Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? II
Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par to, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā.
Lai pieaug miers un žēlastība jums šai dienā!
Vakar mēs sākām izskatīt to, kas notika pēc Kristus mācekļu īsās lūgšanas, kad viņi bija nonākuši sarežģītā situācijā.
„Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs. Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.” (Apustuļu darbi 4:31-33).
Mēs runājām par to, ka pēc mācekļu lūgšanas, vieta, kurā viņi atradās, nodrebēja. Tad, kad mēs lūdzam, noteikti notiks kustība! Mēs noskaidrojām arī to, ka pēc lūgšanas, visi, kas bija sapulcējušies, piepildījās ar Svēto Garu. Tad, kad mēs padarām lūgšanu par savas dzīves prioritāti, mēs piepildāmies ar Svēto Garu.
Apskatīsim to, kas vēl notika pēc mācekļu lūgšanas.
3.„….drošu sirdi runāja Dieva vārdus”. Mācekļi drosmīgi un ar uzdrīkstēšanos sāka runāt Dieva Vārdu.
Arī līdz tam viņi bija runājuši Dieva Vārdus, bet, pateicoties tam, ka lūgšana bija kļuvusi par viņu dzīves prioritāti, Jēzus mācekļi sāka to darīt ar lielāku drosmi un uzdrīkstēšanos. Tad, kad lūgšana kļūs par mūsu dzīves prioritāti, Dievs piepildīs mūsu sirdi ar uzdrīkstēšanos un drosmi.
4.Visu to sirdis, kuri lūdza, apvienojās.
Pēc lūgšanas mācekļi saliedējās un kļuva par vienu veselumu. Bez tā, ka lūgšana ir kā prioritāte katram atsevišķam draudzes loceklim un visai draudzei kopumā, vienotība draudzē nav iespējama. Tad, kad mēs lūdzam, un mūsu individuālā lūgšana ir kļuvusi par prioritāti, mūsu kopējā lūgšana savieno mūs vienotā veselumā. Nav iespējams savienot cilvēkus miesā, un jūs to zināt. Līdz brīdim, kad Jēzus tika uzcelts debesīs, mācekļi dzirdēja Pašu Labāko Skolotāju, Kāds vien šai pasaulē varēja būt. Jēzus ir Pats gudrākais Skolotājs. Viņš dāvāja pašas labākās ilustrācijas, stāstīja pašus labākos stāstus, un viņa mācekļi klausījās Jēzū, bet tomēr nebija vienoti. Mācekļu starpā tik un tā bija strīdi, skaudība, sacensība utt. Bet tad, kad Vasarsvētku dienā viņi sāka lūgt visi kopā, viņu sirdis apvienojās, un viņi vienprātībā kļuva vienoti. Lūgšana vieno mūsu sirdis.
Turpināsim rīt!
Lai Dievs jūs šodien svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
