Uzticības un vairošanas principi – 3. daļa
Uzticība neskatās uz ārējiem apstākļiem un nav atkarīga no tiem. Uzticība pat neskatās uz rezultātu (atstājot to Dieva ziņā), bet dara to, ko uzticējis Dievs. Dievs grib, lai draudze pieaug kvantitatīvi. Bet vispirms Dievs pārbauda Savus bērnus nevis uz kvantitāti, nevis uz rezultātu, bet gan, cik tie ir uzticīgi tam, uz ko Viņš mūs ir aicinājis. Ja mēs ar pastāvību un uzticību darīsim savu daļu, piepildot savu aicinājumu, tad Dievs noteikti parūpēsies par rezultātu un piepildīs to, ko Viņš solījis. Jo uzticams ir Tas, kurš apsolījis!Turpinājumā mācītājs Rufus vērsās pie Bībeles stāsta par pravieša Elijas dzīvi. (Mācītājs ieteica izlasīt patstāvīgi 17., 18. un 19.nodaļu no 1.Ķēniņu grāmatas, kurās aprakstīts šis stāsts.) Bībelē ir teikts, ka Elija bija tāds pats cilvēks kā mēs. Un, lasot 17. un 18.nodaļu no 1.Ķēniņu grāmatas, mēs redzam Eliju kā dedzīgu un drosmīgu Dieva pravieti. Viņš bija uzticams, piepildot savu aicinājumu no Dieva. Valstij grūtā periodā tieši pravietis Elija kļuva par Dieva balsi tautai. Viņš izsauca uguni no debesīm, nonāvēja daudzus Baala praviešus. Pateicoties Elijas kalpošanai, daudzi cilvēki kļuva par Dieva pielūdzējiem. Elija kļuva par tā laika nacionālo varoni. Bet, lasot šīs pašas grāmatas 19.nodaļu, mēs redzam pilnīgi citu Eliju, – nobijušos un vīlušos. Elija aizbēga no visiem, pameta savu kalpu un pat lūdza Dievam, lai Viņš atņem tam dzīvību. Kas bija noticis? Kāpēc Elija tik ļoti izmainījās? Kāpēc Elija sāka izrādīt neuzticību attiecībā pret Dievu un savu aicinājumu? Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pārstāj būt uzticami Dievam ir tas, ka cilvēki maina savu fokusu un nepiepildās viņu gaidītais. Elijam, ejot paklausībā un uzticībā Dievam, bija noteiktas gaidas attiecībā uz to, kā jānorit tālākajiem notikumiem. Elija bija pārliecināts, ka pēc visa, ko Dievs ir darījis, noteikti nāks acīm redzamas pārmaiņas un garīgā atmoda visā Israēlā. Bet tas nenotika. Tieši vilšanās kļuva par iemeslu tam, ka Elija padevās un pameta to, pie kā viņš tik ilgi bija strādājis. Bībelē mēs lasām:
“Un Ahabs izstāstīja Izebelei itin visu, ko Elija bija darījis, kā arī to, kā viņš Baala praviešus bija ar zobenu nogalinājis. Un Izebele deva Elijam ziņu, sacīdama: “Lai man dievi dara tā un vēl vairāk, bet rītdien ap šo pašu laiku es atdarīšu tev tāpat, kā tu ikvienai no viņu dvēselēm esi darījis!” Un, kad viņš to redzēja, tad viņš cēlās, lai glābtu pats savu dzīvību, un nonāca Bēršebā, kas atrodas Jūdā. Un viņš tur atstāja savu puisi.” (1.Ķēniņu 19:1-3)
