Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 2.daļa.

Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par tēmu: „Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei”. Viens no veidiem, kā Dievs mūs garīgi ceļ, ir caur Savu Vārdu. Lasot Veco Derību, mēs redzam, ka tauta ieiet templī pa vienām durvīm, bet iziet pa citām. Tas nozīmē, ka cilvēks nevar ieiet templī, un pēc tam iziet no tā tāds pats, kā iegāja. Mēs nevaram palikt tādi paši, kad esam pavadījuši laiku Dieva pielūgsmes vietā. Mums ir jāaiziet no šīs vietas labākiem, iedvesmotiem, ar jauniem lēmumiem un pārliecībām. Jūs pareizi darāt, ja pieņemat lēmumu būt Dieva namā, klausīties Dieva Vārdu, lūgt, pielūgt Viņu. Bībelē ir teikts, ka visi Raksti ir Dieva iedvesti un noderīgi mums. Lai Dievs pieskaras katram no mums, lai Vārda dzirdēšana un Svētā Gara darbošanās mūs izmaina uz labo pusi.

Mācītājs nedaudz pārskatīja pagājušajā dievkalpojumā runāto. Mēs zinām, ka Dievs grib, lai mēs nedzīvojam sev, bet Viņam. Dievs vēlas, lai mēs nestu ietekmi priekš Viņa. Mēs nevaram dzīvot un domāt tikai tādā līmenī: „Dievs, pasargā mani no tā un tā… palīdzi man tajā… norobežo… dziedini… mani… mani…”. Bet mums ir jādomā šādā veidā: „Dievs parādi man, kā es šodien varu virzīt Tavu Valstību”. Mums nav jābūt koncentrētiem tikai uz sevi un savām vajadzībām. Dievam ir plāns mūsu vajadzību piepildīšanai, un šis plāns ir pats labākais priekš mums. Kāds ir šis plāns? „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas” (Mateja 6:33).

Šis plāns ir grūti saprotams mūsu prātam, jo mūsu prāts darbojas pēc principa: svētīgāk pieņemt, nevis dot. Bet Dievs saka, ka svētīgāk ir dot, nevis ņemt. Mēs dzīvosim svētībās, ja dzīvosim pēc došanas principa, kalpojot citiem. Dievs vēlas, lai mēs domātu par to, kā paplašināt Viņa Valstību, un caur to mēs paplašināsim arī Viņa Valstības ietekmi. Dievs vēlas, lai ar katru gadu mēs Viņam atnestu arvien vairāk augļus.

Mēs runājām, ka, lai paplašinātu ietekmi priekš Dieva, mums ir jāstrādā ar sevi. Mums ir pareizi jānosēžas, mums ir jābūt pareizam pamatam, ir stingri jāiesakņojas Dievā un Viņa Vārdā.

Atcerieties Bībelē aprakstīto gadījumu, kad Pāvils kuģī iekļuva vētrā. Cilvēki, kas bija uz kuģa, izmeta 4 enkurus lejā, bet Pāvils izmeta savu enkuru uz augšu (cerības un paļaušanās enkuru uz To Kungu), tādēļ viņš bija mierīgs un pārliecināts par to, ka viss būs kārtībā.

Mums ir jāieņem sava vieta, jānostājas ierindā, jāieņem sava pozīcija no Dieva. Bībelē ir teikts par Dieva armiju:

Joēla 2:7-8 – Kā varoņi trauksmē viņi skrien uz priekšu, kā cīņās norūdīti karavīri viņi kāpj pāri mūriem, katrs dodas tieši uz priekšu, nenovērsdamies no savas tekas. Viņi netraucē cits citu, ikviens ietur savu vietu; viņi pārvar visus pret viņiem uzceltos šķēršļus, un ne ar ko nav aizturami.

Šeit tiek runāts par karavīriem, kas uzbrūk, nevis sēž aizsardzībā. Dieva armija ir nostādīta ierindā, un katrs zin savu vietu. Dieva armijā ir skaidra, Viņa noteikta kārtība. Ja gribam iet uz ienaidnieka teritoriju un uzvarēt, tad mums ir jāpakļaujas Dieva kārtībai, mums ir jāzin sava vieta un uzdevums, mums ir jābūt pakļautiem Dieva ieceltai varai. Dieva vara plūst tikai ievērojot Viņa kārtību.

Similar Posts