Uzticības un vairošanas principi – 3. daļa

[dropcap]S[/dropcap]vētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par uzticības būtību un svarīgumu cilvēka dzīvē. Dievs augstu vērtē uzticību, un Viņš gaida, ka Viņa bērni parādīs uzticību visās savas dzīves sfērās – savās mājās, darbā, Dieva Namā, kalpošanā Dievam un savam tuvākajam un sabiedrībā, kurā mēs dzīvojam. Dievs zina, ka uzticības trūkums atnes virs zemes un daudzu cilvēku dzīvē sāpes un ciešanas. Pa visu zemi Dievs meklē uzticamus cilvēkus, kuriem Viņš varētu uzticēt darīt Valstības darbus. Uzticība – tas ir pamats, uz kura tiek celta Dieva Valstība. Katrs no mums zināmā mērā izrāda uzticību kaut kam vai kādam. Jautājums ir tikai – kurš vai kas ir mūsu uzticības objekts? Mums visiem patīk patiesība par to, ka Dievs vienmēr ir uzticams attiecībā pret Saviem bērniem. Bet vai mēs esam uzticīgi Dievam? Neticīgajiem cilvēkiem piemīt grēcīgā daba, un tāpēc nav brīnums, ka viņi nepauž uzticību Dieva principiem vai svētam dzīvesveidam. Bet no ticīga cilvēka, kurš atdzimis no Dieva Gara un kuram ir jauna daba – svēta, Dievs gaida pilnīgi citādu dzīvesveidu un pilnīgi citādu attieksmi pret dzīvi. Ticīgam cilvēkam nav jāorientējas uz neticīgu cilvēku dzīvesveidu. Mums kā Dieva bērniem, kā gaismai šai pasaulei, ir jānes izmaiņas un jāparāda, kā ir jādzīvo, nevis jāļauj pasaulei negatīvi ietekmēt mūs. Mēs varam darīt to, pateicoties tam, ka mūsos dzīvo Svētais Gars. Tas iespējams, pateicoties tam, ka Tas, kurš dzīvo mūsos, ir lielāks par to, kas pasaulē. Es esmu dzimis no Dieva, tāpēc spēju uzvarēt šo pasauli. Ir svarīgi baroties un palikt Dieva patiesībā, kura stiprina mūs un dara spējīgus attīstīt sevī uzticību – Dievam un savam aicinājumam no Viņa. Par nožēlu, daži ticīgie izrāda lielu uzticību savam hobijam, nevis Dievam un Viņa darbiem. Katram no mums ir svarīgi laiku pa laikam analizēt savu dzīvi, lai paspētu izmainīt to, kam jātiek izmainītam. Dāvids lūdza Dievam: 

 “Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas, un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!” (Psalmi 139:23-24)

Dievs vada mūs, veic zināmas korekcijas mūsu dzīvē, jo mīl mūs. Un mums jāļauj Dievam to darīt. Dievs bieži vien runā uz Saviem bērniem, bet viņi nedzird. Dieva Vārds saka: kam ausis dzirdēt, tas lai dzird, ko saka Dievs. Bet daudzu ticīgo problēma šodien ir tā, ka nākšana uz draudzi un Bībeles lasīšana neietekmē viņu dzīvesveidu. Daudziem ticīgajiem nākšana uz draudzi, Bībeles lasīšana un lūgšana ir pārvērtusies par reliģisku tradīciju un neko vairāk. Vai tava dzīve ir mainījusies kopš tā brīža, kad tu atnāci pie Dieva? Kas konkrēti ir mainījies tavā dzīvē pēdējā gadā, trīs gadu, piecos gadu laikā? Ir svarīgi izanalizēt savu dzīvi un atbildēt sev pašam uz dotajiem jautājumiem. Ja sakām, ka ceļam attiecības ar Dievu, pavadām laiku kopā ar Viņu, pavadām laiku Dieva Vārdā un lūgšanā, pielūdzam Dievu, meklējam Viņa gribu, tad mums noteikti ir jāmainās un jāpieaug Kristus līdzībā. Dievam, kurš ir pilnīgs, nav jāmainās, bet mums, kas esam nepilnīgi, pastāvīgi jāmainās.