Dievkalpojuma pārskats

          Šodien mēs turpināsim sarunu par KRISTUS RAKSTURU MŪSOS.

Dievs vēlās, lai mēs visās lietās paļaujamies uz Viņu un būtu atkarīgi no Viņa. Dievs vēlās lai mēs vienmēr būtu ar Viņu. Dievam ir plāns priekš mums un šis plāns bija jau pirms mūsu ierašanās šeit uz zemes. Dieva plāns nav mainījies. Dieva plāns ir piepildīt zemi ar cilvēkiem pēc Dieva tēla un līdzības, kuri izplatīs Dieva Valstību. Viss pārējais Dievam ir otršķirīgs. Tāpēc arī mums par pirmšķirīgu ir jākļūst pārvērsties Kristus tēlā un līdzībā. Tas ir tas, kas padara mūs daudz efektīvākus, palīdz mums piepildīt mūsu aicinājumu, palīdz mums būt patiesi neatkarīgiem cilvēkiem. Patiesa neatkarība slēpjas pilnīgā cilvēka atkarībā no Dieva. Dievs Saviem bērniem ir nolicis mērķi: ” Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.  Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. „. (Rom.8:28-29).Dievs par labu sauc visu to, kas palīdz mums veidot sevī Kristus tēlu. Dievs vēlas redzēt uz zemes Jēzus brāļus un māsas un nevis vienkārši cilvēkus, kuri nāk uz draudzi un domā, ka kādreiz viņi mainīsies. Līdz Savam nāves brīdim Jēzus bija Dieva Vienpiedzimušais Dēls. Tad Viņš nomira, tika aprakts un augšāmcēlās no miroņiem. Pēc tā visa Jēzus kļuva Pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. To Dievs šodien vēlas redzēt uz zemes – daudz Jēzus brāļu, kas atspoguļo tādu pašu dzīves veidu, kāds bija Jēzum. Cilvēkam tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas ir iespējamas. Ticība ir darbs. ” Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. „ (Rom.12:2).Katru dienu mums jāstājas pretī spiedienam no pasaules un tās kultūras, kas nāk no ārpuses. Tieši tas mūsos veido rakstura spēku. Tu nevari iet uz kompromisu ar Dieva principiem un tai pat laikā sagaidīt, ka tev būs stiprs raksturs. Mums ir jāveido sevī Bībelisku pārliecību un stingri jāturās pie šīs pārliecības. Taču mums ir jābūt gataviem uz to, ka mūs neieredzēs un pazemos dēļ šīs pārliecības. Pārvērtības ir iekšējas pārmaiņas, kuras skar problēmas sakni, bet reformācija ir ārējas pārmaiņas, kurām ir darīšana ar slimības vai problēmas simptomiem un ne ar tās sakni. Pārvērtības sākas ar mūsu prāta atjaunošanos. Ja tu nemainīsi savas domas, bet tikai rīcību, tad agrāk vai vēlāk tu atgriezīsies pie vecā un dzīvosi pa vecam. Kad Dieva domas kļūst par mūsu pārliecību, tad šī pārliecība sāk mainīt mūs no iekšienes un tad mēs sākam mainīt savu rīcību. Ja tu iesēsi domu, tu nopļausi rīcību, ja tu iesēsi rīcību, nopļausi – ieradumu, ja iesēsi ieradumu, nopļausi raksturu, ja iesēsi raksturu, nopļausi likteni.       Tas kā tu domā, nosaka tavu likteni. Tas skar tavas dzīves garīgo un fizisko līmeni. Tieši tāpēc Dievs mums saka, lai mēs netopam līdzīgi šai pasaulei, bet atjaunojamies savā prātā ar Dieva Vārdu. Atnākot uz zemes, Jēzus necentās reformēt Savus mācekļus, bet vēlējās pilnībā pārveidot viņus, lai viņi spētu nest tālāk Dieva Valstību šeit uz zemes. Viņa mācības fokuss –  pārvērtību princips. Mūsu problēma slēpjas mūsu attieksmē, nevis tajā kas notiek mums apkārt vai kā citi pret mums attiecās.

 

Jēzus Kristus mācības pamati (Mateja Ev. 5. nodaļa).

1. „Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība” (3 pants) Jēzus uzsver to, cik svarīga ir pazemīga attieksme. Tā ir pakļaušanās, paklausība, uzticēšanās, atkarība no Dieva. Visu to Dievs vēlas redzēt mūsos. Pretēja pazemīgai attieksmei ir lepnība. Nevar iegūt Valstību bez pazemības.
2. „Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.” (5 pants). Jēzus uzsver cik svarīga ir paļaušanās attieksme uz Dievu. Tā ir māka  piekāpties un necīnīties par savu stāvokli vai mantojumu. Lēnprātība palīdz cilvēkam iemantot zemi. Bieži cilvēki lēnprātību vai piekāpšanos sauc par vājumu, bet Dievs tā neuzskata. Lēnprātīgais piekāpjas, bet viņš no tā nekļūst mazāks vai otršķirīgs. Tieši otrādi, tikai spēcīgs cilvēks var piekāpties citiem. Pretējas  pazemības attieksmei ir dusmas.
3. „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.” (7 pants). Jēzus uzsver cik svarīga ir piedošanas attieksme –tā ir spēja piedot un iežēloties par citiem cilvēkiem un viņu nepareizo rīcību.  Pretēja attieksme piedošanai un žēlsirdībai ir rūgtums.
4. „Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. ”  (8 pants). Jēzus uzsver cik svarīga ir morālā šķīstuma attieksme – svētums domās un vēlmēs. Pretēja attieksme morālam šķīstumam ir morālā nešķīstība.
5. „Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. ” (9 pants). Jēzus uzsver cik svarīga ir tīra sirdsapziņa –  miers sirdī Dieva priekšā un cilvēku priekšā. Pretēja tīrai sirdsapziņai ir vainas apziņa vai nosodījums.
6. „Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. ” (6 pants). Jēzus uzsver cik svarīga ir Dieva meklēšanas attieksme –  tieksme iepazīt Dievu caur Viņa Vārdu. Pretēja Dieva meklēšanas attieksmei ir garīgā apātija, garīgs remdenums.
7. „Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. ” (4 pants). Jēzus uzsver cik svarīga ir jūtīguma attieksme pret Dievu un dziļa lūgšanu dzīve. Pretējs tam ir nemiers vai miera neesamība.
8. „Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. ” (10 pants). Jēzus uzsver cik svarīga ir pilnīga ziedošanās attieksme un dzīve priekš Dieva – tas nozīmē būt par Jēzus Kristus realitātes liecinieku. Pretējs tam ir bailes. Bailes ir melīgi rādītāji, kas uzdodas par īstenību un realitāti.Ir 5 galvenās mūsu rakstura saknes: – lepnība – tā ir sava svarīguma apziņa, tās ir personīgās intereses, personīgās ambīcijas; – dusmas – sajūta, ka manas tiesības ir pārkāptas; – rūgtums – mana nepareizā atsaukšanās uz Dieva žēlastību; – morālā nešķīstība; – vainas apziņa.Pārvērtību process iesākas ar cilvēka apzinātu pazemību Dieva priekšā. Dievs lepniem pretojas, bet pazemīgiem dod žēlastību. Kopā ar žēlastību atnāk piedošanas gars, uzticēšanās Dievam un cilvēkiem, miers sirdī, un tad tava dzīve pagodina Kristu.