Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

Dārgie Dieva bērni, es vēlos svētīt jūs šai dienā! Priecājos no jauna satikt jūs mūsu rubrikā ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.Šodien vēlos noslēgt sarunu par vārdu tai dzīves gudrībai, kuru skatām 1-jā Mozus Grāmatā.Mēs redzējām, ka radot debesis un zemi, Dievs analizēja savu dienu, Viņš analizēja savu darbību. Līdz brīdim, kad uzsākt nākamo soli vai rīcību, Dievs novērtēja to rezultātu, kas Viņam jau bija. 1-jā Mozus Grāmatā bieži tiek lietoti šādi vārdi: „Un Dievs redzēja to labu esam”.Vakar mēs runājām arī par to, ka mums nepieciešams plāns, lai mēs spētu efektīvi analizēt savu dzīvi, savu darbību. Tas ir ļoti – ļoti svarīgi. Ja mums nav plāna tam, ko vēlamies sasniegt savā dzīvē, vai tam, par ko vēlamies kļūt šai dzīvē, mūsu dzīve ritēs pašplūsmā un būs nodzīvota bezmērķīgi. Dievs nevēlas, lai mums būtu tāda dzīve.Šodien vēlos atklāt jums vēl vienu svarīgu mācību no 1-mās Mozus Grāmatas 1. nodaļas, un konkrēti – cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā. Ko tas nozīmē? Izskatīsim sekojošās rakstu vietas no Svētās Grāmatas, un mēs ieraudzīsim interesantu ainu par to, kā tas notika pie Dieva:
„Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.”(1.Mozus 1:5).
„Un Dievs nosauca velvi: debesis. Un tapa vakars un tapa rīts – otra diena.”(1.Mozus 1:8).
„Un tapa vakars un tapa rīts – trešā diena.”(1.Mozus 1:13).
„Un tapa vakars un tapa rīts – ceturtā diena.”(1.Mozus 1:19).
„Un tapa vakars un tapa rīts – piektā diena.”(1.Mozus 1:23).
 Un tātad, mēs redzam, ka visas 1 –mās Mozus grāmatas pirmās nodaļas garumā diena iesākās nevis no rīta, bet iepriekšējās dienas vakarā.Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs pieņemam šo gudrību no Dieva, jo Dievam diena iesākās iepriekšējā vakarā: ”Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.” Iemācīsimies ar jums šo gudrību no Dieva. Pirms dosies gulēt, paņem papīru un pildspalvu vai elektronisko plānotāju, un sastādi plānu nākamajai dienai. Šodien ir tik daudz paņēmienu, kurus varam izmantot savu plānu sastādīšanai.Kāds sastāda savus plānus nedēļai, kāds – mēnesim. Bet, vismaz iepriekšējās dienas vakarā, mums jābūt skaidrībai par to, ko darīsim nākamajā dienā, lai mēs varētu uzticēt to Dievam un veltīt Viņam savu nākamo dienu.Mēs varam lūgt Dievu, lai Viņš stiprina mūs un palīdz sasniegt nospraustos plānus. Un tad mēs varēsim mosties ik rītu ar prieku, spēsim iedvesmot sevi, jo mūsu diena būs pilnībā piepildīta ar pareizām lietām, pareiziem mērķiem, kurus būsim saņēmuši no Tā Kunga. Protams, mums jābūt elastīgiem, lai spētu ko mainīt. Ja Dievs vēlas mūs virzīt vai vest kādā citā virzienā, mums jābūt atvērtiem priekš Viņa. Un tomēr, ir labāk ja plāns ir, nekā tad, ja tā nav.Lai Dievs jūs svētī!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Viss apslēptais noteikti taps zināms II

    «Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2). Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.
  • Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu? II

    Lai izzinātu Viņa gribu, mums ir jādzird Viņa balss. Dievs runā uz mums, taču, mums ir jāiemācās atšķirt un dzirdēt Viņa balsi.Mēs runājām, ka Bībelē tiek izmantoti divi grieķu vārdi – „LOGOS” un „REMA”, – kuri ir tulkoti kā „vārds”.
  • Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti:Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu.Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu.Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Problēmas veido mūsu raksturu.
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “