Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

Dārgie Dieva bērni, es vēlos svētīt jūs šai dienā! Priecājos no jauna satikt jūs mūsu rubrikā ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.Šodien vēlos noslēgt sarunu par vārdu tai dzīves gudrībai, kuru skatām 1-jā Mozus Grāmatā.Mēs redzējām, ka radot debesis un zemi, Dievs analizēja savu dienu, Viņš analizēja savu darbību. Līdz brīdim, kad uzsākt nākamo soli vai rīcību, Dievs novērtēja to rezultātu, kas Viņam jau bija. 1-jā Mozus Grāmatā bieži tiek lietoti šādi vārdi: „Un Dievs redzēja to labu esam”.Vakar mēs runājām arī par to, ka mums nepieciešams plāns, lai mēs spētu efektīvi analizēt savu dzīvi, savu darbību. Tas ir ļoti – ļoti svarīgi. Ja mums nav plāna tam, ko vēlamies sasniegt savā dzīvē, vai tam, par ko vēlamies kļūt šai dzīvē, mūsu dzīve ritēs pašplūsmā un būs nodzīvota bezmērķīgi. Dievs nevēlas, lai mums būtu tāda dzīve.Šodien vēlos atklāt jums vēl vienu svarīgu mācību no 1-mās Mozus Grāmatas 1. nodaļas, un konkrēti – cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā. Ko tas nozīmē? Izskatīsim sekojošās rakstu vietas no Svētās Grāmatas, un mēs ieraudzīsim interesantu ainu par to, kā tas notika pie Dieva:
„Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.”(1.Mozus 1:5).
„Un Dievs nosauca velvi: debesis. Un tapa vakars un tapa rīts – otra diena.”(1.Mozus 1:8).
„Un tapa vakars un tapa rīts – trešā diena.”(1.Mozus 1:13).
„Un tapa vakars un tapa rīts – ceturtā diena.”(1.Mozus 1:19).
„Un tapa vakars un tapa rīts – piektā diena.”(1.Mozus 1:23).
 Un tātad, mēs redzam, ka visas 1 –mās Mozus grāmatas pirmās nodaļas garumā diena iesākās nevis no rīta, bet iepriekšējās dienas vakarā.Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs pieņemam šo gudrību no Dieva, jo Dievam diena iesākās iepriekšējā vakarā: ”Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.” Iemācīsimies ar jums šo gudrību no Dieva. Pirms dosies gulēt, paņem papīru un pildspalvu vai elektronisko plānotāju, un sastādi plānu nākamajai dienai. Šodien ir tik daudz paņēmienu, kurus varam izmantot savu plānu sastādīšanai.Kāds sastāda savus plānus nedēļai, kāds – mēnesim. Bet, vismaz iepriekšējās dienas vakarā, mums jābūt skaidrībai par to, ko darīsim nākamajā dienā, lai mēs varētu uzticēt to Dievam un veltīt Viņam savu nākamo dienu.Mēs varam lūgt Dievu, lai Viņš stiprina mūs un palīdz sasniegt nospraustos plānus. Un tad mēs varēsim mosties ik rītu ar prieku, spēsim iedvesmot sevi, jo mūsu diena būs pilnībā piepildīta ar pareizām lietām, pareiziem mērķiem, kurus būsim saņēmuši no Tā Kunga. Protams, mums jābūt elastīgiem, lai spētu ko mainīt. Ja Dievs vēlas mūs virzīt vai vest kādā citā virzienā, mums jābūt atvērtiem priekš Viņa. Un tomēr, ir labāk ja plāns ir, nekā tad, ja tā nav.Lai Dievs jūs svētī!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Atbrīvojiet vietu Dievam un Viņa Vārdam jūsu ikdienas režīmā

    Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.”Saskaņā ar augstāk esošo fragmentu, ja mēs mūsu dzīvēs un kalpošanās gribam piedzīvot un redzēt Dieva izpausmes, mums ir jāseko noteiktam procesam vai protokolam. Tā ir patiesība, ka Dievs ir visuresošs. Viņš ir klātesošs vienlaicīgi visur. Tomēr ir svarīgi piezīmēt, ka ir vietas kur Viņa klātbūtne ir daudz vairāk reālāka un jūtamāka nekā citur. Kas nosaka tik lielu atšķirību? Domājot par to es saku, ka mums ir jāseko protokolam. Dieva izpausmes intensitāte mūsu dzīvēs, mājās un baznīcās ir atkarīga no tā vai mēs ievērojam īsto protokolu, lai Viņa klātbūtne būtu jaušama.
  • Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez attiecībām ar Viņu

    Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu ienaidnieki mobilizēja visus savus spēkus cīņai pret israēliešiem. Ticība – tās nav emocijas.Ticība – tā ir paklausība Dieva balsij un vārdam.Ticība – tā ir rīcība, kas balstīta uz paklausību un Dieva pavēlēm.Ticība – tā ir pozitīva atsaucība uz Dieva norādījumiem.Ticība – tā ir staigāšana vienā komandā ar Dievu.
  • Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus!

    „ Jēzu, es vēlos nest daudz vairāk augļus savā dzīvē. Lūdzu Tev, attīri mani, lai es būru spējīgs pienest daudz vairāk augļus. Es pieņemu Dievišķo labvēlību, lai turētos pie vīnakoka kā zars. Es nesīšu daudz augļus Dievam, Jēzus Vārdā! ”Bībele atklāj mums, lai mēs turpinām augt līdz tam, kamēr pietuvojamies Kristus līdzībai. (sk.4nod., vēst. Efez.). Tādēļ nav svarīgi cik svaidīti vai auglīgi mēs esam pat reiz. Neskatoties uz visu to ir augstāks līmenis uz ko Dievs mūs aicina tiekties,- daudz augstāks auglības un efektivitātes līmenis.
  • Vienotības svarīgums

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20).