Pacietības attīstīšana caur ticību (Isaiah Baiyekusi)
Mēs varam daudz ko nesaprast, bet, tai pat laikā, vienkārši paļauties uz Dievu, Kurš visu zina un saprot. Papriekš ir jānāk paklausībai un paļāvībai uz Dievu, un tad atnāks sapratne. Arī Jēzus mācekļi nesaprata daudz ko no visa tā, ko Jēzus tiem mācīja, bet pienāca laiks, un viņiem tika dots saprast. Dzīve saskaņā ar ticību – tas ir risks, bet Dievam var izpatikt tikai ar ticību. Lai mēs varētu līdz ar Dievu virzīties uz to jauno, ko Viņš ir sagatavojis priekš mums, mums jābūt gataviem atstāt visu savējo un pieņemt Viņa plānus un nodomus. Mums jāattīsta sevī pacietība un izturība. Man jāiemācās gaidīt no Dieva, gaidīt Viņa nolikto laiku. Sportisti daudz laika pavada trenējoties un treniņa laikā sastopas ar lielu slodzi un sāpēm. Bet viss tas tiek darīts konkrētam mērķim – uzvarēt sacensībās un kļūt par čempionu. Viņi nepievērš uzmanību sāpēm, nogurumam, bet tiecas uz to, kas tos sagaida nākotnē. Jēzus ir mūsu piemērs atdarināšanai.
„Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).Mums jāiziet no savas komforta zonas, jāatsakās no saviem plāniem, – un pilnībā jāuzticas Dievam. Mums jāsper ticības solis un jāriskē noticēt Dievam un jākļūst par tādiem, kādus Dievs mūs vēlas redzēt. Jairs gaidīja Dieva brīnumu, saglabājot ticību līdz galam, tāpēc arī ieraudzīja savas meitas augšāmcelšanos. Sieviete ar asiņošanu gaidīja, rīkojoties ticībā, un tā saņēma savu dziedināšanu. Stāvi ticībā par to, ko tev teicis Dievs, un tas notiks – Dieva noliktajā laikā. Tava atbildība ir tajā, lai tu nepagurtu, bet ticētu Dievam līdz galam. Un tālab, ļauj Dieva Vārdam kļūt par tavu galveno autoritāti un bagātību.
