Sāc ar sevi! (Daina Eglīte)

Kāds mācītājs padalījās ar kādu notikumu no savas bērnības. Kad viņš vēl bija bērns, viņu mājas priekšā auga liels koks, kurā viņam ļoti patika uzkāpt. Tēvs atļāva viņam uzkāpt šajā kokā līdz zināmai vietai. Taču reiz, pārnācis no darba, tēvs pamanīja savu dēlu sēžam gandrīz pašā koka galotnē. Tēvs nogaidīja, kamēr dēls nokāpa no koka un nopietni ar viņu parunāja, paskaidrojot, kādas sekas ir nepaklausībai.  Pēc tam tēvs paņēma papīra lapu un uzrakstīja sekojošo: „Ja tu necienīsi un nepaklausīsi savu tēvu, tad tu nespēsi cienīt un paklausīt policistam, skolotājam, mācītājam un citiem varas pārstāvjiem”. Tēvs teica, lai dēls glabā šo papīra lapu un pārlasa to ikreiz, kad dēls būs nepaklausīgs. Puisēns izauga un kļuva par mācītāju, bet viņš līdz pat šim laikam glabā šo papīra lapu ar šo mācību no sava tēva, un tas viņam palīdz. Tā bija mācība par paklausību ne tikai Dievam, bet arī tiem varas cilvēkiem, kurus Dievs noliek virs mums. Cilvēks nespēs būt paklausīgs varām, ja no agras bērnības neiemācīsies pakļauties un cienīt savus vecākus. Iepriekšējos dievkalpojumos mācītājs Rufus daudz runāja par lepnības izpausmi un par to, kurp noved lepnība. Katram no mums ir problēmas ar lepnību, bet svarīgi ko mēs ar to daram. Ir cilvēki, kas cīnās ar lepnības izpausmēm savā dzīvē un lūdz Dievam palīdzību tajā. Bet ir arī tādi, kas auklē un pieaudzē šo lepnību sevī. Bieži vien paši vecāki palīdz lepnībai pieaugt viņu bērnu sirdīs. Kā tas notiek?  Tas notiek tādā veidā, ka vecāki ar pēdējiem spēkiem cenšas izdarīt visu iespējamo, lai tikai viņu bērnam būtu pašas labākās mantas, pats labākais izskats, lai tikai viņš ne ar ko neatšķiras no pārējiem un nebūtu sliktāks par tiem. Taču Dievs aicina vecākus būt gudriem savu bērnu audzināšanā un vairāk uzmanības pievērst bērna sirdij un rakstura attīstībai. Dievs vēlās, lai vecāki iemāca saviem bērniem būt apmierinātiem un pateicīgiem par to, kas viņiem ir. Vecākiem biežāk vajadzētu teikt saviem bērniem, ka viņi ir svarīgi Dievam, ka viņiem ir aicinājums no Dieva un sava vieta. Bērnam ir jāiemācās pakļaut savu gribu vecākiem un cienīt pieaugušus cilvēkus.

Līdzīgi raksti

  • Dievkalpojuma pārskats

    Svētdienas dievkalpojumu mācītājs Rufus iesāka ar uzmundrinājuma vārdu par to, ka mūsu lielākā bagātība ir Jēzus Kristus, Kas dzīvo mūsos. Patiesa bagātība ir pārbaudītas attiecības ar Dievu, draudzība un tuvas attiecības ar Viņu. Cilvēks kļūst īpašs, kad Viņam ir dzīvas attiecības ar Dievu un tad vairs nav svarīgi, kā viņu novērtē pārējie. Nav nekā briesmīgāka, kā pazaudēt attiecības ar Dievu.

    Svētdienas dievkalpojumu mācītājs Rufus iesāka ar uzmundrinājuma vārdu par to, ka mūsu lielākā bagātība ir Jēzus...

  • Jaunā Jēzus paaudze (Evans Osemwegie)

    Dievam priekš katra no mums ir plāns, un Viņš vēlās, lai katrs no mums šo plānu piepilda. Evans runāja par Kristus rakstura veidošanas nozīmi, kas prasīs no mums piepūli un disciplīnu. Dievs vēlās uzcelt mūsu sirdīs tādu namu, kurā Viņš mājos.

    Šajā svētdienā sludināja Evans Osemwegie. Viņa svētrunas tēma bija „Jaunā Jozuas paaudze”. Vēlamies atzīmēt...

  • Dieva instrumenti varoņdarbiem un Dieva Valstības paplašināšanai

    Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs Rufus runāja par to, ka Dievs vēlas, lai mēs nopietni attiektos pret Viņa patiesību un dzīvotu saskaņā ar šo patiesību. Vienīgi dzīvojot Dieva patiesībā, mums būs iespējama sadraudzība ar Dievu un vienam ar otru.
  • Uzvara pār bailēm caur bailēm

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par tēmu: „Uzvara pār bailēm caur bailēm.” Bībelē tiek runāts par bailēm, kuras mums būs jāuzvar. Bet Bībelē tiek runāts arī par vēl vienu baiļu veidu – bailēm Dieva priekšā, kuras mums sevī jāattīsta. Tieši staigāšana bijībā Dieva priekšā (dievbijībā) palīdz uzvarēt jebkuras citas bailes mūsu dzīvē.

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par tēmu: „Uzvara pār bailēm caur bailēm.” Bībelē tiek runāts par...

  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.

    Svētdienas dievkalpojumā, mācītājs Rufuss turpināja runāt par mūsu kristīgā ceļa vai skrējiena sastāvelementiem...

  • Dieva procesi, kas ved uz Viņa mērķi

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par mērķa svarīgumu katra cilvēka dzīvē. Pati lielākā traģēdija cilvēka dzīvē ir nevis nāve, bet gan dzīve bez mērķa, – kad cilvēks nezina un nepiepilda savu aicinājumu. Vajag baidīties nevis no nāves, bet gan no bezmērķīgas un tukšas dzīves.

    [dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par mērķa svarīgumu katra cilvēka dzīvē. Pati...