Sava gara stiprināšana

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Vakar mēs noskaidrojām, ka kārdinājumi vai pārbaudījumi – tas ir tests vai eksāmens, pēc kura jūs tiksiet vai nu apkaunoti un zaudēsiet godības slavu, vai arī – jūs priecāsieties un līksmosiet par godu un iespēju nokārtot šo testu. Un vēl mēs ieraudzījām, ka tad, ja mēs koncentrējam savu uzmanību uz balvu un slavu, kas mūs sagaida tuneļa galā, – mēs varēsim rast spēku tam, lai pabeigtu savu gājumu.

Nākamais solis, kuru nepieciešams spert, lai, ejot cauri dzīves problēmām un pārbaudījumiem, smeltos spēkus un nepadotos ir, – sava gara stiprināšana. Šodien es vēlētos runāt tieši par to.

Bībele apgalvo, ka „Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums, kas var to panest? „(Salamana pamācības 18:14). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…….., bet satriektu garu – kurš to var stiprināt?”

Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem.

Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.

Apustulis Pāvils atklāj mums noslēpumu par to, kā mums iemācīties nenoskumt brīžos, kad liekas, ka viss visapkārt ir slikti.

Nākamajā Rakstu fragmentā ir aprakstīts šis noslēpums:

Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.”(2.Korintiešiem 4:16-18).

Pāvils apgalvo, ka viņš ir iemācījies skatīties ne uz to, kas ir redzams, bet uz to, kas nav redzams. Caur ticību Dieva Vārdam un Viņa apsolījumiem mēs varam skatīties uz neredzamo. Mūsos vēl skaidrāk formējas uzvaras tēls, kas vēlāk maina apstākļus mums visapkārt. Kad cilvēks caur Dieva Vārdu atjaunojas savā iekšienē (gars, prāts, domas), tad ārējiem apstākļiem vairs nav varas pār viņu.

Ja mēs uz savām situācijām lūkojamies ar Dieva acīm (caur Viņa Vārdu), tad redzam iespējas un slavu tur, kur citi cilvēki redz sāpes un ciešanas.

Tieši par to runā Psalmu dziedātājs:

Kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību. Viņi iet no spēka uz spēku, līdz, kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā.”(Psalms 84:7-8).

Mēs varam atklāt AVOTUS pat mūsu ielejā. Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs uztveram vai reaģējam uz savām problēmām.

Dievs mūs aicina uz to, lai mēs ar lielu prieku uztveram problēmas.

Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.” (Jēkaba 1:3).

Tomēr, tāda attieksme pret problēmām ir iespējama tikai tad, ja mēs lūkojamies uz tām ar Dieva acīm.

Prieks Tai Kungā – tas ir reāls garīgs un fizisks spēks! Kad pateicoties tam, ka mēs stiprinām savu garu un lūkojamies uz dzīves problēmām ar Dieva acīm, mēs spējam uztvert problēmas ar lielu prieku, – mēs smelsimies spēku un nepadosimies!

Nobeigumā vēlos teikt sekojošo: lai problēmas jūs nekad neaptur! Attiecībā uz uzvaru – uzticieties Dievam un ejiet uz priekšu, Jēzus Vārdā!

Ja šobrīd jūs piemeklējuši grūti laiki, – es, Jēzus Vārdā, lūdzu par to, lai Dieva gaisma un Svētā Gara atklāsme apbruņo jūs un stiprina jūs uzvarai jūsu situācijā!

Lai Dievs jūs svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Lūdz Dievam pēc reformācijas savā dzīvē, īpaši lūgšanu dzīvē!

    Dievs vēlās, lai mēs saprotam, ka draudze, kura lūdz – ir draudze, kura uzvar, tā ir vienīgā draudze, kuru elles vārti nespēs uzvarēt. Draudze, kura lūdz – ir draudze, kura pieaug, kura piedzīvo Dieva spēku un brīnumus. Dievs teica, ka Viņš radīs Draudzi un elles vārti šo Draudzi neuzvarēs.Lai Dievs palīdz katram no mums, lai lūgšana ieņem svarīgu vietu mūsu dzīvē, lai atnāk Dieva kārtība lūgšanu dzīvē. Es nerunāju par to lūgšanu, kura neaizsniedz debesis, bet es runāju par lūgšanu, kura aizsniedz debesis un atnes atbildi.
  • Analizē savu darbību un savas dienas!

    Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.
  • Kā attiecības ar citiem cilvēkiem var palīdzēt mums mainīties?

    Izmaiņas ir nepieciešamas katram cilvēkam, tāpēc, caur savstarpējām attiecībām, kurās mēs esam iesaistīti, mēs palīdzam viens otram mainīties. Tikai Dievs nemainās, bet visiem cilvēkiem, lai kas viņi arī nebūtu, – ir vajadzīgas izmaiņas. Un tieši tāpēc, mēs esam viens otram vajadzīgi un palīdzam viens otram mainīties. Ja mēs to nesapratīsim, ja mēs palaidīsim to garām, tad mums būs grūti dibināt ar kādu savstarpējās attiecības.
  • Ziedošanās ir priekšnosacījums nodrošinājumam

    Dievs ir labs vienmēr, un Viņš ir nemainīgs tajā. Dievam vienmēr ir spēks. Dievs maina manu vājumu pret Savu spēku. Dievam vienmēr ir svētības katram no mums. Nemainīgais Dievs var mainīt tevi. Tu vienmēr, jebkurā situācijā, vari nākt pie Dieva, un Viņš mainīs tevi un tavus apstākļus.Katram no mums ir nepieciešams nodrošinājums, jo katram cilvēkam ir vajadzības, kas saistītas ar finansēm, veselību, gudrības un kārtības(sakārtotības) trūkumu utt.