Kā mums atpazīt lepnību un tās izpausmes

 

6.      Lepnam cilvēkam ir raksturīgi piesavināties svešu godu.

Dievs saka, ka Viņš nevienam nedos Savu godu.Bībele mēs varam lasīt notikumu ar ķēniņu Nebukadnācaru. Dievs piešķira viņam varu un dāvāja daudzas svētības. Nebukadnācars nedeva Dievam godu par to, bet lika pielūgt zelta dievekli. Tas noveda pie tā, ka viņš zaudēja prātu un kļuva līdzīgs dzīvniekam. Par to mēs varam lasīt nākamajā Raktsu vietā:
Daniēla 4:27-30 « “Vai šī nav tā lielā Bābele, ko es uzcēlu ar savu spēku ķēniņam par mājokli un par godu savai varenībai?”  Šis vārds nebija vēl izskanējis, ka nāca balss no debesīm: “Tā tev, ak, ķēniņ Nebukadnēcar, ir likts sacīt: tava ķēniņa valsts un cienība tev ir atņemta!  Tevi izstums no cilvēku sabiedrības, tu dzīvosi pie lopiem laukā, tev dos zāli ēst kā lopiem. Un tā paies septiņi gadi, iekāms tu atzīsi, ka Visuaugstākajam ir vara pār cilvēku ķēniņa valstīm un ka Viņš var ķēniņa valsti piešķirt, kam vien Viņš grib.” Tūlīt piepildījās šis vārds Nebukadnēcara dzīvē: viņu izstūma no cilvēku sabiedrības, viņš ēda zāli kā lopi laukā, debess rasa slacināja viņa miesu, viņam izauga mati tik gari kā ērgļa spalvas, un viņa nagi bija kā putnu nagi.»
 Mums visiem ir jāatceras, ka ikviens labs devums un paaugstināšana mūsu dzīvē atnāk no Dieva, un Viņam, ne mums, pieder visa slava un viss gods. Mēs dažkārt aizmirstam, ka brīvība un glābšana no grēka un lāstiem mūsu dzīvē atnāk no Dieva, un nevis no mūsu centieniem vai labajiem darbiem. Bībelē ir teikts: 
5.Moz. 8:17 «Tad nesaki vis savā sirdī: mans spēks un manu roku stiprums ir man šo bagātību devis! ».

Līdzīgi raksti

  • Ietekme caur pareizu ieradumu veidošanu. 1.daļa.

    Mēs varam pagodināt Dievu un parādīt Valstības ietekmi uz zemes, veidojot un attīstot labus paradumus. Kādā no pētījumiem ir pierādīts, ka 40% no visa tā, ko cilvēks dara, tiek darīts aiz ieraduma. Cilvēka paradumi nosaka to, kāda būs cilvēka nākotne. Pieradumus mēs nemantojam no vecākiem, tie veidojas visas mūsu dzīves laikā. Var būt labi un slikti paradumi. Sliktie un kaitīgie paradumi cilvēkā veido sliktas rakstura iezīmes. Apzinoties šo faktu, katram no mums ir jāveic savu ieradumu inventarizācija, lai ieraudzītu labos un sliktos ieradumus. Pēc tam ir ļoti svarīgi izravēt visu, ko Dievs sauc par Viņam nederīgu – savus sliktos ieradumus. To nedarot, mēs nespēsim izpildīt  savu Dieva doto aicinājumu un sasniegt pašu nospraustos mērķus.   
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.
  • Dieva instrumenti varoņdarbiem un Dieva Valstības paplašināšanai – 2.daļa

    Mācītājs Rufus turpināja runāt par tēmu „Dieva instrumenti varoņdarbiem un Dieva Valstības paplašināšanai”. Dievs ir ieinteresēts, lai caur Viņa bērniem uz šīs zemes tiktu paplašināta Dieva Valstība. Bet Dievs nekad neuzdod mums kaut ko darīt, pirms Viņš nav iemācījis un apbruņojis mūs ar visu nepieciešamo.
  • Lieldienu nozīme

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus runāja par Lieldienu nozīmi un jēgu. Lieldienas ir brīnišķīgi svētki, tā ir labā vēsts par glābšanu caur ticību Jēzum Kristum no Dieva. Katrs, kurš dzirdēja un noticēja Jēzus augšāmcelšanās vēstij,- viņu dzīve pilnībā mainījās. Cilvēki, kuri satikās ar Jēzu un ziedoja Viņam savu dzīvi, ne tikai piedzīvoja acīmredzamas pārmaiņas savā dzīvē, bet šodien viņi dod šo Dieva dzīvību citiem cilvēkiem.

One Comment

  1. Esmu ljoti lepns un iedomiigs cilveeks. Par to nepriecaajos. Ar shiim lietaam mokos jau gadiem. Un reizeem atnaak atminjas no beerniibas un saprotu, ka taada seerga bija jau maniem vecaakiem, braalim, maasai, tanteem, onkuljiem.
    Shii seerga atnjem dziivesprieku un fizisko speeku, draugus, domu biedrus un veel daudzas citas labas veertiibas.
    Cik noprotu lepniiba atnaak arii cilveekiem, kuri savas dziives laikaa ir bijushi ljoti saapinaati, nenoveerteeti, nesaprasti, neuzklausiiti, atgruusti, izsmieti, pazemoti.
    Biezhi domaaju vai esmu luugusi Dievu nonjemt man shiis likstas. Un neatceros.
    Tagad rakstot nedaudz padomaaju un naak man atminjaa, ka esmu gan luugusi nonjemt man visu to, kas manii nav no Dieva.
    Visvairaak saap un rada skumjas bailes tas, ka nepaklausu Dievu, kad esmu lepna. Esiet Dieva sveetiiti! Velga Kopstale

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *