4. Lepnam cilvēkam patīk runāt tikai par sevi.
(Ja jūs vēlaties noskaidrot, vai lepnība parādās jūsu dzīve, tad paanalizējiet, cik reizes sarunas laikā jūs pieminat sevi).
Jāņa 7:18 «Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu. Bet, kas meklē Tā godu, kas Viņu sūtījis, Tas ir patiess un Tanī nav netaisnības.».
Filip.2:8 «(Jēzus) pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! ».
5. Lepns cilvēks pielūdz citus dievus.
Viens no tādiem dieviem var būt viņš pats vai arī kāds cits cilvēks. Bet Bībele skaidri saka, ka ja cilvēks padara sevi par dievu, tad viņš nostājas uz iznīcības ceļa.
5.Moz. 8:19 «Bet, ja tu aizmirsīsi To Kungu, savu Dievu, sekosi citiem dieviem un tiem kalposi un viņu priekšā metīsies zemē, tad es jau šodien apliecinu, ka jūs nīktin iznīksit.».
Esmu ljoti lepns un iedomiigs cilveeks. Par to nepriecaajos. Ar shiim lietaam mokos jau gadiem. Un reizeem atnaak atminjas no beerniibas un saprotu, ka taada seerga bija jau maniem vecaakiem, braalim, maasai, tanteem, onkuljiem.
Shii seerga atnjem dziivesprieku un fizisko speeku, draugus, domu biedrus un veel daudzas citas labas veertiibas.
Cik noprotu lepniiba atnaak arii cilveekiem, kuri savas dziives laikaa ir bijushi ljoti saapinaati, nenoveerteeti, nesaprasti, neuzklausiiti, atgruusti, izsmieti, pazemoti.
Biezhi domaaju vai esmu luugusi Dievu nonjemt man shiis likstas. Un neatceros.
Tagad rakstot nedaudz padomaaju un naak man atminjaa, ka esmu gan luugusi nonjemt man visu to, kas manii nav no Dieva.
Visvairaak saap un rada skumjas bailes tas, ka nepaklausu Dievu, kad esmu lepna. Esiet Dieva sveetiiti! Velga Kopstale