Ko sevī ietver pielūgsme II

Sveicinu, jūs dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs runājām par to, ko tad sevī ietver pielūgsme Dievam. Un mēs noskaidrojām, ka: 
  1. Pielūgsme ietver, atzīt to kas ir Dievs.
 
  1. Pielūgsme ietverpilnīgu cilvēka atdošanos Dievam .
 
  1. Pielūgsme ietver uzticību Dievam.
 Un mēs runājām par to, ka pielūgsmes centrā ir Dievs un nevis cilvēks. Mēs arī runājām, ka pats labākais upuris Dievam ir mūsu paklausība un pilnīga sevis atdošana Viņam. Mēs noskaidrojām, ka uzticami namturi pielūdz Dievu paklausībā un neatkarīgi no apstākļiem, kas ir ap viņiem un viņu garastāvokļa. Pravieša Habakuka piemērs acīmredzami mums atver acis šajā jautājumā: 
“ Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu! ” ( Habakuks 3:17-18 ).
 Citiem vārdiem runājot, Habakuks mums saka : „Mani pielūgsmei motivē uzticība Dievam, un nevis tas kas man ir apkārt”. Ja pielūgsmes jautājumā jūs motivē tas kas notiek jums apkārt, tad pienāks brīdis, kad jums vairs negribēsies pielūgt Dievu, tāpēc ka jūs neredzēsiet tam nekādu jēgu. Uzticība ir pakļaušanās un paklausības parādīšana Dievam. Un Habakuks saka, ka pat ja nekas nenotiks, no tā kam vajadzētu viņu iepriecināt, viņš tik un tā priecāsies un līksmos Dieva priekšā. Habakuks saprata, ka ja viņš būs uzticīgs Dievam katrā laikā un katrā vietā, tad Dievs pacels viņu un sēdinās augstā vietā, kuru Dievs viņam ir sagatavojis. Katram no mums ir sava augstumu vieta Dievā! Taču mēs paši nespēsim nonākt šajos augstumos! Kādā veidā Dievs to dara? Kad mēs pielūdzam Dievu, tad Viņš piepilda mūs ar spēku, lai mēs varētu nokļūt šajos augstumos! Pielūgsme dara mūs stiprus Dievā. Pielūgsmes jautājumā Dievs dod mums spēku, lai izmainītu visu, kas ir ap mums. 
“ Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienumēr! (Sela.) Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi, kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību. Viņi iet no spēka uz spēku, līdz kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā. “. (Ps.83:5-8).
 
  1. Pielūgsme ietver sevī jūtīgumu pret Svēto Garu.
 
“ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”” . (Jāņa 4:23-24).
 Lai efektīgi pielūgtu Dievu, mums ir jāstaigā patiesībā par to, kādai ir jābūt pielūgsmei, lai tā būtu tīkama Dievam. Tāpat mums arī jābūt jūtīgiem pret Svēto Garu, Kurš ir mūsu galvenais Skolotājs visās lietās. Jūtīgums pret Svēto Garu arī nozīmē to, ka mēs dodam Viņam iespēju brīvi izpaust Savas jūtas caur mums. Tās var būt asaras, tie var būt smiekli, tā var būt deja vai nokrišana ceļos Dieva priekšā utt Mums nevajag Dievu ielikt rāmjos, un tajā pašā laikā mums nevajag ļaut savai reliģiozajai vai tradicionālajai pārliecībai traucēt mums pielūgt Dievu. Esiet atvērti Svētā Gara pamudinājumam! Taču mums nevajadzētu aizmirst, ka jāpielūdz ir ne tikai garā, bet arī patiesībā. Svētais Gars ir Patiesības gars, tāpēc jebkurš Viņa pamudinājums noteikti atbildīs patiesībai Svētajos Rakstos. Rīt mēs parunāsim par tiem labumiem, kas slēpjas pielūgsmē. Ar Dieva mieru! Mācītājs rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pastāvīga sadraudzība ar Dievu

    Ja mēs regulāri pavadīsim laiku ar Dievu, tad mēs ieraudzīsim sevi kā izredzētos, svētos un Dieva mīļotos. Mēs katrs esam izredzētais, bet, daži no mums to redz un tic tam, savukārt dažiem – tas joprojām nav atklājies. Ja tu skatīsies uz sevi kā uz Dieva izredzēto, tad tev būs viegli ietērpties un atspoguļot savā dzīvē „ līdzjūtību, laipnību, pazemību, lēnību, pacietību….”Bez tam, tu ieraudzīsi, kā šīs īpašības sāks ietekmēt tavu iekšējo stāvokli un tavas attiecības ar Dievu un cilvēkiem.
  • Sava gara stiprināšana

    Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.
  • Pie kādas cilvēku kategorijas šodien piederi tu – pie Jēzus mācekļiem vai pie pūļa?

    Draudzi ceļ Jēzus, Kurš teica: „Sekojiet Man, un Es jūs darīšu”.Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr tu nesāksi sekot Jēzum, tev nav garantiju tam, ka tava dzīve mainīsies. Izmaiņa vai pārmaiņas cilvēka dzīvē nav reliģiskas darbības rezultāts, bet rezultāts viņa sekošanai Jēzum.
  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

    Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!
  • Mēs esam Dieva vēstneši

    Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara. Viena no šādām metaforām ir vārds „vēstnesis”. Mēs sastopamies ar šo vārdu Vēstulē Korintiešiem.„ Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!”(2.Korintiešiem 5:19-20). Bībeles tulkojumā krievu valodā „……. Un tātad mēs esam vēstneši ……”
  • Nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle

    Nezināšana atdala cilvēku no Dieva dzīvības, jo viņš neko nezina par Dieva nodrošinājumu.„Savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva” (Efeziešiem 4:18).Dēļ nezināšanas, cilvēka prāts aptumšojās, sirds apcietinās un viņš atsvešinās, atdalās no Dieva dzīvības.