūdz un neuzskata lūgšanu par svarīgu. Sātans pat tev palīdzēs tajā, lai tu būtu ļoti aizņemts un tev neatliktu laiks lūgšanai. Sātans baidās no tiem ticīgajiem, kuri lūdz un viņš darīs visu, kas viņa spēkos, lai liktu tev vilties, lai apturētu tevi, lai traucētu tev, lai padarītu tevi vāju, ar vienu nolūku, – lai tikai tu nelūgtu.
Kurš no jums ir lasījis grāmatu vai skatījies filmu „Nārnijas hronikas”? Tas ir darbs, kuru sarakstījis kristietis Klaivs Steiplzs Lūiss. Lai aprakstītu personības, rakstot stāstījumu, Lūiss izmanto tēlus. Caur lauvas tēlu autors demonstrē mums Jēzu. Lūiss uzrakstīja kādu darbu, kurā sātans tiek stādīts priekšā kā ārsts, kuram ir ienaidnieks, – un tas ir Dievs. Šim ārstam ir pacients, kurš ir ticīgs cilvēks. Sātans dod uzdevumu saviem darbiniekiem, lai tie nepieļauj to, ka pacienti lūdz un komunicē ar viņa ienaidnieku – Dievu: „Izdomājiet visu, kas jums tīk, lai tikai viņi nesarunātos, nekomunicētu ar Viņu, jo tad, ja jūs to pieļausiet, mums pienāks gals!” Vai jūs saprotat, ko tas nozīmē? Tad, kad ticīgs cilvēks sāk efektīvi lūgt, visa elle trīc un dreb!
„….aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.”(Lūkas 18:1).
Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
