Šajā Rakstu vietā mēs redzam virkni principu pārvaldīšanai, un tieši:
4. Viss pieder Dievam, kurš katram no mums dod pārvaldīšanā daļu no Saviem īpašumiem.
5. Mēs esam pagaidu saimnieki visam, ko mums Dievs ir dāvājis. Īstais Saimnieks atnāks un pieprasīs atskaiti par to, kā mēs pārvaldījām to, kas Viņam pieder. Saimnieks var atnākt un izdarīt jebko ar to, ko Viņš mums ir uz laiku dāvājis.
Dzīvojot uz zemes, mēs varam mums doto laiku, talantus un resursus samainīt uz mūžīgām vērtībām. Aizejot no šīs zemes, mēs nevarēsim neko paņemt sev līdzi, bet svarīgs būs tikai tas, kā mēs pārvaldījām uz zemes to, ko Tas Kungs mums iedalīja. Dzīvojot uz zemes, mēs varam pagodināt Dievu un uzlabot citu cilvēku dzīvi. Mūsu darbi, nevis mūsu nauda, mājas, zemes, mums sekos. Bībelē ir teikts:
Мateja 6:19-21 – Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.
6. Mēs tiksim apbalvoti atbilstoši tam, kā mēs lietojām to, ko Dievs mums dāvāja.
Līdzībā par talantiem mēs redzam, ka tas, kurš bija saņēmis no saimnieka piecus talantus, ieguva vēl piecus talantus; kurš bija saņēmis divus, – ieguva vēl divus. Tas, kurš bija saņēmis vienu, izrādījās neuzticams pārvaldnieks, noniecināja to, ko bija saņēmis, attaisnojot savu bezdarbību. Svarīgi ir atcerēties, ka patiesā balva nenāk no cilvēka, bet nāk no Tā Kunga. Dievs apbalvo uzticamus pārvaldniekus.
