Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vēlos dalīties ar jums dažās pamācībās no kādas kānaāniešu sievietes dzīves, kura aprakstīta Mateja Evaņģēlija 15 nodaļā. Šis notikums daudziem no mums ir labi zināms.
„Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās. Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: “Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.” Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.” Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.” Bet viņa sacīja: “Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.” Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: “Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.” Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.”(Mateja 15:21-28).
Bībelē ir daudz un dažādi stāsti par sievietēm, mātēm un tēviem. Ir daudz Bībeles varoņu, kuri atstājuši mums piemēru par to, kā mums vajadzētu dzīvot un kā mums nevajadzētu dzīvot. Šī notikuma kopējā tēma – balva mātei par viņas neatlaidību aizlūdzot par saviem bērniem.Mēģināsim rūpīgi izskatīt šo rakstu vietu. Šai rakstu vietā skatām Jēzu, Viņa mācekļus, sievieti un viņas meitu, – viņi visi zināmā veidā bija iesaistīti šai notikumā. Šis notikums atstāja iespaidu uz katru no tā dalībniekiem. Pirmkārt, mēs lasām, ka Jēzus, aizejot no kādas vietas, nošķiras no cilvēkiem Tiras un Sidonas robežās. Jēzus izgāja no Jūdas vai Izraēla teritorijas un atnāca uz pagānu teritoriju, ar mērķi atpūsties no cilvēkiem. Par to varam izlasīt Marka Evaņģēlija 7 nodaļas 24 pantā:
„Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”
Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.Dieva aicinājums jums šodien, lai starp sadzīviskām rūpēm un ikdienas  spriedzi jūs spētu atrast laiku un vietu vientulībai ar Dievu. Tā rīkojoties, jūs spēsiet iemantot Dievišķo gudrību, piedzīvot reālu Dieva mieru un sasniegt lielus panākumus savā dzīvē.Lai Dievs jums tajā palīdz!Turpināsim rīt.Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība

    1. Būt pateicīgam – tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums.„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesal.5:18).Dieva gribas piepildīšana ir ļoti svarīga mūsu dzīvei, jo tā dod paļāvību uz Dievu un dara mums pieejamu Dieva žēlastību un Viņa labvēlību.
  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās! II

    Ja tu vēlies redzēt un piedzīvot brīnumu no Dieva savā dzīvē, tad tev jāaizmirst par to, patīk vai nē citiem cilvēkiem tas, kā tu lūdz. Šajā periodā tevi jāuztrauc tikai vienam, – patiesajam tavas sirds stāvoklim lūgšanu laikā uz Dievu un milzīgai vēlmei piedzīvot Viņa iejaukšanos. Turpini paļauties un saukt uz Dievu pat tad, kad visi citi jau ir paguruši un pārstājuši ticēt tam, ka tava situācija var mainīties. Dievam patīk uzticami un pastāvīgi cilvēki. Dievam priekš tādiem cilvēkiem vienmēr ir balva.
  • Dieva Vārds – Dievišķās informācijas un patiesības avots

    Pat tautā mēdz teikt, ka likuma nezināšana neatbrīvo cilvēku no atbildības, tāpēc, Dieva likumu nezināšana vai cilvēku morālais aklums palielina, pastiprina cilvēku ciešanas uz zemes. Katram cilvēkam ir jāiegūst zināšanas un sapratni, atziņu par Dieva nodrošinājumu, tātad zināšanas par to, ko Dievs ir izdarījis Kristū priekš mums, lai atrisinātu cilvēcisko ciešanu problēmas.
  • Piedošana

    Par visu, kas tevi uztrauc, tu vari lūgt Dievam lūgšanā.„Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:6-7).
  • Mums nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā

    Lai spilgtāk atspoguļotu vai atstarotu Dieva gaismu savā dzīvē, mums nepieciešams attīrīt(šķīstīt) savu gaismekli.Es esmu gaismas nesējs. Es esmu gaisma šai pasaulei. Un gaisma ir domāta tam, lai izgaismotu un izdzenātu jelkādu tumsu. Gaisma, kuru es izstaroju, ir atspulgs tai gaismai, kuru esmu saņēmis no Dieva. Par nožēlu, mēs ļoti bieži demonstrējam izkropļotu gaismu – izkropļotu uzskatu par Dievu.
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.