Dieva slava parādās lūgšanu kalnā

Dārgie lasītāji, sveicinu jūs šajā brīnišķīgajā dienā, kuru ir radījis Tas Kungs! Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par lūgšanu kā par Dieva slavas, atklāsmes un gaismas avotu cilvēka dzīvē.Mēs izskatījām piemērus no Mozus, Jēzus Kristus un Viņa mācekļu dzīvēm.Šīs tēmas noslēgumā es vēlos uzsvērt to, ka Dieva slava parādās lūgšanu kalnā.
“Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Nāc pie Manis augšā kalnā un paliec tur, Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko Es esmu rakstījis, lai viņi tajos tiktu mācīti.
Tad Mozus cēlās un Jozua, viņa kalps, līdz ar viņu; un Mozus uzkāpa Dieva kalnā.
Un Mozus uzkāpa kalnā; un kalnu apsedza mākonis. Un Tā Kunga godība nolaidās uz Sinaja kalnu, un mākonis to apsedza sešas dienas; un septītajā dienā Viņš uzrunāja Mozu no mākoņu vidus. Un Tā Kunga godība parādījās Israēla bērniem kā rijēja uguns kalna galā. Un Mozus iegāja mākoņa vidū un uzkāpa kalnā, un palika kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.” (2.Mozus 24:12-13; 15-18).
Ja tu pieliksi nepieciešamo piepūli un pārvarēsi visas barjeras, lai uzkāptu šajā lūgšanu kalnā, tad Tā Kunga slava pavadīs tevi visur, kur tu iesi.Dārgie brāļi un māsas, dārgie mācītāji un līderi, dārgie kalpotāji! Vai jums ir lūgšanu kalns? Vai jums ir tāds laiks, kad jūs apstājaties savā aizņemtībā, lai meklētu lūgšanā Dievu, Kurš ir vienīgais dzīvības Avots?Tieši Viņa klātbūtne aizdzen ienaidniekus, Viņa klātbūtne atnes brīvību, dziedināšanu, atjaunošanu un uzplaukumu.Dieva klātbūtnē ir prieka pilnība un mūžīga svētlaime.
“Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.” (Psalms 16:11).
Dieva klātbūtnē ir gaisma un atklāsmes dzīvei.Pēc tam, kad Mozus bija pavadījis laiku Dieva klātbūtnē, viņa vaiga āda spīdēja no Dieva slavas.
„Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu. Un Ārons un visi Israēla bērni uzlūkoja Mozu, un redzi, viņa vaiga āda spīdēja; un tie bijās viņam tuvoties. Tad Mozus sauca viņus; un Ārons un visi draudzes vadītāji nāca pie viņa, un Mozus runāja uz tiem.” (2 Mozus 34:29-31)
Tad Mozus sauca viņus; un Ārons un visi draudzes vadītāji nāca pie viņa, un Mozus runāja uz tiem.” (2 Mozus 34:31).
Cilvēki acīmredzamā veidā redzēja šo Dieva slavas spīdumu uz Mozus sejas.Dieva vārds nav mainījies. Līdz pat šai dienai Dieva principi paliek nemainīgi. Līdz pat šim brīdim to cilvēku sejas, kuri pavada laiku ar Dievu, spīd Dieva gaismā un Viņa slavā.
„Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma.”  (Psalms 34:6).
Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adziboije

Līdzīgi raksti

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? III

    Vēl viena balss, kuru mēs bieži dzirdam, -tā ir citu cilvēku balss vai cilvēciskā viedokļa balss. Šeit ietilpst ekspertu balss, piemēram, ārstu, kuri pasludina to, ko rāda medicīniskā aparatūra. Ārsts var teikt pacientam, ka tas nomirs pēc trīs dienām, jo par to liecina aparatūra, analīžu rezultāti un viņa medicīniskā pieredze. Slava Dievam par ārstiem, bet mums jāzina, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Dievs bieži vien saka ko pilnīgi pretēju tam, ko saka eksperti. Tādos gadījumos, ar cieņu izturoties pret dažādiem speciālistiem, vajag atlikt malā ekspertu slēdzienus un uzticēties Dievam, un ne cilvēkam. Ja tu vairāk uzticēsies ekspertu slēdzienam, bet ne Dieva Vārdam, Dievs nespēs tev dot dzīvību.
  • Atbilstoši tam, kā jūs atvērsieties vai atklāsieties citu priekšā, tā arī citi cilvēki atvērsies, lai palīdzētu jums

    Jēzus Kristus draudze – tā ir vieta, kurā mēs atskaitāmies cits cita priekšā, nevis vieta, kur katrs dara to, ko viņš grib. Jaunajā Derībā ir ierakstīti daudzi Dieva baušļi, kuros bieži vien ir sastopams vārdu savienojums „cits citu”. Tas liecina par to, ka mēs staigājam ne tikai Dieva priekšā, bet esam atbildīgi arī cits cita priekšā.Piemēram, virknē Rakstu vietu ir teikts, lai mēs mīlam viens otru.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28:
  • Dieva balss – tas ir ticības gara avots

    Pastāv divas ticības dimensijas:– TICĪBAS VĀRDS„Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs? – tas ir, lai novestu zemē Kristu, – nedz arī: kas nokāps bezdibenī? – tas ir, lai uzceltu Kristu no miroņiem, – bet kā viņa saka? – Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī, – proti, ticības vārds, ko mēs sludinām.” (Romiešiem 10:6-8).
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!
  • Ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību

    Ja atceraties, tad vakardien runājām par to, ka cilvēku samaitā nevis tas kādas darbības tiek vērstas uz šo cilvēku, bet tas kāda ir šī cilvēka reakcija uz šo darbību. Nākamajā Rakstu vietā mēs redzēsim, ka ne vīrietis ne sieviete nevēlējās uzņemties personīgo atbildību par savu rīcību.„ Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.”” (1.Mozus 3:12-13)