Kā mums atpazīt lepnību un tās izpausmes

 

6.      Lepnam cilvēkam ir raksturīgi piesavināties svešu godu.

Dievs saka, ka Viņš nevienam nedos Savu godu. Bībele mēs varam lasīt notikumu ar ķēniņu Nebukadnācaru. Dievs piešķira viņam varu un dāvāja daudzas svētības. Nebukadnācars nedeva Dievam godu par to, bet lika pielūgt zelta dievekli. Tas noveda pie tā, ka viņš zaudēja prātu un kļuva līdzīgs dzīvniekam. Par to mēs varam lasīt nākamajā Raktsu vietā:

Daniēla 4:27-30 « “Vai šī nav tā lielā Bābele, ko es uzcēlu ar savu spēku ķēniņam par mājokli un par godu savai varenībai?”  Šis vārds nebija vēl izskanējis, ka nāca balss no debesīm: “Tā tev, ak, ķēniņ Nebukadnēcar, ir likts sacīt: tava ķēniņa valsts un cienība tev ir atņemta!  Tevi izstums no cilvēku sabiedrības, tu dzīvosi pie lopiem laukā, tev dos zāli ēst kā lopiem. Un tā paies septiņi gadi, iekāms tu atzīsi, ka Visuaugstākajam ir vara pār cilvēku ķēniņa valstīm un ka Viņš var ķēniņa valsti piešķirt, kam vien Viņš grib.” Tūlīt piepildījās šis vārds Nebukadnēcara dzīvē: viņu izstūma no cilvēku sabiedrības, viņš ēda zāli kā lopi laukā, debess rasa slacināja viņa miesu, viņam izauga mati tik gari kā ērgļa spalvas, un viņa nagi bija kā putnu nagi.»

  Mums visiem ir jāatceras, ka ikviens labs devums un paaugstināšana mūsu dzīvē atnāk no Dieva, un Viņam, ne mums, pieder visa slava un viss gods. Mēs dažkārt aizmirstam, ka brīvība un glābšana no grēka un lāstiem mūsu dzīvē atnāk no Dieva, un nevis no mūsu centieniem vai labajiem darbiem. Bībelē ir teikts:  

5.Moz. 8:17 «Tad nesaki vis savā sirdī: mans spēks un manu roku stiprums ir man šo bagātību devis! ».