Kā mums atpazīt lepnību un tās izpausmes

 

11.  Lepns cilvēks ir atkarīgs no citu cilvēku viedokļa un dara visu, lai izpatiktu cilvēkiem.

Lepns cilvēks dara visu, lai neviens par viņu nedomātu un nerunātu sliktu. Un tas viss ir dēļ vēlēšanās izpatikt cilvēkiem. Ķēniņš Sauls rīkojās līdzīgā veidā. Pirmajā Samuēla grāmatā (trīspadsmitajā un piecpadsmitajā nodaļā) mēs lasām par to, ka veiksme Saula dzīvē tik ļoti sagrozīja viņa galvu, ka viņš kļuva lepns un sāka darīt to, ko Dievs viņam nebija pavēlējis. Sauls sāka upurēšanu, kura skaitījās tikai priesteru pienākums. Šī rīcība bija acīmredzama lepnības un pašpaļāvības izpausme. Vēl bez tā, Dievs deva Saulam noteiktu uzdevumu pēc uzvaras pār Amaleku, bet dēļ bailēm tautas priekšā un vēlmes izpatikt cilvēkiem, Sauls neizpildīja to, ko Dievs viņam teica. 

12.  Lepns cilvēks ir nepaklausīgs Dieva Vārdam (nepieņem un nepilda to, ko Dievs saka).

Lepns cilvēks rīkojas tā, kā viņam ir ērti un tā, kā viņš ir pieradis rīkoties. Bībelē mēs lasām: 
Jēkaba 1:22 „Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.”
 

13.  Lepns cilvēks ātri zaudē mieru, ja kāds viņu labo vai izsaka piezīmi.

Lepns cilvēks gaida tikai uzslavas. Bet, ja tas nenotiek, tad viņš uzreiz apbēdinās.Svarīgi zināt, ka Dieva Valstība, kurā Dievs mūs ir aicinājis, – ir taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. Turpretim, ja mēs zaudējam mieru, mēs izejam no Dieva Valstības.

Līdzīgi raksti

  • Steigsimies uz pilnību

    Šo svētdien mācītājs runāja par to, cik svarīgi ir attīstīties un tiekties uz pilnību Dievā. Mūsu kristīgā dzīve – tas ir ceļš, tas ir ceļojums. Mums jābūt pastāvīgā kustībā (virzībā), un tai pašā laikā svarīgi ir zināt un saprast, kurp mēs ejam. Mēs virzāmies uz konkrētu mērķi – mūžīgo dzīvību.

    [dropcap]Š[/dropcap]o svētdien mācītājs runāja par to, cik svarīgi ir attīstīties un tiekties uz pilnību Dievā...

  • Dieva gudrība tava sapņa piepildīšanai (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs dalījās ar virkni domu, kuras Dievs deva viņam slavēšanas laikā. Dievam ir svarīgi kādā stāvoklī atrodas mūsu sirds. Zinot to, mums laiku pa laikam jāapstājas savā ceļā un jāizanalizē tas, ko mēs darām, ar kādu nolūku to darām un vai tas ir saistīts ar Dieva mērķa piepildīšanu. Lūdzot par neglābtajiem cilvēkiem, mēs nedrīkstam to darīt aiz ieraduma, neieguldot tajā savu sirdi un mīlestību uz cilvēkiem. Daudzi cilvēki ir atsaluši savās lūgšanās, un dara to vien ķeksīša dēļ. Vai tava sirds pārdzīvo par neglābtajiem cilvēkiem? Vai ir kādi cilvēki, kurus tu nes savā sirdī un lūdz Dievam par viņu glābšanu? Dievs vēlas glābt cilvēkus un šim nolūkam Viņš sūta Savus bērnus.

    [dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs dalījās ar virkni domu, kuras Dievs deva viņam...

  • Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 3.daļa.

    Atcerieties, ka Valstības ietekmes paplašināšana vienmēr ir saistīta ar garīgu cīņu. Tāpēc, lai piedalītos šinī karā un uzvarētu, mums ir jābruņojas. Mums ir jāatkaro tertorijas un cilvēki priekš Dieva. Un tas mums ir jādara apzināti, ar skaidru izpratni par to, ko mēs darām, un  ka mēs atrodamies karā. Ir svarīgi saprast, ka šis karš jau ir beidzies. Jēzus jau ir uzvarējis ienaidnieku, ar kuru mums ir darīšana. Rodas jautājums, kāpēc tad mums ir jācīnās ar uzvarētu ienaidnieku? Mūsu ienaidnieks ir viltīgs, viņš izmanto cilvēku nevērību, lai ar meliem sasniegtu savu mērķi.

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par tēmu «Kristieša dzīves gājums». Mūsu kā Dieva bērnu...

  • Izmanto savus talantus kalpošanai Dieva Namā (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Mācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar atgādinājumu par to, cik svarīgi ir sagatavot savu sirdi pirms nākšanas uz Dieva Namu. Ir svarīgi noskaņot sevi vairāk uz klausīšanos Dievā, nekā uz ziedošanos. Par to ir teikts grāmatā Salamans mācītāja: „Uzmani savu kāju, kad tu ej Dieva namā, jo nākt un klausīties ir patiešām kaut kas labāks, nekā kad neprašas nes savus upurus; viņi jau patiesībā nezina neko citu kā vienīgi ļaunu darīt.” (Salam. mācītājs 4:17).

    [dropcap]M[/dropcap]ācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar atgādinājumu par to, cik svarīgi ir sagatavot...

One Comment

  1. Esmu ljoti lepns un iedomiigs cilveeks. Par to nepriecaajos. Ar shiim lietaam mokos jau gadiem. Un reizeem atnaak atminjas no beerniibas un saprotu, ka taada seerga bija jau maniem vecaakiem, braalim, maasai, tanteem, onkuljiem.
    Shii seerga atnjem dziivesprieku un fizisko speeku, draugus, domu biedrus un veel daudzas citas labas veertiibas.
    Cik noprotu lepniiba atnaak arii cilveekiem, kuri savas dziives laikaa ir bijushi ljoti saapinaati, nenoveerteeti, nesaprasti, neuzklausiiti, atgruusti, izsmieti, pazemoti.
    Biezhi domaaju vai esmu luugusi Dievu nonjemt man shiis likstas. Un neatceros.
    Tagad rakstot nedaudz padomaaju un naak man atminjaa, ka esmu gan luugusi nonjemt man visu to, kas manii nav no Dieva.
    Visvairaak saap un rada skumjas bailes tas, ka nepaklausu Dievu, kad esmu lepna. Esiet Dieva sveetiiti! Velga Kopstale

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *