Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

Dārgie Dieva bērni, es vēlos svētīt jūs šai dienā! Priecājos no jauna satikt jūs mūsu rubrikā ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.Šodien vēlos noslēgt sarunu par vārdu tai dzīves gudrībai, kuru skatām 1-jā Mozus Grāmatā.Mēs redzējām, ka radot debesis un zemi, Dievs analizēja savu dienu, Viņš analizēja savu darbību. Līdz brīdim, kad uzsākt nākamo soli vai rīcību, Dievs novērtēja to rezultātu, kas Viņam jau bija. 1-jā Mozus Grāmatā bieži tiek lietoti šādi vārdi: „Un Dievs redzēja to labu esam”.Vakar mēs runājām arī par to, ka mums nepieciešams plāns, lai mēs spētu efektīvi analizēt savu dzīvi, savu darbību. Tas ir ļoti – ļoti svarīgi. Ja mums nav plāna tam, ko vēlamies sasniegt savā dzīvē, vai tam, par ko vēlamies kļūt šai dzīvē, mūsu dzīve ritēs pašplūsmā un būs nodzīvota bezmērķīgi. Dievs nevēlas, lai mums būtu tāda dzīve.Šodien vēlos atklāt jums vēl vienu svarīgu mācību no 1-mās Mozus Grāmatas 1. nodaļas, un konkrēti – cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā. Ko tas nozīmē? Izskatīsim sekojošās rakstu vietas no Svētās Grāmatas, un mēs ieraudzīsim interesantu ainu par to, kā tas notika pie Dieva:
„Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.”(1.Mozus 1:5).
„Un Dievs nosauca velvi: debesis. Un tapa vakars un tapa rīts – otra diena.”(1.Mozus 1:8).
„Un tapa vakars un tapa rīts – trešā diena.”(1.Mozus 1:13).
„Un tapa vakars un tapa rīts – ceturtā diena.”(1.Mozus 1:19).
„Un tapa vakars un tapa rīts – piektā diena.”(1.Mozus 1:23).
 Un tātad, mēs redzam, ka visas 1 –mās Mozus grāmatas pirmās nodaļas garumā diena iesākās nevis no rīta, bet iepriekšējās dienas vakarā.Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs pieņemam šo gudrību no Dieva, jo Dievam diena iesākās iepriekšējā vakarā: ”Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.” Iemācīsimies ar jums šo gudrību no Dieva. Pirms dosies gulēt, paņem papīru un pildspalvu vai elektronisko plānotāju, un sastādi plānu nākamajai dienai. Šodien ir tik daudz paņēmienu, kurus varam izmantot savu plānu sastādīšanai.Kāds sastāda savus plānus nedēļai, kāds – mēnesim. Bet, vismaz iepriekšējās dienas vakarā, mums jābūt skaidrībai par to, ko darīsim nākamajā dienā, lai mēs varētu uzticēt to Dievam un veltīt Viņam savu nākamo dienu.Mēs varam lūgt Dievu, lai Viņš stiprina mūs un palīdz sasniegt nospraustos plānus. Un tad mēs varēsim mosties ik rītu ar prieku, spēsim iedvesmot sevi, jo mūsu diena būs pilnībā piepildīta ar pareizām lietām, pareiziem mērķiem, kurus būsim saņēmuši no Tā Kunga. Protams, mums jābūt elastīgiem, lai spētu ko mainīt. Ja Dievs vēlas mūs virzīt vai vest kādā citā virzienā, mums jābūt atvērtiem priekš Viņa. Un tomēr, ir labāk ja plāns ir, nekā tad, ja tā nav.Lai Dievs jūs svētī!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? II

    Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Bībele ļoti bieži salīdzina pārbaudījumus ar metālu kausējamo krāsni, kurā tiek sadedzināti visi piemaisījumi.„Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.”(1.Pētera 1:6-7).
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.
  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).
  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.
  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).