- Šī sieviete sadzirdēja vēsti par Jēzu.
- Tad, viņa noticēja dzirdētajam un nolēma pieskarties Viņa drānu malai, lai saņemtu dziedināšanu.
- Bet, viņa ne tikai pārdomāja par to, bet gāja un paveica nodomāto.
Šī sieviete
dzirdēja – noticēja – rīkojās. Bieži vien cilvēki tic tikai tad, kad tiem viss ir labi. Bet līdzko kaut kas sašķobās vai top par grūtu, cilvēki tūlīt pat pārstāj ticēt un paļauties uz Dievu. Mūsu raksturs izpaužas tieši šādos brīžos, kad mums ir grūti un sāpīgi. Lasot par sinagogas priekšnieku Jairu, mēs redzam, ka viņš nevis vienkārši vērsās pie Jēzus ar lūgumu, bet darīja to pilnīgā pazemībā.
„Un redzi, nāk viens no sinagogas priekšniekiem, Jairs vārdā, un, Viņu redzēdams, tas krīt pie Viņa kājām un Viņu ļoti lūdz, sacīdams: “Mana meitiņa mirst, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.”(Marka 5:22-23).
Jairs, būdams sinagogas priekšnieks, neskatījās uz savu amatu, bet nāca un krita pie Jēzus kājām. Nav svarīgi ko saka tavi draugi, kolēģi, vienaudži, – svarīgi ir tas, ko saka un uz ko tevi aicina Dievs. Tev jākoncentrē sava uzmanība uz to, lai piepildītu Dieva gribu tavai dzīvei. Jairs zemojās un krita pie Jēzus kājām, nedomājot par to,ko par viņu teiks citi cilvēki. Pazemīgs cilvēks nemeklē savu labumu, bet labprātīgi noliek sevi pazemības pozīcijā un atsakās no savas varas.Pa ceļam uz sinagogas priekšnieka mājām Jēzus satikās ar sievieti, kura pieskārās Viņa drēbēm. Jēzus viņai sacīja:
“Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi. Ej ar mieru un paliec vesela no savas kaites.”(Marka 5:34).
Bet, Jēzus vēl nebija pabeidzis sakāmo, kad pienāca ziņa par to, ka Jaira meita ir mirusi. Liekas, ka pēc tādas ziņas saņemšanas vajadzētu samierināties ar nāves faktu un pārstāt jel ko darīt. Bet Jēzus šai ziņai nepievērsa nekādu uzmanību. Svarīgi ir tas, kādus vārdus jūs dzirdat un ticībā pieņemat savā sirdī, – tie vai nu vairos jūsu ticību, vai arī sagraus to. Jēzus Jairam teica:
“Nebīsties, tici vien!”(Marka 5:36).
Sātans ir ieinteresēts tajā, lai radītu tevī apjukumu un piepildītu tavu sirdi ar bailēm, jo tieši caur bailēm viņš kontrolē cilvēka dzīvi. Pasaule vienmēr centīsies sagraut mūsu ticību caur bailēm un negatīvu informāciju, bet Dievs mums saka, lai mēs piepildāmies ar ticību Viņa Vārdam un ne no kā nebaidāmies. Vienīgajām bailēm, kādām jābūt mūsu dzīvē – tās ir bailes Dieva priekšā, kas izpaužas caur dziļu dievbijību. Mūsu rakstura izveides procesā ļoti svarīga ir ticība, jo Dieva Valstība darbojas saskaņā ar ticību. Ticība – tā ir pārliecība par neredzamām lietām un paļaušanās uz to kas cerams (Ebrejiem 11:1).
„Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles,”(Romiešiem 10:17).
Svarīgi zināt, ka mums ne tikai jāsadzird Dieva Vārds, bet arī jānotic šim vārdam un tas jāpārdomā, un pēc tam šis vārds jāpielieto savā dzīvē.Sieviete, kura 12 gadus cieta no asiņošanas, ir Draudzes prototips. 12 – tas ir valdīšanas un pārvaldes skaitlis. Dievs valda caur Saviem cilvēkiem, kuri priekš Viņa ir priesteri, bet tautai – ķēniņi.
„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā,”(1.Pētera 2:9).
Dievs grib izmainīt Savu draudzi, izvedot to cauri sagatavošanas procesam. Sieviete, kura cieta no asiņošanas izgāja cauri līdzīgam procesam, rīkojoties saskaņā ar Dieva Vārdu. Gadījumā ar sinagogas priekšnieku, Jairs kļuva par starpnieku starp Dievu un viņa meitu, un arī izgāja šo nepieciešamo procesu, pēc kura viņš saņēma gaidīto brīnumu no Dieva. Pēc tam, kad Jēzus bija augšāmcēlis Jaira meitu, Viņš teica, lai meiteni pabaro. Lai garīgi pieaugtu un pielīdzinātos Kristum, mums jābaro sava sirds ar Dieva Vārdu – dzīvības maizi. Vēstules Ebrejiem 11-tajā nodaļā tiek runāts par ticības varoņiem, kuri paļāvās uz Dievu un gaidīja piepildāmies Dieva apsolījumus savā dzīvē – pat tad, kad viņi līdz galam nesaprata notiekošo. Visi šie cilvēki noticēja dzirdētajam vārdam no Dieva un rīkojās saskaņā ar šo vārdu. Ābrahāms nesaprata visu, bet kad Dievs tam lika atstāt savu zemi un doties turp, kurp Viņš norādīs, viņš paklausīja. Dieva Valstībā mums jāļauj Svētajam Garam būt pirmajam mūsu dzīvē, un tādā gadījumā Viņš paskaidros mums visu, kas mums nepieciešams.
