Kristīgās dzīves skrējiens. 1.daļa.

Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par kristieša dzīvi un sūtību, kas mums katram jāpiepilda. Dievs pastāvīgi runā uz savu tautu, diemžēl mēs to ne vienmēr dzirdam un pieņemam. Tāpēc Dievs turpina runāt par savu gribu un nodomu mums, darot to atkal un atkal, lai mēs to kādreiz sadzirdētu un pieņemtu. Padomājiet par to, kā dzirdētais Dieva Vārds maina jūs, jūsu rīcību un reakcijas. Dievs nemainās, Viņš vakar, šodien un mūžīgi ir Tas pats. Bet visam un visiem, izņemot Dievu, vajadzīgas pārvērtības, izmaiņas. Dievs negrib, lai mēs tikai klausītos Viņa Vārdu, paliekot tādi, kā bijām. Dievs priecājas, kad redz Savus bērnus, dzīvojot Vārda patiesībā. Dievs priecājas ne tikai tad, kad mēs dziedam Viņam slavas dziesmas, bet vēl vairāk, kad visa dzīve dzied un izdala patīkamu smaržu. Dievs priecājās, raugoties uz Jēzus dzīvi. Dievs teica par Jēzu, ka Viņš ir mans mīļotais dēls, pie kā man labs prāts. Jēzus ar savu dzīvi izdalīja Dievam patīkamu smaržu. Un ievērojiet, ka šos vārdus par Jēzu Dievs Tēvs teica vēl pirms Jēzus sāka savu kalpošanu uz zemes. Jēzus paklausība, Viņa slāpes pēc Dieva un Dieva patiesības, un Dieva gribas izpildīšana,- tas viss sajūsmināja Dievu Tēvu. Dievs skatās uz ikvienu mūsu soli un meklē to, ko redzēja Jēzus dzīvē. Dievs savu bērnu dzīvē meklē pareizu sirds stāvokli un virzību, ticību un paļaušanos uz Viņa apsolījumiem. Ir ļoti svarīgi pašam sev uzdot jautājumu, kā Dieva Vārds ietekmē manu dzīvi. Ir ļoti svarīgi domāt par to, uz ko Dievs jūs aicina un ko Viņš grib, lai jūs mainītu savā dzīvē. Mēs neko nevarēsim mainīt, ja neieņemsim pazemīgu pozīciju Dieva priekšā, ja nepakļausimies tam, ko Viņš mums saka.Bībelē ir teikts:
Jēkaba 1:21-22- Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles. Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.
 Ja mēs nenoliksim malā dažādas nepareizas lietas, mēs nespēsim uzņemt savā sirdī Dieva Vārdu. Atcerieties, ka Vārds, ko jūs neesat uzņēmuši, nevar jūs izmainīt. Nepareizu lietu dēļ, kuras ir jūsu dzīvē, Dieva Vārds nespēs iesakņoties jūsu sirdī un atnest augļus. Lai Dievs palīdz ikvienam no mums tikt skaidrībā un atbrīvoties no visa nepareizā mūsu dzīvē, lai Dieva Vārds, ko dzirdam, varētu veikt mūsos vajadzīgo darbu.Mēs runājām par to, ka Dievs grib, lai mums būtu lielāka ietekme Dieva Valstībai, un Dievs pasaka mums priekšā, dod virkni instrukciju, kuras var mums palīdzēt to īstenot. Bībele saka, ka Jēzus ir Vīna Koks, bet mēs- šī koka zari. Un Dievs gaida augļus no katra zara. Bībelē teikts, ka Dievs nocērt katru zaru, kurš nenes augļus. Dievam nepatīk zari, kuri tikai aizņem vietu un laiku, kuri tikai ņem, bet neko nedod, nenes labumu Valstībai, kuri neatspoguļo Dieva dabu. Dievs ne tikai nesvēta, bet pat nocērt šos zarus no Vīnakoka. Bet, neraugoties uz to, Dievs ir pacietīgs un nesteidzas nocirst. Dievs tic, ka situācija var mainīties, ka cilvēks reiz sapratīs to, ko Viņš runā. Dievs, lai paskaidrotu cilvēkam, ko Viņš grib darīt zināmu, izmanto dažādus veidus, situācijas un cilvēkus. Dievs izmanto visas iespējas, lai tiktu sadzirdēts un sagaidītu labus augļus katra cilvēka dzīvē. Bet, neraugoties uz Dieva pacietību, pienāk brīdis, kad Dievs nocērt zaru, kurš nenes augļus. Runājot par augļiem, ir svarīgi saprast, ka Dievs nepieņem jebkuru augli. No Bībeles mēs zinām, ka Kains atnesa Dievam augli, kuru Viņš nepieņēma. Tas bija auglis, kurš tikai pēc paša Kaina uzskatiem bija auglis, nevis pēc Dieva domām. Tas bija cilvēciskas izpratnes auglis, reliģija, kuru Dievs nepieņem. Turklāt, mēs zinām, ka Dievs pieņēma Ābela augli, tāpēc, ka viņš atnesa to, kas bija tīkams Dievam. Kad mēs dzirdam, ka Dievs gaida no mums augļus, ir svarīgi saprast, tieši kādus augļus Viņš gaida. Mācieties Dieva Vārdu un ieraugiet, ko tieši Dievs sauc par augļiem. Piemēram, ir Gara auglis,- tas nozīmē, kā mēs izturamies pret Dievu, sevi un citiem. Dievs vēlas, lai uzņemot Viņa Vārdu, mēs izturētos pareizi pret Viņu, pret sevi un pret tuvāko. Mēs lasām:
Galatiešiem 5:22-23-  Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.

Līdzīgi raksti

  • Ietekme caur pareizu ieradumu veidošanu. 1.daļa.

    Mēs varam pagodināt Dievu un parādīt Valstības ietekmi uz zemes, veidojot un attīstot labus paradumus. Kādā no pētījumiem ir pierādīts, ka 40% no visa tā, ko cilvēks dara, tiek darīts aiz ieraduma. Cilvēka paradumi nosaka to, kāda būs cilvēka nākotne. Pieradumus mēs nemantojam no vecākiem, tie veidojas visas mūsu dzīves laikā. Var būt labi un slikti paradumi. Sliktie un kaitīgie paradumi cilvēkā veido sliktas rakstura iezīmes. Apzinoties šo faktu, katram no mums ir jāveic savu ieradumu inventarizācija, lai ieraudzītu labos un sliktos ieradumus. Pēc tam ir ļoti svarīgi izravēt visu, ko Dievs sauc par Viņam nederīgu – savus sliktos ieradumus. To nedarot, mēs nespēsim izpildīt  savu Dieva doto aicinājumu un sasniegt pašu nospraustos mērķus.   
  • Mūsu aicinājums – iet 3 daļa

    Šajā svētdienā mācītājs turpināja runāt par to, ka mūsu aicinājums ir iet paklausībā Tam Kungam. Katrs no mums ir Dieva aicināts. Katram no mums Dievs ir devis aicinājumu. Un pats galvenais katra cilvēka dzīvē ir piepildīt šo aicinājumu no Dieva. Tajā ir apslēpta cilvēka dzīves jēga.
  • Dievbijība

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus turpināja runāt par dievbijības svarīgumu katra ticīgā dzīvē. Staigāšana dievbijībā atbrīvo cilvēku no jebkurām citām bailēm. Daudzi ticīgie uzskata, ka no Dieva nav jābaidās, jo Viņš ir labsirdīgs, mīlošs un piedodošs.
  • Uzticības un vairošanas principi – 2. daļa

    Šajā vārdā ir mierinājums Dieva bērniem, un vienlaikus tas ir aicinājums šīs tumsības pasaules varām un valdībām. Ar šo tumsu var tikt galā tikai Dievs – caur Savu Draudzi. Un tajā apslēpta Viņa gudrība. No augšminētā psalma mēs redzam, ka mums ir Dieva atziņas cerība un sadraudzība ar Viņu, bet tā visa nav cilvēkiem, kuri vēl nav izlīdzinājušies ar Dievu.
  • Kas tā ir par tautu – Amorieši?

    Svētdienas dievkalpojuma sākumā mācītājs Rufus atgādināja, – ka Dievs ir Saviem bērniem sagatavojis zemi – garīgo mantojumu no Viņa. Bet, lai es varētu ieiet un iegūt šo zemi, man ir jāiemācās cīnīties un uzvarēt garīgos pretiniekus, kuri atrodas šajā zemē. Gribam mēs to vai negribam, ticam mēs tam vai nē, bet mēs atrodamies karā.