Cilvēka pašnovērtējums (mācītājs Rufus Adžiboije)

Mācītājs Rufus runāja par to, ka patiesiem pielūdzējiem ir jāpielūdz Dievs garā un patiesībā. Bet tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja cilvēkam ir personīga atklāsme par to, Kas ir Dievs personīgi priekš viņa, un ko Viņš ir izdarījis. Dieva pielūgsme ir saistīta ar manas atklāsmes un atziņas līmeni.Mācītājs no jauna atgādināja par to, ka Dieva vislielākā vēlēšanās ir, lai Viņa bērni, šeit , uz zemes tiktu mainīti Kristus tēlā un līdzībā.Un kā jau tika minēts iepriekšējā svētrunā – Video vai konspekts – jautājums, kas skar mūsu pārveidošanos – tas ir process, kas prasa, pirmkārt, to, ka mēs atzīstam vecās dabas esamību sevī, tad atmetam agrāko vecā cilvēka dzīves veidu, atjaunojamies savā sirdsprātā un apģērbjam jauno cilvēku Kristū (skat. Efez. 4:22-24). Tieši tādā pašā mērā, kā es sadarbojos ar Dievu, manī sāk izpausties Dieva raksturs un Viņa tēls.Tad mācītājs pievērsās savas svētrunas pamattēmai – „CILVĒKA PAŠNOVĒRTĒJUMS”.           Cilvēka dzīve lielā mērā ir atkarīga no tā, kāds ir viņa pašnovērtējums un kā viņš sevi uztver.Pašnovērtējums ietekmē to, kā cilvēks dzīvo, reaģē uz notiekošo, domā, runā, rīkojas. Pašnovērtējums var būt pārmērīgi paaugstināts vai pazemināts. Vairumam cilvēku pamata problēma ir tā, ka tiem ir zems pašnovērtējums. Tieši zemā pašnovērtējuma dēļ, daudzi cilvēki iekšēji cieš, dzīvo citu cilvēku kontrolē, nespēj pieņemt lēmumus, ļauj manipulēt ar sevi utt.. Ja mēs gribam atbrīvoties no problēmas, kas saistīta ar zemu pašnovērtējumu, tad, vispirms mums ir jāsaņem atklāsme par to, ko nozīmē būt par jaunu radījumu Kristū. Jaunajam Dieva radījumam ir veselīgs pašnovērtējums. Jēzus atnāca tālab, lai paceltu mūs Viņa līmenī, lai mēs mainītos savā sirdsprātā un pieņemtu jaunā radījuma Kristū tēlu.„Kādas domas ir viņa(cilvēka) dvēselē, tāds viņš ir..” (Bībeles tulkojums krievu valodā – Salamana pamācības 23:7).           Cilvēks dzīvo atbilstoši tam, kādu viņš sevi redz, kādas domas par sevi pašu ir viņa sirdī. Tu nespēsi kļūt par ko lielāku, nekā tu sevi redzi un nekā tu pats par sevi domā.„Vīram tiek atmaksāts saskaņā ar to, kā viņa mute runājusi, un viņš tiek paēdināts ar viņa lūpu iegūtiem augļiem. Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem.”(Salamana pam. 18:20-21).„….Jo no sirds pilnības mute runā.”(Mateja 12:34).Cilvēks runā to, kas ir viņa sirdī. Cilvēks piepilda savu dzīvi ar to, ko tas izrunā ar savu muti. Tajos vārdos ko mēs izrunājam ir nāve un dzīvība. Pats galvenais dzīvē ir tas, kam tu tici, jo tieši par to tu runāsi. Bet tas ko tu saki, noteiks tavu rīcību un pilnībā noteiks tavu dzīvi.Pašnovērtējums – tā ir pārliecība par to, kas tu esi, tā ir apmierinātība pašam ar sevi.Apmierinātība dzīvē ir tieši atkarīga no mana pašnovērtējuma. Pašnovērtējums nosaka manu vērtību. Kā tu pats sevi vērtē, tā tevi novērtēs arī citi. Cilvēki nekad necels tavu vērtību augstāk par to līmeni, kādu tu pats būsi sev noteicis. Tālab, ikvienam no mums ir jāstrādā pie sava pašnovērtējuma. Veselīgs pašnovērtējums pozitīvi ietekmē cilvēka attieksmi pret Dievu un cilvēkiem. Pārlieku paaugstināts pašnovērtējums – tā ir lepnība, kas ved pie cilvēka rakstura un dzīves degradācijas.„Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris.”(Romiešiem 12:3). Dievs aicina mūs domāt par sevi saskaņā ar to, kas par mums teikts Dieva Vārdā. Dievs vēlas, lai mūsu pašnovērtējums tiek celts balstoties tieši uz Viņa Vārdu. Ja tu vēlies, lai tev ir veselīgs pašnovērtējums, tad tas, ko par tevi saka Dievs, un tas ko tu pats par sevi saki nedrīkst atšķirties.Cilvēks, kurš skaidri zina to, kas viņš ir, neļaus kādam citam kontrolēt sevi vai manipulēt ar sevi. Cilvēka pašnovērtējums ir tieši saistīts ar to, kas notiek viņa prātā un sirdī.Dievs grib dziedināt Savus bērnus no nepareizas sevis pašu uztveres. Zems vai pārlieku paaugstināts pašnovērtējums – tas ir grēks Dieva priekšā, tāpēc mums jāpārstāj grēkot. Dievs nevēlas, ka es skatos uz sevi ar savām acīm, jo mana taisnība ārpus Kristus līdzinās netīrām drānām. Mūsu pašnovērtējums nedrīkst balstīties uz mūsu sasniegumiem vai spējām, kļūdām vai kritieniem, bet TIKAI uz to, kā Dievs skatās uz mums un kāda ir Viņa griba priekš mums. Bet Dievs mūs redz KRISTŪ.Tavs nozīmīgums un vērtīgums ir tikai – Kristū.„Tāda paļāvība mums ir caur Kristu uz Dievu. Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva,”(2.Korintiešiem 3:4-5).Man ir jāsaņem personīga atklāsme par to, ka Dievs ir manī, un es – Viņā!Nepaļaujies uz sevi, uz savu dzīves pieredzi, bet tikai uz Viņu. Jēzus vēlas, lai mēs skatāmies uz sevi caur Dieva Vārda prizmu par mums, un ne tiem vārdiem, kurus par mums saka citi cilvēki. Atceries, ja tu nezini un necenties uzzināt to, kas tu esi, tad tavā vietā to izdarīs citi cilvēki, un tas var stipri atšķirties no Dieva nodomiem attiecībā uz tavi dzīvi. Skaties uz sevi tā, kā uz tevi skatās Dievs. Runā par sevi un savu dzīvi to, ko saka Dievs. Pa ja šodien tu neredzi kādas lietas savā dzīvē, par kurām runā Dievs Savā Vārdā, tik un tā sāc pasludināt šīs patiesības. Dieva Valstībā darbojas princips – kad Dievs vēl neesošo sauc kā esošu, – un tas notiek. Pielieto šo principu attiecībā pret savu pašnovērtējumu. Dievs neskatās uz to, kā tev šodien vēl nav, Viņš skatās uz Savu plānu priekš tavas dzīves. Dievam ir plāns un aicinājums tieši priekš tevis.Tālāk mācītājs Rufus norādīja uz virkni faktoru, kas noved pie zema pašnovērtējuma.
  1. Sevis salīdzināšana ar citiem cilvēkiem .
Kad cilvēks sevi salīdzina ar citiem, – tā ir pazīme tam, ka viņam iz zems pašnovērtējums, un tas Dievam nepatīk. Novērtē sevi un esi apmierināts ar sevi, saprotot, ka tādu tevi ir radījis Dievs. Dievs tevi radījis unikālu! Tu esi vajadzīgs Dievam tāds, kādu Viņš tevi ir radījis.
  1. Cilvēka pagātne
Tev jāzina, ka pagātne nenosaka tavu vērtīgumu un nozīmīgumu, bet tikai tava piederība Kristum.
  1. 3.     Tas, ko cilvēks dzirdējis par sevi no citiem cilvēkiem.
Cilvēks, kurš aug negatīvisma atmosfērā, parasti šaubās par sevi un savām spējām. Taču, katrs no mums, lai ko mēs arī nedzirdētu par sevi, – mēs varam pieņemt dziedināšanu no Dieva caur Dieva Vārda patiesību. Dieva Vārds līdzinās ūdenim, kas spējīgs attīrīt mūs no jebkādiem netīrumiem un nepatiesības. Pasludini Dieva Vārdu savai dzīvei, – tā tu nomazgāsi no sevis visu to, kas neatbilst Dieva patiesībai par tevi.
  1. Negatīva dzīves pieredze.
Iespējams, tavā ģimenē un tavā dzimtā daudziem bija nopietnas problēmas – šķiršanās, smagas slimības, alkoholisms, narkomānija, nabadzība utt.. Bet tas nenozīmē, ka tam visam jānotiek tavā dzīvē, un tas nedrīkst ietekmēt tavu pašnovērtējumu. Tu esi Kristū! Tu esi jauns radījums! Un Bībelē ir teikts„Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2.Korintiešiem 5:17).Tev ir jāmaina domas par sevi, jo tas noteiks to, par ko tu dzīvē kļūsi. Tev ir jāatceras, ka Dievam priekš tevis ir uzdevums, kurš tev jāizpilda.
  1. Vēlēšanās izpatikt cilvēkiem.
Mēs nevarēsim izpatikt Dievam, ja vēlēsimies izpatikt cilvēkiem. Vēlēšanās izpatikt cilvēkiem ieved cilvēku verdzībā. Staigā Dieva priekšā un izpatīc Viņam! Neviens cilvēks nav tā vērts, lai viņa dēļ uzgrieztu muguru Dievam. Tavu dzīvi nosaka Dievs un nevis cilvēks. Un Pats Dievs ir jums solījis, ka Viņš nekad jūs nepametīs un neatstās jūs.6. Grēks un nepaklausība Dievam.Ja mēs noraidām to, ko saka Dievs, tad Dieva godība un Viņa klātbūtne no mums atkāpjas. Grēks un nepaklausība Dievam noved cilvēku pie zema pašnovērtējuma, nosodījuma, vainas apziņas, kauna un vēlēšanās noslēpties no Dieva un cilvēkiem. Bet, ja mēs dzīvojam Dieva klātbūtnē un paklausībā Viņa Vārdam, tad mums nepastāv nekādi ierobežojumi.Mācītājs ieteica katram cilvēkam lūgt Dievu par to, lai Viņš dod mums atklāsmi un dara mūs spējīgus ieraudzīt sevi ar Viņa acīm. Un tas mainīs visu mūsu turpmāko dzīvi.

Līdzīgi raksti

  • Dievkalpojuma pārskats

    Tie, kas vēlas palikt Dieva Valstībā, tiem NĀKAS iziet cauri daudz bēdām. Mums arī ir jābūt stipriem ticībā. Nav iespējams ieiet Dieva Valstībā bez ticības — tā ir tava dabiskā reakcija uz grūtībām vai pārbaudījumiem. Ticība ir pārliecība par to, ka Dievs izdarīs to, ko Viņš ir apsolījis, neskatoties ne uz ko. Ar cilvēku, kas turas stipri savā ticībā, nav iespējams manipulēt ar ārējiem faktiem.
  • Laba pārvaldnieka privilēģijas un atbildība. 5.daļa

    Mācītājs Rufus turpināja sludināt par pārvaldīšanas tēmu. Sīkāk tika runāts par pārvaldīšanu finansu un materiālo resursu sfērā, kādus Dievs devis cilvēkam. Pārvaldīšanas tēma ir ļoti plaša un skar visas sfēras, un ir mūsu dzīves pamats. Bieži vien cilvēki, kad runa iet tieši par finansēm, piedauzās savā kalpošanā Dievam. Daudziem ticīgajiem ir nepareizs priekšstats par finansu sfēru. Bieži vien cilvēki domā, ka, runājot par kalpošanu Dievam, jautājums par finansēm nebūt nav tik svarīgs.
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 1.daļa.

    Katram cilvēkam ir konkrēta kalpošana un sūtība, kura ir jāīsteno. Pagājušajā dievkalpojumā mēs runājām par Pāvilu, kurš deva norādījumus par kalpošanu Dievam savam garīgajam dēlam Timotejam. Pāvils parādīja Timotejam sevi kā piemēru. Pāvils teica, ka ir saglabājis ticību un paveicis Dieva doto uzdevumu. Tieši to Dievs gaida no katra sava bērna,- lai mēs aizietu līdz galam un paveiktu savu uzdevumu. Pastāv noteikti faktori, kuri mums jāņem vērā, aizvedot sava dzīves uzdevuma izpildi līdz finiša līnijai.
  • Kas ir Girgazieši? 1 daļa

    Tāda cilvēka lūgšanas, kuram ir Dieva atziņa, būs piepildītas ar ticību un spēku, viņa apliecināšana pamatosies uz Dieva patiesību. Tāds cilvēks ir Dieva dzīvības nesējs un izplatītājs. Mēs nākam uz Dieva Namu tāpēc, ka mīlam Dievu un Viņa patiesību, tāpēc, ka tiecamies dzīvot Dievam tīkami, vēlamies mainīties no Dieva Gara un Viņa Vārda atklāsmes.
  • Dieva gudrība tava sapņa piepildīšanai (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Svētdienas dievkalpojuma iesākumā mācītājs dalījās ar virkni domu, kuras Dievs deva viņam slavēšanas laikā. Dievam ir svarīgi kādā stāvoklī atrodas mūsu sirds. Zinot to, mums laiku pa laikam jāapstājas savā ceļā un jāizanalizē tas, ko mēs darām, ar kādu nolūku to darām un vai tas ir saistīts ar Dieva mērķa piepildīšanu. Lūdzot par neglābtajiem cilvēkiem, mēs nedrīkstam to darīt aiz ieraduma, neieguldot tajā savu sirdi un mīlestību uz cilvēkiem. Daudzi cilvēki ir atsaluši savās lūgšanās, un dara to vien ķeksīša dēļ. Vai tava sirds pārdzīvo par neglābtajiem cilvēkiem? Vai ir kādi cilvēki, kurus tu nes savā sirdī un lūdz Dievam par viņu glābšanu? Dievs vēlas glābt cilvēkus un šim nolūkam Viņš sūta Savus bērnus.
  • Lieldienu nozīme

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus runāja par Lieldienu nozīmi un jēgu. Lieldienas ir brīnišķīgi svētki, tā ir labā vēsts par glābšanu caur ticību Jēzum Kristum no Dieva. Katrs, kurš dzirdēja un noticēja Jēzus augšāmcelšanās vēstij,- viņu dzīve pilnībā mainījās. Cilvēki, kuri satikās ar Jēzu un ziedoja Viņam savu dzīvi, ne tikai piedzīvoja acīmredzamas pārmaiņas savā dzīvē, bet šodien viņi dod šo Dieva dzīvību citiem cilvēkiem.