Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 4.daļa. Kā saņemt vadību no Saimnieka?

Dievs grib, lai mēs paļaujamies tikai uz Viņu, un, izņemot Viņu, neturamies ne pie kā cita. Turieties pie Dieva, jo Viņš ir visa Avots. Mums ir vajadzīga atklāsme par to, un mums jādzīvo saskaņā ar šo atklāsmi. Tas nebūt nenozīmē, ka mums nevajag rūpēties par to, ko Dievs mums ir dāvājis. Mums ir par to jārūpējas, un, tai pat laikā, mums jāsaprot, ka mūsu dzīve ir atkarīga un ir apslēpta Dievā. Tikai tad, kad itin visā iemācīsimies pilnībā paļauties un uzticēties Dievam, – mūsu dzīve būs laimīga un prieka pilna. Tikai dzīvojot paļāvībā uz Dievu, mēs varēsim pārvarēt sāpes un ciešanas, svinot uzvaru. Tā dzīvot iespējams vien tad, kad cilvēks saprot, ka viņa galvenā vērtība ir Dievs. Pats Jēzus, dzīvojot uz zemes, vadījās pēc šīs patiesības, nevis no tā, kas notika visapkārt. Kad mācekļi pameta Jēzu, Viņš bija mierīgs. Kāpēc? Tāpēc, ka Jēzus zināja, Viņš – nav viens, ar Viņu vienmēr ir Tēvs. Arī jums jāzina, ka jūs neesat vieni, jo – Dievs vienmēr ir kopā ar jums! Ja jums būs tuvas attiecības ar Dievu, tad jūs nostiprināsieties patiesībā par to, ka Dievs vienmēr ir kopā ar jums. Šī pārliecība dzimst tikai no personīgas sadraudzības ar Dievu. Jēzus teica: 
Jāņa ev.10:27-30 – Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas. Es un Tēvs, mēs esam viens.”
Jēzus saprata, ka viss, kas tam bija, – ir nācis no Debesu Tēva. Jēzus zināja, ka Tēvs ir stiprāks par visiem, tāpēc itin visā uzticējās Viņam. Atcerieties, ka dzīve, kas pilna uzticības Dievam itin visā – tā ir vislabākā dzīve. Taču, ja jūs dzīvojat pastāvīgos pārdzīvojumos, rūpēs, – tad jūs vēl nedzīvojat paļāvības un uzticēšanās līmenī Dievam. Bet Dievs grib, lai katrs no Viņa bērniem dzīvotu pilnīgas paļāvības līmenī Viņam un Viņa Vārdam.Turpinājumā, mācītājs Rufus parādīja trīs veidus, ar kuru palīdzību Dievs vada mūs jautājumā par dzīves pārvaldīšanu, kad mēs Viņam to lūdzam.Un tātad, kādā veidā Dievs vada Savus labos un uzticīgos pārvaldniekus?

Līdzīgi raksti

  • Dievbijība

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par dievbijības svarīgumu katra ticīgā dzīvē. Staigāšana dievbijībā atbrīvo cilvēku no jebkurām citām bailēm. Daudzi ticīgie uzskata, ka no Dieva nav jābaidās, jo Viņš ir labsirdīgs, mīlošs un piedodošs.
  • Partnerība ar Dievu dvēseļu glābšanas biznesā

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus pieskārās ļoti svarīgai tēmai, kas saistīta ar cilvēku glābšanu. Dievam ir bizness jeb svarīgs darbs, kas vērsts uz pazudušu cilvēku meklēšanu un glābšanu caur ticību Jēzum Kristum, un viņu savienošanu ar Dieva mērķi. Bībelē teikts, ka mēs esam Dieva darba biedri Viņa darbā. Jēzus, atnākot uz zemi, darīja darbu (darbojās biznesā), kurš piederēja Debesu Tēvam: 
    „Bet Viņš tiem atbildēja: “Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?” /Lūkas 2:49/
  • Steigsimies uz pilnību

    Šo svētdien mācītājs runāja par to, cik svarīgi ir attīstīties un tiekties uz pilnību Dievā. Mūsu kristīgā dzīve – tas ir ceļš, tas ir ceļojums. Mums jābūt pastāvīgā kustībā (virzībā), un tai pašā laikā svarīgi ir zināt un saprast, kurp mēs ejam. Mēs virzāmies uz konkrētu mērķi – mūžīgo dzīvību.
  • Zemes iekarošana caur ticību (Isaiah Baiyekusi)

    Šo svētdien sludināja Jesaja (Isaiah Baiyekusi).Jesaja visiem atgādināja, ka no šā gada sākuma Dievs pastāvīgi runā par to, ka mums jāiekaro zeme, kuruViņš priekš mums ir sagatavojis. Un Dievs māca mums, kā mēs to varēsim izdarīt. No mācītāja Rufusaun pravieša Dāvida svētrunām mēs dzirdējām, ka, visupirms mums vajag uzcelt savu priesterību Dievapriekšā, – jo tas ir pamats mūsu ikdienas kalpošanai Dievam. Mums jāsaprot arī tas, ka esam ne tikaipriesteri, bet arī ķēniņi, kuriem jāprezentē Dieva Valstība šai pasaulei.
  • Ietekme caur pareizu ieradumu veidošanu. 1.daļa.

    Mēs varam pagodināt Dievu un parādīt Valstības ietekmi uz zemes, veidojot un attīstot labus paradumus. Kādā no pētījumiem ir pierādīts, ka 40% no visa tā, ko cilvēks dara, tiek darīts aiz ieraduma. Cilvēka paradumi nosaka to, kāda būs cilvēka nākotne. Pieradumus mēs nemantojam no vecākiem, tie veidojas visas mūsu dzīves laikā. Var būt labi un slikti paradumi. Sliktie un kaitīgie paradumi cilvēkā veido sliktas rakstura iezīmes. Apzinoties šo faktu, katram no mums ir jāveic savu ieradumu inventarizācija, lai ieraudzītu labos un sliktos ieradumus. Pēc tam ir ļoti svarīgi izravēt visu, ko Dievs sauc par Viņam nederīgu – savus sliktos ieradumus. To nedarot, mēs nespēsim izpildīt  savu Dieva doto aicinājumu un sasniegt pašu nospraustos mērķus.   

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *