Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 4.daļa. Kā saņemt vadību no Saimnieka?

Dievs grib, lai mēs paļaujamies tikai uz Viņu, un, izņemot Viņu, neturamies ne pie kā cita. Turieties pie Dieva, jo Viņš ir visa Avots. Mums ir vajadzīga atklāsme par to, un mums jādzīvo saskaņā ar šo atklāsmi. Tas nebūt nenozīmē, ka mums nevajag rūpēties par to, ko Dievs mums ir dāvājis. Mums ir par to jārūpējas, un, tai pat laikā, mums jāsaprot, ka mūsu dzīve ir atkarīga un ir apslēpta Dievā. Tikai tad, kad itin visā iemācīsimies pilnībā paļauties un uzticēties Dievam, – mūsu dzīve būs laimīga un prieka pilna. Tikai dzīvojot paļāvībā uz Dievu, mēs varēsim pārvarēt sāpes un ciešanas, svinot uzvaru. Tā dzīvot iespējams vien tad, kad cilvēks saprot, ka viņa galvenā vērtība ir Dievs. Pats Jēzus, dzīvojot uz zemes, vadījās pēc šīs patiesības, nevis no tā, kas notika visapkārt. Kad mācekļi pameta Jēzu, Viņš bija mierīgs. Kāpēc? Tāpēc, ka Jēzus zināja, Viņš – nav viens, ar Viņu vienmēr ir Tēvs. Arī jums jāzina, ka jūs neesat vieni, jo – Dievs vienmēr ir kopā ar jums! Ja jums būs tuvas attiecības ar Dievu, tad jūs nostiprināsieties patiesībā par to, ka Dievs vienmēr ir kopā ar jums. Šī pārliecība dzimst tikai no personīgas sadraudzības ar Dievu. Jēzus teica: 
Jāņa ev.10:27-30 – Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas. Es un Tēvs, mēs esam viens.”
Jēzus saprata, ka viss, kas tam bija, – ir nācis no Debesu Tēva. Jēzus zināja, ka Tēvs ir stiprāks par visiem, tāpēc itin visā uzticējās Viņam. Atcerieties, ka dzīve, kas pilna uzticības Dievam itin visā – tā ir vislabākā dzīve. Taču, ja jūs dzīvojat pastāvīgos pārdzīvojumos, rūpēs, – tad jūs vēl nedzīvojat paļāvības un uzticēšanās līmenī Dievam. Bet Dievs grib, lai katrs no Viņa bērniem dzīvotu pilnīgas paļāvības līmenī Viņam un Viņa Vārdam.Turpinājumā, mācītājs Rufus parādīja trīs veidus, ar kuru palīdzību Dievs vada mūs jautājumā par dzīves pārvaldīšanu, kad mēs Viņam to lūdzam.Un tātad, kādā veidā Dievs vada Savus labos un uzticīgos pārvaldniekus?

Līdzīgi raksti

  • Kristīgās dzīves skrējiens. 3. daļa.

    Mūsu Dievs ir Visuvarens, un Viņš ir Dievs debesīs un virs zemes, Kuram nav neviena līdzīga. Dievam ir mērķis uz visu. Kad Dievs dod konkrētu vēstījumu draudzei, tad ar to Viņš vēlas aicināt Savus bērnus uz kaut ko konkrētu. Vārdam no Dieva vienmēr ir mērķis un personisks pielietojums draudzei, un katram no mums individuāli. Dievs virza katru no mums, vēloties, lai mūsu dzīvei būtu labi augļi. Dievs vēlas, lai mēs pildītu Viņam tīkamas lietas un izplatītu Dieva Valstību uz šīs zemes. Bībele mēs lasām:
  • Dieva žēlastības atbrīvošana

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus runāja par to, kā mēs varam saņemt žēlastību no Dieva, un par to, kādu vietu cilvēka dzīvē ieņem Dieva žēlastība. Lai ieietu Dieva mantojuma pilnībā, lai iegūtu Viņā pilnīgu brīvību un lai piepildītu savu aicinājumu, katram ticīgajam ir vajadzīga Dieva žēlastība.
  • Gavēnis kā instruments Dieva žēlastības atbrīvošanai

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par gavēņa un lūgšanas svarīgumu. Mācītājs sīki izskatīja situāciju, kas bija radusies Israēla tautas dzīvē un par kuru rakstīts Joēla grāmatā. Tas bija ļoti smags posta, sausuma, bada, vaimanu un ienaidnieka iebrukumu periods. Šis posts skāra visu Israēla tautu, visu nāciju. Un šai laikā Dievs vērsās pie Savas tautas sakot, ka ir izeja.
  • Uzticības un vairošanas principi – 3. daļa

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par uzticības būtību un svarīgumu cilvēka dzīvē. Dievs augstu vērtē uzticību, un Viņš gaida, ka Viņa bērni parādīs uzticību visās savas dzīves sfērās – savās mājās, darbā, Dieva Namā, kalpošanā Dievam un savam tuvākajam un sabiedrībā, kurā mēs dzīvojam. Dievs zina, ka uzticības trūkums atnes virs zemes un daudzu cilvēku dzīvē sāpes un ciešanas.
  • Dieva gudrība tava sapņa piepildīšanai (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs dalījās ar virkni domu, kuras Dievs deva viņam slavēšanas laikā. Dievam ir svarīgi kādā stāvoklī atrodas mūsu sirds. Zinot to, mums laiku pa laikam jāapstājas savā ceļā un jāizanalizē tas, ko mēs darām, ar kādu nolūku to darām un vai tas ir saistīts ar Dieva mērķa piepildīšanu. Lūdzot par neglābtajiem cilvēkiem, mēs nedrīkstam to darīt aiz ieraduma, neieguldot tajā savu sirdi un mīlestību uz cilvēkiem. Daudzi cilvēki ir atsaluši savās lūgšanās, un dara to vien ķeksīša dēļ. Vai tava sirds pārdzīvo par neglābtajiem cilvēkiem? Vai ir kādi cilvēki, kurus tu nes savā sirdī un lūdz Dievam par viņu glābšanu? Dievs vēlas glābt cilvēkus un šim nolūkam Viņš sūta Savus bērnus.
  • Dievbijība

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par dievbijības svarīgumu katra ticīgā dzīvē. Staigāšana dievbijībā atbrīvo cilvēku no jebkurām citām bailēm. Daudzi ticīgie uzskata, ka no Dieva nav jābaidās, jo Viņš ir labsirdīgs, mīlošs un piedodošs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *