Ūdens kristību mērķis un spēks
Kad mēs runājam par kristību, mums jāzina, ka katrai kristībai ir uzdevums. Izraēla bērni tika kristīti uz Mozu. Kā varēja kristīties uz Mozu? Pat tad, kad Izraēla bērni atradās Ēģiptes verdzībā, viņi tik un tā palika Dieva tauta. Bet tomēr, viņi bija faraona vergi. Tāpēc Dievam bija viņi jāizved no faraona varas un jāieved zem Mozus varas. Viņi tika kristīti (izejot caur jūru), lai nostātos zem Mozus varas.
Cilvēka garīgajā dzīvē ir dažādi līmeņi. Kristība cilvēku ieved noteiktā garīgā līmenī. Kad Dievs tevi grib izvest no viena garīgā līmeņa un ievest citā,- Viņš to dara caur ūdens kristību. Izejot no Ēģiptes, Izraēla bērni izgāja caur jūru, lai varētu ieiet tuksnesī,- tas viņiem bija jauns līmenis no Dieva. Bet tuksnesis – nebija tas, kur viņiem bija jāapstājas, tāpēc, ka viņus gaidīja Apsolītā zeme. Jauna līmeņa ieiešanā – ieiešanai Apsolītajā zemē – bija nepieciešama vēl viena kristība. Izraēla tauta iegāja Apsolītajā zemē tikai pēc tam, kad viņi izgāja caur Jordānu. Tieši ūdens kristība atdala mūs no vecā – no vecās dzīves un dabas, bet pēc tam sagatavo ieiešanai jaunā līmenī. Ir spēks no Dieva, kas apslēpts ūdens kristībā. Tieši šis spēks satriec vecā līmeņa spēku un ierobežojumus, un palīdz ieiet jaunā līmenī.
Reiz apustulis Pāvils nonāca Efezā, lai kalpotu, kur satikās ar noteiktu ticīgo grupu (lasiet Apustuļu darbi 19:1-7). Viņš sāka sludināt un mācīt Vārdu. Bet, kalpojot viņiem, Pāvils sajuta, ka ar šiem cilvēkiem, kaut kas nebija kārtībā. Pāvils viņiem pajautāja, vai viņi ir saņēmuši Svēto Garu, bet izrādījās, ka viņi neko par to nebija dzirdējuši. Šie cilvēki bija ticīgi, mīlēja To Kungu un pat bija kristīti, bet tikai ar Jāņa kristību. Jau pēc Jāņa, Dievs darīja kaut ko jaunu. Šie cilvēki Efezā nebija spējīgi pieņemt no Dieva jauno, tādēļ, ka vecā kristība viņus ierobežoja. Apustulim Pāvilam no jauna vajadzēja šos cilvēkus kristīt, tāpēc, ka bija jānomirst vecajai sapratnei, vecajām doktrīnām, par garīgām lietām. Bez kristības, vecais vienmēr strīdēsies ar jauno. Ūdens kristībā jūs apglabājat veco cilvēku, ieskaitot jūsu vecās pārliecības un doktrīnas, un atdzīvojaties jaunajam no Dieva, pārejot jaunā garīgā līmenī.
Dievs šodien dara kaut ko jaunu. Bet, neskatoties uz to, daudzu ticīgo dzīves nemainās, tāpēc, ka viņi cenšas jaunas drēbes uzvilkt uz vecajām. Neskatoties uz to, ka Jānis Kristītājs bija varens Dieva vīrs, ar Jēzus atnākšanu sākās laiks, kad bija jāatstāj Jāņa mācība un jāvirzās tālāk Dievā. Dievam ir daudz vairāk sagatavots mums, nekā tas, kas bija, un ir. Lai ieietu jaunajā no Dieva, mums ir jāapglabā kristību ūdenī vecās doktrīnas un jāpieņem jaunais no Dieva.
Vēstulē Romiešiem apustulis Pāvils runā par grēcīgo miesu, kā arī par to, kā mēs no tās varam atbrīvoties. Ir tikai viens veids, kā mēs varam atbrīvoties no grēcīgās miesas – pieņemt ūdens kristību. Glābšana – tas nav tas, kas tevi padara par Dieva Valstības daļu, tam ir vajadzīgs kaut kas vairāk. Garīgais līķis vai grēcīgā miesa pēc jūsu grēku nožēlas vēl joprojām atrodas pie jums. Ūdens kristībā mēs apglabājam šo līķi (grēcīgo miesu) un atdzīvojamies jaunajam no Dieva.
