Prasi, meklē un klauvē – Svētā Gara spēks vīra dzīvē (Lūkas 11.9-13)

Sludinātājs: Rolands Zeltiņš

Tiešraide: youtu.be/O2hA7T-1YZA

Ievads: Tēvu diena un atgādinājums par ticības varoņiem

Sveiciens Tēvu dienā

Bērni var iet uz svētdienas skolu. Sveicu jūs Tēvu dienā! Prieks redzēt tēvus, vīrus, brāļus un arī māsas. Paldies, ka jūs tik viegli iekustaties un iekustināt zāli.

Šorīt ienācu zālē un domāju, ka būs troksnis – ieslēdzās kāda dzinēja motora rūkoņa, lai iekurinātu vīru asinis. Vai zināt kaut kādas medību skaņas? Vai makšķerēšanas?

Pievilku zivi. Bet nekas, nākamgad.

Mātes dienā jau kopumā parasti viss tik skaisti un sirsnīgi. Skan skaisti vārdi: jūs esat mīlētas, jūs esat brīnišķīgas. Paldies par visu, ko jūs darāt. Dāvinām viņām ziedus. Un, godīgi sakot, arī mums reizēm tā gribētos – tādu Tēvu dienu, kur mēs atnākam un apsēžamies.

Brāļi, šodien nebūs tā diena.

Ebrejiem 11 – ticības varoņu siena

Lūgšanās Olga lasīja no Ebrejiem vienpadsmitās nodaļas, un arī kādu laiku atpakaļ lasīju visu Ebrejiem vienpadsmito nodaļu. Daļa zina, ka tā ir tāda kā varoņu siena. Teologi šo sauc par ticības sienu. Un es lasu šos vārdus, un es pie sevis domāju: kā daži no šiem dižajiem vīriem tur ir nonākuši?

Šie vīri nebija perfekti

Noass, Ābrahāms, Mozus, Gideons, Simsons un Dāvids

Nostājos asarās, skatoties uz sevi, uz savu iekšieni. Noass – ticības vīrs. Pēc plūdiem viņš piedzērās no paša darināta vīna un kļuva par apgriezību vienam no saviem dēliem. Ābrahāms piekrita Sāras idejai pārgulēt ar viņas kalponi, lai tā kā palīdzētu ātrāk piepildīties Dieva solījumam. Mozus vispār nogalināja cilvēku un mēģināja viņu apslēpt, aprakt smiltīs. Gideons bez vairākām zīmēm no Dieva nebija gatavs paklausīt Dievam. Iedomājieties Samsonu: viņš ar kailām rokām varēja pārplēst lauvu uz pusēm, bet savas bikses kājās viņš nevarēja noturēt. Dāvids izmantoja savu varu, lai paņemtu cita vīra sievu, un beigās, lai to apslēptu, viņš sūta viņas vīru nāvē.

Un es to nesaku, lai nosodītu. Bet man tas ir atgādinājums – cik mūsu Dievs patiesībā ir pilns ar žēlastību. Tie vīri nebija perfekti. Viņi kļūdījās. Dažreiz viņi smagi kļūdījās. Viņiem bija savas vājības, viņiem bija savas cīņas, par kurām viņiem noteikti pašiem bija kauns.

Arī es pats pazīstu savas vājības

Un kad es paskatos pats uz sevi, man ir mazliet dīvaini stāvēt šeit jūsu priekšā. Jo es sevi pazīstu. Es zinu savas vājības! Es zinu savas vājās vietas! Es zinu, kur esmu kļūdījies un izgāzies! Un es zinu, cik man pašam ļoti vajadzīga Dieva žēlastība. Un pat cik vēl vairāk man ir vajadzīga jūsu žēlsirdība, jūsu pacietība, jūsu piedošana.

Varbūt arī tur slēpjas šīs nodaļas skaistums. Tie galu galā bija taisni vīri, kas septiņas reizes krīt un atkal ceļas. Tie ir vīri, kas šaubījās, bet tāpat turpināja uzticēties Dievam. Un viņu ticības siena nenāca tādēļ, ka viņi bija perfekti.

Salamana Pamācības 24:16 16 Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, bet bezdievīgie ieslīgst nelaimē. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Žēlastība nav attaisnojums dzīvot grēkā

Ko žēlastība maina ikdienā

Mums jācer, ka Dieva žēlastība nav attaisnojums dzīvot grēkā, kaut gan tu to neesi pelnījis. Mūsos rodas vēlme līdzināties Viņam un dzīvot priekš Viņa: kļūstiet pacietīgāki mājās, turiet savu doto vārdu, kļūstiet ātrāki piedot un lēnāki dusmoties, mīlēt savu sievu, uzņemties atbildību par sevi un par savu draudzi, būt tiem, kuri kalpo, nevis gaidīt, kad viņiem kalpo.

Un kā es bieži saku: katru dienu arvien vairāk līdzināties Kristum. Un lai mēs pa īstam ieraudzītu, cik liela ir šī Dieva žēlastība, lai visi to spētu ieraudzīt.

Apskati savu ciltskoku

Ir arī jāpalūkojas uz savu ciltskoku. Paskaties no turienes, no kurienes mēs esam nākuši. Katrs personīgi tagad padomājiet par savu ciltskoku, par saviem pēcnācējiem.

Tēvi! Es redzu atkarības. Es redzu dusmas. Es redzu nepiedošanu. Šķiet, salauztību! Neticību! Es redzu vīrus, kas nav bijuši klāt savā ģimenē. Es redzu lietas, par ko ģimenēs nerunā.

Paskatieties uz savu ciltskoku, bet, neskatoties uz to visu, Dieva valstības vēsts jau ir aizsniegusi mani un manu ģimeni. Brāļi un māsas, tā jau ir aizsniegusi arī jūs. Godīgi padomājiet par šo Dieva žēlastību, kas par jums lūdza, neskatoties uz to, ka esam centušies bēgt no Dieva. Tas nav mūsu nopelns. Tā ir Dieva žēlastība.

Viņš nav izredzējis cilvēkus, kuri būtu labi, kuri būtu nevainojami. Kā Jēzus saka, ka neviens nav labs, tikai mans Tēvs ir labs.

Marka 10:18 18 Bet Jēzus uz to sacīja: „Kāpēc tu mani sauci labu? Neviens nav labs, kā vienīgi Dievs. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Viņš ir aicinājis mūs – tos, ko pasaule būtu atstūmusi, atmetusi, uzskatījusi par nederīgiem. Viņš tādus atrod un dara par cienīgiem.

Kas pietrūkst, ja šķietami viss ir

Bet ja mēs esam godīgi, kaut kas tomēr pietrūkst. Kaut kas pietrūkst. Man patīk, ka mācības pēdējā laikā mūs aicina būt godīgiem – būt godīgiem pret sevi un viens pret otru. Mēs jūtam, ka kaut kas nav. Kaut kas nav tā, kā gribētos.

Jā, es ticu. Es zinu Dieva vārdu. Es kalpoju. Man ir sava personīgā liecība par Kristu, ko Dievs ir darījis manā dzīvē. Un tomēr manā dzīvē ir vietas, ir lietas, kur nekas nemainās jau ilgi, varbūt nemainās jau gadiem. Es mēģinu saņemties. Es apsolos. Es apsolos sev: šī pēdējā reize, tagad būs citādāk. Bet paiet laiks.

Un es ticu, ka mēs visi attopamies, kad esam turpat, kur bijām. Sieva tev pasaka kādu vārdu – tu aizsvilsties sevī. Tu atkal sāc reaģēt tā, kā tu negribēji reaģēt. Es nezinu, kā jūs, bet es personīgi esmu noguris no tā. Es neesmu noguris no darba – es varu strādāt un darboties. Bet esmu noguris no mēģināšanas saviem spēkiem. Man rūp. Es mīlu Jēzu. Es ticu arī, ka jums rūp, brāļi un māsas. Jo citādi jūs nebūtu šeit.

Problēma nav centības trūkums

Un reizēm mūsu problēma nav mūsu centības trūkums. Jo mēs visi cenšamies, mēs visi pieliekam pūles. Mēs cīnāmies, mēs pieliekam pūles. Bet ar mūsu pašu spēku vien nepietiek. Un tas nav par to, ka mums ir jāsakož stiprāk zobi un jānoturas drusku, lai tiktu pāri šim slieksnim un lai būtu labāks vīrs, labāks tēvs, labāks brālis, labāks kalpotājs. Tas, ko mums vajag, ir Svētā Gara spēks.

Pamats: Svētais Gars mājo mūsos un nāk pār mums

Apustuļu darbi 19 – mācekļi, kam pietrūka

Atvērsim Apustuļu darbu deviņpadsmito nodaļu. Tur ir stāsts. Pāvils ierodas Efezā. Viņš sastapa kādus mācekļus. Viņi ticēja, bet viņiem arī kaut kas pietrūka.

Apustuļu darbi 19:1-6 1 Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augstienes apvidus, nonāca Efezā, un, sastapis dažus mācekļus, 2 viņš tiem sacīja: „Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?“ Tie viņam atbildēja: „Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir.“ 3 Viņš jautāja: „Ar kādu kristību jūs esat kristīti?“ Tie atbildēja: „Ar Jāņa kristību.“ 4 Bet Pāvils sacīja: „Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum.“ 5 To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā. 6 Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Vai atceraties šo? Kad Pāvils viņiem uzlika rokas, Svētais Gars nāca pār viņiem. To es vēlos šodien uzsvērt mums visiem, lai mēs ne tikai redzam, bet arī sadzirdam.

Kādus vīrus Dievs aicina

Tā pamatā ir tas: ja mēs gribam būt vīrieši, tēvi, dēli, meitas – stipri, bet pazemīgi. Vīri, kuri dzīvo ar drosmi, kuri iztur grūtības, kuri panes ciešanas. Mums būtu jābūt vīriem, kas māk mīlēt savas sievas, kā Kristus mīlēja draudzi, kur bērni grib atgriezties mājās.

Bet mums ir jāsaprot un jānoķer, ko tas nozīmē, kad Svētais Gars nāk pār mums. Jo mēs nevaram būt tādi vīri, kādus Dievs mūs ir aicinājis. Mums ir vajadzīgs Svētais Gars, lai mēs spētu dzīvot tā, kā Dievs mūs ir aicinājis.

Jāņa 14 – Dievs gatavo mājvietu mūsos

Tāpēc sāksim ar pamatu. Atvērsim Jāņa evaņģēlija četrpadsmito nodaļu. Ir pēdējais vakars, pirms Jēzu piesita krustā. Un Jēzus viņiem sāka atkal mācīt un stāstīt, ko nozīmē Svētā Gara klātbūtne mūsu dzīvē.

Jāņa 14:1-3 1 „Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet man! 2 Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums tad būtu teicis: Es eimu jums vietu sataisīt? 3 Un kad es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai tur, kur es esmu, būtu arī jūs. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Sen, nezinu, gadu desmitus atpakaļ, daudzi no mums šo vietu bija sapratuši tā: Jēzus taču bija galdnieks. Un tad loģiski, ka viņš dodas uz debesīm, paņems savu āmuru, savu kaltu, savu līmeņrādi, un tagad ies uz debesīm un būvēs mums mājas. Kādam varbūt villu, kādam varbūt kaut ko pieticīgāku, bet galvenais – katram sava vieta. Un mēs ilgi domājām, ka Jēzus atnāks atpakaļ, kad viņš būs visiem uzcēlis mājas. Viņš nāks atpakaļ, bet tā kā mēs tik ātri vairojamies, viņš nespēj celt visas mājas!

Un jā, Jēzus patiešām apsola, ka mums būs vieta kopā ar Viņu. Bet tas nav viss, ko Jēzus šeit grib pateikt. Jēzus nenāca tikai tādēļ, lai kādreiz, kad mēs nomirsim, mums būtu pārliecība, ka mēs tiksim debesīs. Debesis var jau mājot mūsos! Jau tagad. Viņš uzcēlis mājokli, templi tevī, kur Dievs varēs personīgi mājot.

Debesis ir vieta, kur ir Dieva tronis, Viņa klātbūtne, Viņa pilnība. Un Jēzus ar krustu ne tikai atvēra ceļu pie Dieva. Jēzus ar savu nāvi šķīstina mūs, taisno mūs, Viņš dara mūs svētus, lai Dievs ar savu Garu, caur savu svēto Garu, var iemājot mūsos. Ne tikai, lai tu būtu patvērumā Kristū, Dievā, bet lai tu pats personīgi kļūtu par mājvietu priekš Dieva.

Jāņa 14:15-17 15 Ja jūs mīlat mani, turiet manas pavēles. 16 Un es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi, 17 Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa to neredz un to nepazīst; bet jūs to pazīstat, jo viņš pastāvīgi ir pie jums un mājos jūsos. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Brāļi, ievērojiet šos vārdus: viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. Jēzus saka saviem mācekļiem, pirms viņš nomira, pirms viņš tika augšāmcelts. Viņš runā par to, ka pēc dažām dienām tas piepildīsies caur viņa nāvi.

Templī, vissvētākajā vietā, sākumā bija derības šķirsts. Bet Dievs pats bija ļoti konkrēti noteicis visus noteikumus par to, kādai ir jābūt vietai, kur Viņš mājo – līdz detaļām, līdz sīkumiem. Jo Dievs ir svēts. Viņš mājo svētā vietā. Tāpēc priesterim nevarēja vienkārši iet jebkurā brīdī pie Viņa. Viņam bija jāšķīstās, jātop svētam. Un to arī Jēzus norāda.

Jāņa 20 – augšāmceltais Jēzus dveš un dod Svēto Garu

Jēzus dzīvoja dzīvi, kuru mēs nevarējām dzīvot. Viņš nomira par mūsu grēkiem un augšāmcēlās. Un caur Kristu Dievs pats sagatavoja savu mājvietu mūsos. Viņš šķīsta un dara svētus tos, kuros Viņš grib mājot.

Un kad Jēzus bija augšāmcēlies, sāka piepildīties šis apsolījums. Mācekļi sēdēja aiz aizslēgtām durvīm, nobijušies, apjukuši. Viņi nezina, ko darīt. Un tad pēkšņi Jēzus nostājas viņu vidū.

Jāņa 20:19-22 19 Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: „Miers ar jums!“ 20 Un to sacījis, viņš tiem rādīja savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami. 21 Tad Jēzus vēl reiz viņiem saka: „Miers ar jums! Kā Tēvs mani sūtījis, tā es jūs sūtu.“ 22 Un to sacījis, viņš dvesa un sacīja viņiem: „Ņemiet Svēto Garu! (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Vai jūs pamanījāt šo saikni ar pirmo radīšanu? Kad Dievs radīja Ādamu, Viņš iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu.

1. Mozus 2:7 7 Un Dievs tas Kungs izveidoja cilvēku no zemes un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks kļuva par dzīvu būtni. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Cilvēks, kurš bija radīts no pīšļiem, tā kļuva par dzīvu dvēseli. Bet tagad, augšāmcēlies Jēzus dveš un dod mācekļiem savu Svēto Garu. Toreiz cilvēks tāpat kļuva par dzīvu dvēseli. Bet tagad tas, kurš ir Kristū, kļūst par jaunu radību – par templi, par Dieva mājvietu.

Un Pāvils savās vēstulēs to pasaka ļoti skaidri.

Romiešiem 8:9 9 Bet jūs neesat miesā, bet garā, tik tiešām, ka Dieva gars mīt jūsos. Bet ja kādam nav Kristus gara, tas nepieder viņam. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Un šis viss ir par to, ka Svētais Gars mājo mūsos. Ja tu esi atzinis Kristu par savu Kungu, Kristus, Dieva Gars, mājo tevī. Tu esi jauns radījums Kristū. Tu esi Dieva templis, Dieva mājvieta.

Bet ar to stāsts nebeidzas. Tādēļ, ka ar to nepietiek. Atversim Lūkas evaņģēliju, Lūkas divdesmit ceturto nodaļu.

Lūkas 24:49 49 Un, redzi, es jums sūtu sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Nu gribu reiz izrunāt Apustuļu darbus, pirmo nodaļu, astoto pantu.

Apustuļu darbi 1:8 8 Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Vai viņi to tomēr nebija saņēmuši? Kāpēc Jēzus viņiem jau nebija sacījis: ejiet? Viņš sacīja: gaidiet. Palieciet pilsētā, līdz tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes.

Gars mājo mūsos un Gars ir pār mums

Runājot par to, ka Dieva Gars mājo mūsos, un par to, ka Dieva Gars ir pār tevi, kad Viņš tev dod spēku darīt to, ko tu savā spēkā nespēj. Paskaties šo atšķirību Jēzus vārdos. Jēzus nesaka: jūs dabūsiet Svēto Garu tikai tāpēc, lai kļūtu par maniem lieciniekiem. Viņš vispirms saka: jūs dabūsiet spēku. Un tad Viņš saka, ka šis spēks būs pār jums. Tieši tad jūs būsiet mani liecinieki, iegūstot spēku, kad pār mums nāks Svētais Gars.

Darīt to, kas mums ir jādara, kad Dievs dod spēku – kļūstam spējīgi darīt to, ko savā spēkā līdz šim nevarējām. Un būt par Kristus liecinieku ir viena no lielākajām un redzamākajām lietām, ko mēs varam darīt, ko Svētais Gars, kad ir pār mums, ļauj mums darīt ar drosmi un pārliecību. Un, kad Svētais Gars ir mūsos, tas dara mūs par Dieva mājvietu. Svētais Gars ir pār mums un dod mums spēku dzīvot tā, kā Dievs mūs ir aicinājis.

Kāpēc tas nedarbojas saviem spēkiem

Mēs pieliekam pūles, bet trūkst Gara spēka

Mēs pieliekam tik daudz pūļu, tik daudz savas centības. Bet mēs pieliekam maz Gara sp ēka. Ir daudz vīru, kas staigā uz svētām sapulcēm. Ir daudz vīru, kuri ir pamodušies šajā laikā. Ir daudz vīru, kas iet uz konferencēm, kas klausās lekcijas, lasa grāmatas, pieraksta savus mērķus, mācās labas prakses. Tas viss ir labi, tas ir vajadzīgs. Es arī to daru. Bet ir tik maz vīru, kas staigā spēkā.

Gribas spēks nav paredzēts šai cīņai

Tu gadiem cīnies ar kādu iekāri, un tu centies to uzvarēt ar savu gribas spēku. Tu sev stingri nosaki: vairs nedusmošos! Bet agrāk vai vēlāk tu atkal nevari savaldīties. Tu gribi būt vīrs, kurš vada savu ģimeni. Bet, kad pienāks laiks lūgt un iestāties par sievu un par bērniem, tu to nedari, tu labāk strādā. Tu zini, ka tev ir jāpiedod, bet gadiem nes sev līdzi kaut kādu aizvainojumu, kaut kādu nastu. Tu zini, kas ir pareizi. Tu zini, kā Jēzus rīkotos, bet, kad nonāk brīdis nostāties un ieņemt savu vietu, pietrūkst drosmes, pietrūkst pārliecības.

Un problēma nav tajā, ka mēs nezinām, kas mums ir jādara. Mēs zinām, kas mums ir jādara, bet mums nav spēka to izdarīt. Labas prakses ir labas. Disciplīna ir laba, bet tā – gribas spēks – nekad nav bijis paredzēts tam, lai tu uzvarētu. Tas ir jāzina: tam vajag Svētā Gara spēku.

Psalms 1:3 3 Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Kā izskatās dzīve bez Gara spēka

Kur vējš uzpūš, tur mēs attopamies

Mēs katrs to vēlamies, bet, ja mēs esam godīgi, mēs esam kaut kas cits. Kur vējš uzpūš, tur mēs arī attopamies. Mēs ātri aizsvilstamies. Mums grūti uzņemt kritiku. Mēs cenšamies kontrolēt citus, jo mēs neesam pārliecināti par sevi. Mēs bēgam darbā, jo tur jūtamies vajadzīgi. Un mēs esam pārāk – un te jūs varat ielikt kādu vārdu, ko jūs gribat: bailīgi, nedroši, nepārliecināti, lepni. Pārāk lepni, lai pat pielūgsmes laikā paceltu rokas Tam Kungam, lai paceltu savu balsi. Es arī to saku par sevi. Un es ticu, ka kaut kas arī attiecas uz jums.

Kāpēc tas nedarbojas? Kāpēc tas nedarbojas? Kāpēc vīri klusē?

Pāvils zināja šo cīņu personīgi.

Romiešiem 7:19 19 Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Un galatiešiem viņš to raksta un izskaidro tālāk.

Galatiešiem 5:17 17 Jo miesas tieksmes ir pret garu, bet gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Miesai nekad nav gana

Ar miesu nevar sarunāt

Par miesu mums, vīri, ir jāsaprot viena lieta: ar to nevar sarunāt. Tas ir līdzīgi kā ar uguni, ar ugunskuru. Tas nekad nesaka: pietiek. Tur, ja mēs tam malku, tam pagali, viņš visu aprīs. Tāpat arī ir ar miesu. Viņa nekad nesaka: pietiek. Zināt, kad viņai pietiks? Tad, kad viņa sevi ieraksīs kapā.

Man citreiz jaunieši saka, ka esmu noguris, gribu atpūsties. Es jums saku: kapā tu varēsi atpūsties. Tagad ir laiks strādāt. Tas ir tas, ko miesa vēlēs. Viņa nekad nesaka: pietiek. Atliek, ja iedod mazo pirkstiņu, viņa norauj visu roku. Viens klikšķis internetā prasa nākamo klikšķi. Viena maza nepatiesība izraisa veselu melu jūru. Nu labi, tikai vienreiz izdarīšu šo izņēmumu. Un tas beigās kļūst par ieradumu.

Miesa ir kā bezdibenis, kas ir neaizpildāms! Lai citu tajā iemestu kaut ko, lai citur to diskutētu, mēģinātu sarunāt. Tai nekad nepietiek, viņai vajag vēl. Atkal tikai pagaršot. Atkal kaut ko ievilkt, kaut ko uzpīpēt, kaut ko iedurt sevī, un tas sākas – bezdibenis. Tāpēc labāk nepamēģināt, labāk nepagaršot, jo tas ir bezdibenis.

Galatiešiem 5:22-23 22 Bet Gara augli ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. 23 Pret tādām lietām nav bauslības. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Tu cīnies ar nepareizo ieroci

Esam godīgi. Kā tas ir, ka es sekoju Jēzum gadu? Kā tas var būt? Es sekoju gadu, divus, trīs, piecus, desmit, divdesmit. Un mana dzīve joprojām vairāk līdzinās miesai, dzīvei no miesas, nevis no gara. Tā atbilde ir vienkārša. Es cīnos pret miesu ar miesu. Es mēģinu izcīnīt garīgu cīņu. Mēs, vīri, cenšamies izcīnīt šo garīgo karu. Tas nedarbojas.

Nedarbojas nevis tāpēc, ka tu par maz centies, bet tāpēc, ka tu centies ar nepareizo ieroci. Mēs nezinām, kā uzvarēt miesu ar miesu. Mēs pieliekam vairāk gribas spēku, stingrāku režīmu, vairāk pašdisciplīnu. Jauni solījumi, jaunas apņemšanās. Šoreiz gan ir pēdējā reize. Šodien tiešām pēdējoreiz iedzeru. Šoreiz tiešām es pēdējoreiz uzpīpēju. Un pēc mēneša mēs atkal esam turpat.

Ne jau tāpēc, ka disciplīna būtu slikta, bet disciplīna nevar aizstāt staigāšanu garā.

Galatiešiem 5:16 16 Bet es saku: staigājiet garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Un romiešiem viņš turpina.

Romiešiem 8:13 13 Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Dariet galu – ievērojiet šo vārdu! Dariet galu. Nesavaldiet. Nepierunājiet. Dariet galu! Un ar ko darīt galu? Ar Gara spēku! Tā nav miesīga cīņa!

Mēs diskutējam ar grēku, nevis darām tam galu

Mēs vedam sarunas tur, kur jādara gals

Mēs tik bieži darām pretējo. Mēs ar savu grēku, savu slikto ieradumu vedam sarunas, mēs diskutējam. Es tikai drusciņu. Es tikai drusciņu iedzeršu, lai mani draugi neapsmej. Es jau tikai uz tavu veselību. Es tikai cieņas dēļ! Es jebkurā brīdī varu apstāties.

Mani klasesbiedri vēl šodien nevar apstāties. Vēl šobrīd, jau cik gadi ir pagājuši. Un tā ir kļuvusi par normu, par ikdienu, it kā tas būtu normāli, kad tu nevari satikt cilvēku skaidrā prātā un parunāt kā vīrs ar vīru. Tu esi aicināts darīt galu savai miesas pašdarbībai.

Kāpēc mūsu bērni pēc skolas, pēc pulciņiem negrib nākt mājās? Kāpēc esmu tāds tukšs? Es taču apmeklēju svētās sapulces. Slavēšanā es taču stāvu kājās. Tas nekas, ka visu laiku šitā stāvu. Pēc tam esam tik noguruši. Mēs gadiem cenšamies izcīnīt šo garīgo cīņu ar miesas resursiem.

Jautājums, uz kuru Jēzus atbild konkrēti

Bet tad rodas nākamais jautājums. Jums ir nākamais jautājums, jo tikai man ir: kā?

Ir laba ziņa – Jēzus mums neatstāja mīklu. Viņš mums pateica tieši un konkrēti, tur nav nekā jālasa starp rindām, varbūt drusciņas palasīšu. Atveram Lūkas vienpadsmit. Tur arī mēs nobeigsim.

Lūkas 11 – ko Jēzus atklāj par lūgšanu

Mācekļi lūdz: māci mums lūgt

Un Jēzus Lūkas vienpadsmitajā nodaļā mēs lasām, ko Jēzus atklāja saviem mācekļiem. Mācekļi nogaidīja, līdz Jēzus beidza lūgt. Un tad viens no viņiem uzdrošinājās pateikt to, kas noteikti visiem viņiem bija prātā.

Lūkas 11:1 1 Gadījās, ka viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no viņa mācekļiem sacīja uz viņu: „Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.“ (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Šie vīri, mācekļi, viņi vairākus gadus bija ar Jēzu. Viņi redzēja, kā Jēzus dziedina slimos, kā pabaro tūkstošus, kā viņš apslāpē vētras. Bet neskatoties uz to, mācekļus vairāk interesēja, lai viņš iemāca viņiem lūgt.

Māceklis diezgan daudz gribēja uzzināt, ko Jēzus prasa. Līdzības izskaidroja, ka ļaunie gari neklausīs viņus. Bet tieši lūgšana viņiem bija jāiemācās. Šī ir vienīgā vieta, kur mācekļi saka: Jēzu, māci mūs. Nevis māci mūs vadīt cilvēkus, bet: Kungs, māci mūs lūgt.

Skaties, ko Jēzus atbild.

Lūkas 11:2-4 2 Tad viņš tiem sacīja: „Kad lūdzat Dievu, tad sakait: Tēvs! svētīts lai top tavs vārds, lai nāk tava valstība. 3 Mūsu dienišķo maizi dodi mums katru dienu 4 Un piedodi mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam katram, kas mums ir parādā, un neieved mūs kārdināšanā.“ (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Un tad Jēzus vienkārši apstājās.

Līdzība par neatlaidīgo draugu

Draugs, kas nāk nakts vidū

Un kā jau Jēzus, viņš sāka stāstīt līdzību.

Lūkas 11:5-7 5 Un viņš sacīja: „Kuram jūsu starpā ir draugs, ja viņš pie tā noietu nakts vidū un tam teiktu: Mīļais, aizdod man trīs maizes, 6 Jo mans draugs no ceļa pie manis ir iegriezies, bet man nekā nav ko viņam celt priekšā; 7 Un tas no iekšpuses atbildētu un sacītu: Neapgrūtini mani; durvis ir jau aizslēgtas, un mani bērni ir jau pie manis gultā: es nevaru celties un tev dot. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Jēzus, tik tālu. Es tev piekrītu, amen. Mēs esam uz viena viļņa. Ja tu atnāktu pie manis naktī trijos un klauvētu pie mana loga, jo kāds tavs draugs pēc tusiņa ir atnācis un tev nav ar ko viņu pabarot, un tu atnāc pie manis un saki: aizdod man maizi. Nē, es tev neaizdošu maizi! Ir nakts, jāguļ.

Jēzus grib mūsos izraisīt šoku – reakciju, ja tu naktī kāds atnāktu. Tu esi iemidzis! Bērni nolikti gulēt. Sieva ir nolikta gulēt! Un tu pats esi aizmidzis! Un, ja godīgi, vecāki, šo rakstiet un bērniem nerādiet! Viņi saldāk prasīs gulēt ar jums vienā gultā. Viņa teica, ka tas ir bibliiski.

Un tu pēkšņi naktī dzirdi, kāds klauvē pie loga, un ir baisi. Tu uzmosties. Sieva parasti pirmā uzmostas. Mīļais, tur kāds klauvē pie loga, bail. Ā, jā, mīļā, tiešām. Aizej paskaties. Tam nedari. Saku, nav pieredzes. Sieva jau naktī labi nesaprot.

Bet skatieties tālāk, astotajā pantā.

Lūkas 11:8 8 Es jums saku, ja ari viņš neceltos un nedotu tāpēc, ka tas ir viņa draugs, tad viņa neatlaidības dēļ tas celsies un dos viņam, cik tam vajaga. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Lūdziet, meklējiet, klauvējiet

Lūkas 11:9-10 9 Tā ari es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts. 10 Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un kas klauvē, tam atvērs. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Lūkas 11:11-13 11 Kur būtu kāds tēvs jūsu starpā, kas dotu savam dēlam čūsku, kad tas lūdz tam zivi? 12 Jeb skorpiju, kad tas lūdz olu? 13 Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?“ (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Klausieties uzmanīgi! Viņš dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz. Es gribu, lai mēs sadzirdam, ko Jēzus tikko atklāja saviem mācekļiem: prasiet, meklējiet, klauvējiet.

Prasiet, meklējiet, klauvējiet – praktiskā daļa

Tas prasa neatlaidību

Tas prasa neatlaidību. Tā nav vienreizēja lieta – palūdzu. O, es esmu izglābts, Dieva Gars dzīvo manī, cik labi. Jē, man ir spēks. Nē, tev nav spēka. Ja tu gribi spēku, tu prasi. Tu meklē. Tu klauvē.

Un lūk, izaicinājums: mēs palūdzam vienu reizi un padodamies. Vīri padodas. Zinu, ka mums nepatīk vairākkārt sevī atkārtot. Bet Jēzus saka: prasiet.

Neviens cits to neizdarīs tavā vietā

Pie durvīm ir jāklauvē pašam

Mēs ejam uz draudzi un domājam: lai jau mācītājs manā vietā palūdz. Kāds nāk uz draudzi un domā: nu visas problēmas tagad nokritīs, es taču atnācu uz svēto sapulci. Gan jau man pielips kāds svētums no kāda cita. Nē, nepielips. Tu aiziesi mājās tikpat tukšs, cik tu atnāci. Un jau ne tādēļ, ka Dievs nedod, bet tādēļ, ka tu neesi prasījis, tu neesi gribējis.

Kas mums šeit ir jādzird? Svētais Gars mājo tevī no tās dienas, kad tu noticēji. Tas ir dots. Par to tev nav jālūdz, par to tev nav jāstraucās. Bet spēks, kas nāk pār tevi – to Jēzus liek prasīt. Un par to ir šī nodaļa. Cik daudz vairāk Debesu Tēvs dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz! Tiem, kas lūdz, prasa.

Un neviens to nevar izdarīt tavā vietā. Mācītājs nevar. Sieva nevar. Tavs tēvs nevar. Pie šīm durvīm ir jāklauvē pašam.

Vai tu būsi vīrs, kurš neatkāpjas

Mans jautājums ir: vai tu lūgsi, vai tu prasīsi, vai tu neatlaidīgi sauksi uz Dievu, vai tu būsi vīrs, kurš neatkāpjas? Vai tu būsi remdens ar sausām, klusām lūgšanām? Bez asarām, kurš nekad nav nokritis savos ceļos Dieva priekšā. Bez paceltām rokām. Bez meklēšanas, bez lūgšanas, bez klauvēšanas.

Kāds vīrs tu būsi?

Tas ir patiess un nopietns jautājums katram. Dievs grib, lai tu prasi. Dievs grib, lai tu meklē, lai tu klauvē. Vai tu krīti ar savu vaigu pie zemes? Esi vīrs, kurš ir gatavs krist ceļos Dieva priekšā. Esi vīrs, kurš nebaidās pacelt savas rokas! Beidz gaidīt, ka kāds cits tavā vietā to izdarīs.

Tas nav mācītāja pienākums lūgt par tevi, lai tu klauvē. Tu pats lūdz. Tu pats klauvē. Tu pats meklē. Tu gribi, lai Svētā Gara spēks nāk pār tevi un tavu dzīvi, pār tavām mācībām, par tavu laulību, ģimeni, bērniem, lai tava kalpošana mainās. Tev ir jālūdz, tev ir jāmeklē, tev ir jāklauvē. Mums ir jābūt vīriem, kas lūdz, klauvē un meklē.

Prasīt nozīmē atzīt, ka tev kaut kas trūkst

Īstas lūgšanas sākums

Prasīt nozīmē atzīt, ka tev kaut kas trūkst, ka tu pats nevari. Tu pats nevari sev dot visu, kas ir vajadzīgs. Īstas lūgšanas sākas tad, kad tu beidz izlikties, ka tu vari saviem spēkiem.

Tāpēc meklē. Vīrs meklē, neesi pasīvs. Atver Bībeli. Ej lūgšanā. Pārbaudi savu sirdi. Jautā Dievam: Dievs, ko tu gribi man atklāt? Kas man ir jāmaina? Kas man ir jāpaklausa?

Bet es gribu pašu Dievu. Dievs saka savā vārdā, psalmos, pamācībās.

Salamana Pamācības 25:2 2 Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Ej pie Tēva un nosauc visu

Nosauc savas bailes un savu nogurumu

Kur tavs spēks beidzas? Un tu pats šīs durvis nevari atvērt. Varbūt ārēji to vēl turi savās rokās? Bet tu esi noguris! Varbūt darbā viss gulstas uz tavu atbildību. Varbūt vakaros tu gribi palikt viens savā kaktā, lai tevi netraucē. Gados tu esi iemācījies atbildēt: viss kārtībā, lai gan nav viss kārtībā.

Nē, vēl dziļāk sevī. Nē, vēl dziļāk sevī. Ej pie Tēva. Nosauc Dieva priekšā savu grēku, savu pārdzīvojumu. Nosauc savas bailes. Tu pasaki, ka tu nezini, kā salabot laulību, kā salabot attiecības. Pasaki Viņam, ka esi noguris. Pasaki, ka tev vajag brīvību no tā, kas slepenībā tur tevi vajadzībā.

Būs diskomforts

Komforts nav mūsu pienākums

Bet ir svarīgs nosacījums, noteikums, kas mums visiem jāzina. Būs diskomforts. Nebūs komfortabli. Mēs esam pieraduši pie domām, ka komforts ir mūsu pienākums, pieprasījums, ka mums tas pienākas.

Vai Pāvilam un citiem cietumā bija komfortabli? Vai Dāvidam alā bija ērti? Dieva griba un dzīve ne vienmēr būs ērta. Piedot būs neērti. Atzīt, ka tu esi kļūdījies, nebūs ērti. Runāt patiesību nebūs ērti. Spēcīgi soļi ticībā Tam Kungam nebūs ērti.

Tāpēc jautājums: vai man būs ērti? Ir pienācis laiks justies ērti tad, kad nav ērti. Un iemācīties būt uzticīgam Dievam tad, kad nav ērti. Un jautājums ir viens: vai mēs būsim vārda klausītāji vai darītāji?

Ebrejiem 11 – vieta tev uz ticības sienas

Kas ar ticību uzvarēja

Es sāku lasīt Ebrejiem vienpadsmito nodaļu, trīsdesmit otro līdz trīsdesmit ceturto pantu. Un ko vēl lai es saku? Man pietrūkst laika stāstīt par Gideonu, Baraku, Jeftu, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem.

Ebrejiem 11:32-34 32 Un ko vēl lai saku? Man pietrūktu laika stāstīt par Gideonu, Baraku, Sampsonu, Jeftu, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem, 33 Kas ar ticību valstis ir uzvarējuši, taisnus darbus darījuši, apsolījumus saņēmuši, lauvu rīkles aizbāzuši, 34 Uguns spēku nodzēsuši, zobena asmenim izbēguši, pārvarējuši nespēku, karā stipri kļuvuši, svešus kara pulkus piespieduši bēgt. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Nav teikts, ka viņi bija stipri. Tur teikts, ka viņi bija vīri, kuri pārvarēja un saņēma spēku. Uz šīs ticības sienas nav neviena, kurš tur nokļuva savu labo īpašību dēļ. Bet, ziniet ko? Tur ir vieta tev.

1. Korintiešiem 16:13 13 Esiet modri, stāviet ticībā, turieties kā vīri, esiet stipri! (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Lūdziet, meklējiet. Klauvējiet. Viņš darīs jūs stiprus.

Atrodiet brāli sev blakus

Brāļi, atrodiet tādu brāli sev blakus. Brāļi, atrodiet kādu brāli sev blakus, nostājieties viņam blakus. Vecāki pār jaunākajiem. Man neviens nav viens pats. Dāvids. Otrs Dāvids. Sen nekad brāļu kopā jūs neesat bijuši tik daudz.

Nāciet priekšā, lejā. Dieva meitas redz jūsu spēku un varenību. Nāciet visi kopā. Uzlieciet viens otram rokas uz pleciem.

Lūgšana par vīriem un brāļiem

Mēs Tev pateicamies par mūsu brāļiem. Par mūsu vīriem. Par mūsu spēka vīriem. Ne miesā, bet garā. Mēs Tev pateicamies, Kungs.

Varbūt kādam brālim šodien vajag nomesties ceļos. Un būt godīgam. Un pateikt: brāli, lūdz par mani. Un kādam varbūt vajag tieši tevi, vīrs, stāvēt balsī – tavā tēva balsī, tavā briedumā, tavā autoritātē. Lūdzu, lūdz par viņu.

Tagad, brāļi, lieciet rokas viens uz otra pleciem. Un paceliet savas balsis Tā Kunga priekšā. Vienkārši pieņem lūgšanu. Klausies, ko Svētais Gars saka tev. Viņš tev neko nesaka – vienkārši pieņem. Jūsu pauze tā ir svarīga. Jūsu pauze tā ir svarīga. Nometieties Tā Kunga priekšā. Jo tas pasaka jūsu sirdī jūsu attieksmi.

Kas notika Apustuļu darbos deviņpadsmitajā nodaļā? Pāvils uzlika rokas šiem vīriem. Un Svētais Gars sāka nākt pār viņiem. Jo viņi vēlējās Svēto Garu. Jo Dievs vienmēr ir tur, kur Viņu vēlas.

Brāļi, vai jūs vēlaties? Vai jūs gribat prasīt? Vai jūs atzīstat to, ka nepietiek pašiem sava spēka? Ka jau gadiem nesanāk. Ka gadiem esmu vienā un tajā pašā vietā. Tāpēc Jēzus saka: prasiet. Prasiet. Un Tēvs jums dos. Jums dos Svētā Gara pārpilnību! Tik jūs saņemsiet spēku! Spēku darīt to, kas jums ir jādara.

Nenesiet to vieni

Brāļi, to, ko jūs nesat vieni – neviens nezina, kas notiek jūsu laulībā, jūsu attiecībās. Neviens nezina, cik patiesībā jūs noguruši. Mums tas nav jānes vieniem. Lūdziet kopā. Un neesiet tikai tie, kas meklē, ka kāds lūgs par jums, bet pieņemiet lūgšanu. Mācieties, klausieties. Bet kļūstiet tie, kas lūdz par citiem.

Tāpēc, brāļi, lūdzu par jums, par sevi. Lai mēs topam Svētā Gara piepildīti.

Efeziešiem 5:18-19 18 Un neapreibinieties ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet gara pilni, 19 Runādami cits uz citu psalmos, himnās un gara iedvesmotās dziesmās, dziedādami un koklēdami tam Kungam savās sirdīs. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Dziediet un slavējiet Kungu

Dziedāšana mūs savieno

Runājot cits citam psalmos, runājot cits citam himnās, runājot cits citam garīgās dziesmās, dziediet Tam Kungam! Kad mēs paceļam savas balsis, brāļi! Mēs dziedam Dievam, kad mēs paklausām Dieva vārdam, paceļot savas balsis. Dievs sāk darboties saskaņā ar Savu vārdu.

Ja tu gribi zināt, kā Dieva Gars strādā, tad atver savu muti un sauc uz Dievu, sauc uz Kungu, nodungo kādu melodiju.

Mums ir jāatceras, ka mēs nedziedam mācītājiem! Mēs nedziedam slavētājiem! Mēs paceļamies. Mēs savienojamies, kad mēs sanākam kopā. Un slavējam Dievu. Tas mūs savieno.

Mums te nav laika klačoties. Kad mēs pielūdzam, mums nav laika dusmoties. Jo dzīvais Gars nāk pie mums. Viņš piepilda šo vietu. Jums vajag Dieva Garu. Brāļi, paceliet savas balsis. Tas nenotiek, ja tu esi sakrāvies savā sirdī. Atvedi savas balsis! Pasludini Tā Kunga patiesību!

Dāvida piemērs

Ķēniņš Dāvids! Bagātākais! Ķēniņš pār valstīm. Vīrs no vīriem. Viņš ar savām rokām nogalināja vairāk cilvēku, nekā mēs katrs savā dzīvē.

2. Samuēla 6:14 14 Un Dāvids dejoja no visas savas sirds tā Kunga priekšā, pie kam Dāvids bija apjozts tikai ar linu plecu segu. (Latvijas Bībeles biedrība, 1965)

Viņš uzvilka efodu! Un viņš sāka dejot Kunga priekšā. Viņš tā dejoja, ka viņa sievai palika kauns no viņa. Kad vīrs paceļ savu balsi, tas nav vājums, tā ir drosme. Tas dod pārliecību.

Katru dienu

Noliec Kungu savā priekšā. Slava Tev! Tas ir jādara katru dienu, katru dienu. Es šajās dienās cēlos un vēlos no gultas ārā. Un pirmais, ko es prasīju: Svētais Gars, tu man esi vajadzīgs. Es nezinu, kā man to paveikt bez Tevis. Tu man uzticēji dalīties ar vārdu. Man tas nav viegli. Man tas nav ērti. Es nejūtos vesels.