Sava gara stiprināšana

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

Vakar mēs noskaidrojām, ka kārdinājumi vai pārbaudījumi – tas ir tests vai eksāmens, pēc kura jūs tiksiet vai nu apkaunoti un zaudēsiet godības slavu, vai arī – jūs priecāsieties un līksmosiet par godu un iespēju nokārtot šo testu. Un vēl mēs ieraudzījām, ka tad, ja mēs koncentrējam savu uzmanību uz balvu un slavu, kas mūs sagaida tuneļa galā, – mēs varēsim rast spēku tam, lai pabeigtu savu gājumu.

Nākamais solis, kuru nepieciešams spert, lai, ejot cauri dzīves problēmām un pārbaudījumiem, smeltos spēkus un nepadotos ir, – sava gara stiprināšana. Šodien es vēlētos runāt tieši par to.

Bībele apgalvo, ka „Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums, kas var to panest? „(Salamana pamācības 18:14). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…….., bet satriektu garu – kurš to var stiprināt?”

Ar grūtību, pārbaudījumu un problēmu palīdzību sātans vēlas satriekt (sakaut) mūsu garu. Taču tad, ja jūsu gars ir stiprināts un spēcīgs, jūs varat tikt galā ar jebkādām ciešanām, iziet cauri jebkurām grūtībām un pārbaudījumiem.

Kā tad stiprināt savu garu? Dieva Vārds un Dieva apsolījumi stiprina mūsu garu un palīdz mums pārvarēt ciešanas vai nespēku(vājumu). Lai nepadotos, mums ir jāiemācās visā pilnībā paļauties uz Dieva Vārdu un Dieva apsolījumiem. Ir jāiepazīst Dieva uzticamība un jāapzinās tas, ka Dievs nekad mūs nepametīs un neatstās; ja vien mēs paši Viņu neatstāsim.

Apustulis Pāvils atklāj mums noslēpumu par to, kā mums iemācīties nenoskumt brīžos, kad liekas, ka viss visapkārt ir slikti.

Nākamajā Rakstu fragmentā ir aprakstīts šis noslēpums:

Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.”(2.Korintiešiem 4:16-18).

Pāvils apgalvo, ka viņš ir iemācījies skatīties ne uz to, kas ir redzams, bet uz to, kas nav redzams. Caur ticību Dieva Vārdam un Viņa apsolījumiem mēs varam skatīties uz neredzamo. Mūsos vēl skaidrāk formējas uzvaras tēls, kas vēlāk maina apstākļus mums visapkārt. Kad cilvēks caur Dieva Vārdu atjaunojas savā iekšienē (gars, prāts, domas), tad ārējiem apstākļiem vairs nav varas pār viņu.

Ja mēs uz savām situācijām lūkojamies ar Dieva acīm (caur Viņa Vārdu), tad redzam iespējas un slavu tur, kur citi cilvēki redz sāpes un ciešanas.

Tieši par to runā Psalmu dziedātājs:

Kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību. Viņi iet no spēka uz spēku, līdz, kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā.”(Psalms 84:7-8).

Mēs varam atklāt AVOTUS pat mūsu ielejā. Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs uztveram vai reaģējam uz savām problēmām.

Dievs mūs aicina uz to, lai mēs ar lielu prieku uztveram problēmas.

Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.” (Jēkaba 1:3).

Tomēr, tāda attieksme pret problēmām ir iespējama tikai tad, ja mēs lūkojamies uz tām ar Dieva acīm.

Prieks Tai Kungā – tas ir reāls garīgs un fizisks spēks! Kad pateicoties tam, ka mēs stiprinām savu garu un lūkojamies uz dzīves problēmām ar Dieva acīm, mēs spējam uztvert problēmas ar lielu prieku, – mēs smelsimies spēku un nepadosimies!

Nobeigumā vēlos teikt sekojošo: lai problēmas jūs nekad neaptur! Attiecībā uz uzvaru – uzticieties Dievam un ejiet uz priekšu, Jēzus Vārdā!

Ja šobrīd jūs piemeklējuši grūti laiki, – es, Jēzus Vārdā, lūdzu par to, lai Dieva gaisma un Svētā Gara atklāsme apbruņo jūs un stiprina jūs uzvarai jūsu situācijā!

Lai Dievs jūs svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? II

    Mēs runājām par to, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības starp Dievu un cilvēku. Un tieši mīlestība uz Dievu pamudina cilvēku lūgt un pavadīt laiku ar Viņu.Vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu – tas ir viens no degvielas veidiem, kurš uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Tu nevarēsi uzzināt to, ko zina Dievs, ja nenāksi pie Viņa, lai Viņam to pajautātu. Un šī vēlēšanās uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Bez šīs vēlēšanās nav iespējama pastāvība lūgšanās. Pāvils runāja par to, ka viņš vēlās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku. Jā, pētītu Pāvila dzīvi, tad ieraudzītu, ka viņš dzīvoja lūgšanās. Kāpēc viņš dzīvoja lūgšanās? Tāpēc, ka viņam bija spēcīga vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku.
  • Satver Dieva apsolījumus un uzticies Viņam visā

    Bībele apgalvo, ka ar Dievu viss ir iespējams. «Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.» (Мat.19:26) « Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.» (Мk.9:23).Nevajag Dievu ierobežot savā dzīvē ar neticību. Viens no veidiem, kā mēs ierobežojam Dievu un palēninām Viņa iejaukšanos mūsu dzīvē, ir neticība.
  • Praktiski norādījumi Bībeles izpētei III

    Ja mēs vienkārši lasīsim Bībeli, un neattiecināsim to uz sevi, mums būs garlaicīgi un nesaprotami kādēļ mēs vispār to lasām. Vienā no Savām pamācībām Jēzus teica, ka ir cilvēki, kuri klausās vārdu un izpilda to, un no tā viņi paliek gudri. Kad tādu cilvēku dzīvē rodas problēmas, dzīves vētras, viņi cienīgi iziet cauri visiem pārbaudījumiem. Un viss tas notiek tādēļ, ka tas ko viņi lasa, nepaliek zināšanu līmenī bet tiek pielietots dzīvē.
  • Mēs esam radīti tam, lai pagodinātu Dievu!

    Kā jūs justos, ja jums mugurā būtu netīras drēbes, pat ja tās būtu jaunas? Es domāju, ka jūs jutīsieties slikti. Tieši šādas izjūtas būs tiem, kuri vēlas izpatikt Dievam caur saviem labajiem darbiem, bet bez Kristus. Nav svarīgi, cik daudz labu darbu jūs darāt, – Dievs tik un tā nepieņems jūs līdz brīdim, kamēr jūs nenoticēsiet Jēzum.Dieva miers atnāk sirdī tāpēc, ka mēs iepazinām Jēzu un izzinājām to, ka Kristū mēs esam attaisnoti un Dieva pieņemti.
  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās!

    Mēs ar jums runājām par Annu, kura savas neauglības un pazemojumu dēļ no citu cilvēku puses, nepadevās, bet turpināja uzticēties Dievam tajā, ka Viņš dos brīnumu viņas dzīvē un dāvās viņai bērnu. Viņa nepalika vienatnē ar savu izmisumu un bezizejas sajūtu, bet ar dedzīgām lūgšanām dienu no dienas nesa visas šīs problēmas Dieva priekšā.