Kas ir pielūgsme?
Dārgie draugi, es sveicu jūs šodien mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!
Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Kas ir pielūgsme?”
Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā ar Dievu, par mīlestības paušanu Dievam no visas savas sirds, no visas dvēseles (t.i. ar savu intelektu, prātu, gribu, emocijām) un visa sava spēka. Bez Dieva atziņas mēs nespēsim tā pa īstam pielūgt Dievu garā un patiesībā. Bez Dieva aiziņas mēs nespēsim mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pielūgsmei jāfokusē cilvēka uzmanība uz Dievu.
Pielūgsme – tas nebūt nenozīmē vienkārši dziedāt draudzē skaistas dziesmas Dievam. Mēs nevarēsim dziedāt Dievam no visas sirds tik ilgi, kamēr nebūsim iepazinuši Viņu personīgi. Lūk, kāpēc pielūgsme vienmēr būs saistīta ar mūsu Dieva atziņas līmeni. Lasot Bībeli, mēs redzam, ka visvarenākie pielūdzēji bija tie cilvēki, kuri ik dienu pavadīja laiku ar Dievu un tiecās iepazīt Viņu.
„ Kungs, uzklausi manu balsi jau agri no rīta, rīta stundā es Tev gribu nest savu upuri. Tu neesi Dievs, kam patīk bezdievības pilna cilvēka daba. Kas ļaunu dara, lai netuvojas Tev. Kas ir lielīgs, lai nerādās Tavās acīs, Tu ienīsti visus ļauna darītājus. Tu pazudini tādus, kas runā melus, Tev riebj ikviens, kas izlej asinis un dara viltu. Bet es drīkstu nākt Tavā namā pēc Tavas lielās žēlastības, pielūgt Tevi bijībā Tavā svētnīcā.” (Psalms 5:4-8).
Dāvids bija īstens Dieva pielūdzējs, jo viņš mīlēja Dievu un alka pēc sadraudzības ar Viņu katru dienu. Dāvids iepazina Dievu, Viņa dabu un raksturu, un tieši tas padarīja viņu par varenu Dieva pielūdzēju.
Līdz pat šim laikam visi kristieši dzied dziesmas, kuras ir sarakstījis Dāvids daudzus tūkstošus gadu atpakaļ. Patiesas pielūgsmes atmosfērā dzimst radoši projekti, jaunas idejas un virzieni no Dieva. Patiesas pielūgsmes laikā dzimst jaunas dziesmas un jaunas melodijas.
Jēzus sievai no Samarijas teica, ka viņas tauta nezina ko pielūgt:
„Jūs pielūdzat, ko nezināt, mēs pielūdzam, ko zinām. …” (Jāņa 4:22).
Bez Dieva atziņas pielūgsme zaudē jebkādu jēgu. Lūk, kāpēc Pāvils tiecās uz to, lai iepazītu Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku.
„Bet, kas man bija ieguvums, to es Kristus dēļ esmu uzskatījis par zaudējumu. Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas nesalīdzināmo pārākumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu un atrastos Viņā; negūdams savu taisnību no bauslības, bet no Kristus ticības, taisnību no Dieva uz ticības pamata, lai atzītu Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku un Viņa ciešanu sadraudzību; tā es pielīdzinos Viņa nāvei” (Filipiešiem 3:7-10).
Tieši tāpat, kā jaunas dzīvības rašanās ir atkarīga un saistīta ar intīmām attiecībām sievietes un vīrieša starpā, tā arī mūsu garīgā produktivitāte visā pilnībā ir atkarīga no mūsu tuvības ar Dievu un no tā, citkārt mēs esam spējīgi būt par dzīvā Dieva pielūdzējiem.
Patiesa pielūgsme ir cieši saistīta ar Dieva atziņu. Pateicoties pielūgsmei mēs kļūstam stiprāki, jo piedzīvojam Dieva augšāmcelšanās spēku. Patiesai pielūgsmei jābūt ne tikai tad, kad mūsu dzīvē viss ir kārtībā, bet arī tad, kad šķiet, ka viss visapkārt brūk un jūk.
Patiesai pielūgsmei nav nekāda sakara ar mums vai mūsu apstākļiem. Pielūgsme attiecas tikai uz Dievu un uz to, kas Viņš ir priekš mums.
Patiesi pielūdzēji – tādi, kā Dāvids, Pāvils, Sīla un Ījabs – viņi priecājas vienmēr – gan pārpilnības, gan sausuma laikā.
„Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.” (Romiešiem 5:3-5).
Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums un dod jums sapratni jautājumā, kas saistīts ar patiesu Dieva pielūgsmi!
Līdz rītam!
