Vēstījums par Dieva Valstību (David Clemetson)
Sestdien un svētdien (19 un 20 oktobrī) mūsu draudzē kalpoja pravietis Dāvids Klemetsons. Galvenā tēma bija – vēstījums par Dieva Valstību.Dievs nemeklē cilvēkus, kuri vienkārši tic Viņam, bet gan Savus pārvaldniekus uz zemes. Par pārvaldnieku var būt tikai Dieva izmainīts cilvēks, kurš ir Dieva tēla un rakstura nesējs. Dievs grib mūs darīt par saviem mācekļiem. Mācekļi – tie ir tie, kuri ļauj Dieva Vārda atklāsmei mainīt viņu dzīves. Izmaiņas sākas ar atklāsmi.Atklāsme ved uz izmaiņām cilvēka dzīvē, un tad uz šīs atklāsmes izpausmi caur taisnības darbiem. Dievs veic izmaiņas mūsu vidū, un Viņš grib, lai mēs kļūstam par Viņa mācekļiem. Mācekļi ir jāmāca, – lai mainītos viņu sirds, domāšana, un tad arī viņu rīcība. 
Caur mācekļiem ar izmainītu domāšanu atnāk pārmaiņas uz zemes. Pūlis grib vienkārši uzklausīt jaunu informāciju (un tas neko nedara ar šo informāciju), bet patiesi Dieva mācekļi ļauj šai informācijai no Dieva mainīt viņu dzīves. Dieva vēlēšanās ir – atveidot Sevi cilvēkā. Bet tas prasa, lai mums būtu tuvas attiecības ar Viņu. Šīs attiecības nevar būt virspusējas. Šodien vairs nepietiek vienkārši uzklausīt svētrunas vai vienkārši atkārtot dzirdēto. Mums jāsaņem atklāsme no Dieva, jo citādi Vārds nesasniegs savu mērķi. Patiess Dieva māceklis vairs nevar apmierināties ar to, ka pēc savas nāves viņš būs kopā ar Kungu.„Par to mums būtu daudz ko runāt, bet ir grūti darīt to saprotamu, tāpēc ka jūs esat kūtri palikuši dzirdēt. Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.”(Ebrejiem 5:11-14). Pāvils nosauca ticīgos par bērniem, jo tie nav spējīgi uzņemt un baroties ar dziļām atklāsmēm no Dieva. Viņu garīgais briedums un laiks, ko tie jau bija pavadījuši kopā ar Dievu neatbilda gaidītajam rezultātam. Šo ticīgo briedums neatbilda tam atklāsmju līmenim, kādas tie pastāvīgi dzirdēja. Viņu garīgā līmeņa izmaiņas atbilda garīgo bērnu līmenim.Ir svarīgi, kā es ikdienā pielietoju Dieva atklāsmes, un vai es tās vispār pielietoju savā dzīvē, vai arī es tās tikai uzklausu un aizmirstu. Dievs vairāk ir ieinteresēts tajā, lai tu ļauj Viņa dzīvībai mainīt tevi no iekšienes, nevis tavās spējās. Šim nolūkam ir jāmaina sava attieksme pret Dieva Vārdu un jāļauj Dieva patiesībai mainīt mūs no iekšienes. „Mans dēls, ja tu nopietni uzklausīsies manus vārdus un glabāsi sevī manu mācību par to, lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi, un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos, ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību Tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.”(Salamana pam. 2:1-5).
Caur mācekļiem ar izmainītu domāšanu atnāk pārmaiņas uz zemes. Pūlis grib vienkārši uzklausīt jaunu informāciju (un tas neko nedara ar šo informāciju), bet patiesi Dieva mācekļi ļauj šai informācijai no Dieva mainīt viņu dzīves. Dieva vēlēšanās ir – atveidot Sevi cilvēkā. Bet tas prasa, lai mums būtu tuvas attiecības ar Viņu. Šīs attiecības nevar būt virspusējas. Šodien vairs nepietiek vienkārši uzklausīt svētrunas vai vienkārši atkārtot dzirdēto. Mums jāsaņem atklāsme no Dieva, jo citādi Vārds nesasniegs savu mērķi. Patiess Dieva māceklis vairs nevar apmierināties ar to, ka pēc savas nāves viņš būs kopā ar Kungu.„Par to mums būtu daudz ko runāt, bet ir grūti darīt to saprotamu, tāpēc ka jūs esat kūtri palikuši dzirdēt. Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.”(Ebrejiem 5:11-14). Pāvils nosauca ticīgos par bērniem, jo tie nav spējīgi uzņemt un baroties ar dziļām atklāsmēm no Dieva. Viņu garīgais briedums un laiks, ko tie jau bija pavadījuši kopā ar Dievu neatbilda gaidītajam rezultātam. Šo ticīgo briedums neatbilda tam atklāsmju līmenim, kādas tie pastāvīgi dzirdēja. Viņu garīgā līmeņa izmaiņas atbilda garīgo bērnu līmenim.Ir svarīgi, kā es ikdienā pielietoju Dieva atklāsmes, un vai es tās vispār pielietoju savā dzīvē, vai arī es tās tikai uzklausu un aizmirstu. Dievs vairāk ir ieinteresēts tajā, lai tu ļauj Viņa dzīvībai mainīt tevi no iekšienes, nevis tavās spējās. Šim nolūkam ir jāmaina sava attieksme pret Dieva Vārdu un jāļauj Dieva patiesībai mainīt mūs no iekšienes. „Mans dēls, ja tu nopietni uzklausīsies manus vārdus un glabāsi sevī manu mācību par to, lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi, un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos, ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām, tad tu sapratīsi bijību Tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.”(Salamana pam. 2:1-5). 
