Cik svarīgi ir sargāt savu sirdi, jo no tās iziet dzīvības avoti

Sveicinu jūs, dārgie draugi, šai brīnišķīgajā dienā, kuru radījis Tas Kungs!Jau vairākas dienas mēs runājam par to, cik svarīgi ir sargāt savu sirdi, jo no tās iziet dzīvības avoti. Lai no mums plūstu dzīvība, mums jāpiepildās ar šo dzīvību. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Pieņemot Kristu par savu Kungu un Glābēju, mēs pieņemam Viņa dzīvību sevī. Taču šai dzīvībai ir nepārtraukti jānostiprinās mūsos, un tas ir iespējams tad, kad mēs piepildāmies ar Dieva Vārdu. Tu pats nosaki to, ar ko piepildīsi savu sirdi – Dieva Vārdu vai šīs pasaules vērtību sistēmu, svētumu vai grēku, ticību vai bailēm. Dieva Vārds atnes mūsu dzīvē ticību, spēku, veselību. Staigāšana svētumā ļauj mums redzēt Dieva spēka izpausmi mūsu dzīvē, ticība uz Dievu, balstīta uz Dieva Vārdu, savieno mūs ar Dievu un Viņa iespējām.Vakar mēs nedaudz runājām par Jāzepu. Tieši Dieva Vārds, ar kuru bija piepildīta Jāzepa sirds, palīdzēja viņam nesalūzt dzīves nedienu priekšā, palīdzēja viņam pārvarēt nodevību un melus, kā arī pacēla Jāzepu tajos augstumos, kurus tam bija sagatavojis Dievs. Jāzeps nesamierinājās ar ārējiem negatīvajiem apstākļiem, kas atnāca viņa dzīvē, viņš nepiekrita peldēt šo apstākļu straumē, bet pieņēma to ceļu, kas saistīts ar paļāvību uz Dievu un uzticēšanos Viņa Vārdam. Jāzeps piepildīja savu sirdi un sargāja savā sirdī Dieva Vārdu. Dieva Vārds ir dzīvs un iedarbīgs, efektīvs, un tas ir spējīgs uzvarēt jebkuru problēmu un jebkuru šķērsli. Dieva Vārdam nekas nav neiespējams, jo aiz šī Vārda stāv Pats Dievs Savā spēkā un varenībā!Šodien aplūkosim Dāvida dzīvi. Dāvida dzīve nebija viegla. Taču Dāvids sargāja savu sirdi, piepildoties ar Dieva Vārdu. 119. Psalmā mēs varam lasīt par to, cik ļoti Dāvids mīlēja Dieva Vārdu.
„Es turu Tavus vārdus savā sirdī, lai negrēkotu pret Tevi.”(Psalms 119:11).
Dāvids turēja, glabāja savā sirdī Dieva Vārdu. Kad viņa dzīvē parādījās Goliāts, Dāvida sirdī nebija baiļu. Kāpēc viņā nebija baiļu? Tālab, ka viņa sirdī bija ticība. Un no kurienes Dāvidam bija ticība? No Dieva Vārda, ar kuru viņš piepildīja savu sirdi. Ticība atnāk no Dieva Vārda klausīšanās. Daži cilvēki baiļu dēļ pieņem nepareizus risinājumus un rīkojas muļķīgi, un tas viss notiek tālab, ka bailes pārņēmušas viņu sirdi.Dārgais draugs, šodien vēlos tev teikt to, cik ļoti svarīgi ir turēt savā sirdī Dieva Vārdu. Ja tu to darīsi, tad, pat nokļūstot grūtos apstākļos, no tevis plūdīs dzīvība.Mums jau tagad ir jāparūpējas par to, lai mūsu sirdī tiktu uzglabāts Dieva Vārds. Piepildīt savu sirdi ar Dieva Vārdu tikai tai brīdī, kad atnāk problēma vai nelaime, – tas jau ir par vēlu. Mums jāpiepildās ar Dieva Vārdu katru dienu.Es novēlu tev, lai tu iemīli Dieva Vārdu tā, kā to mīlēja Dāvids. Dieva Vārdā ir atbildes uz visiem taviem jautājumiem un risinājumi visām tavām problēmām.Esiet svētīti!Dieva mierā! Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Ja tu mūžīgās dzīvības ceļā vēlies degt Dievam, tev ik dienas ir jāpiepildās ar Svēto Garu!

    Jau vairākas dienas mēs runājam par to, cik svarīgi ir turēties pie mūžīgās dzīvības. Mēs ieraudzījām, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums šeit virs zemes – caur Tā Kunga Jēzus Kristus atziņu. Un tas ir ceļš, kas noslēgsies debesīs, kur mums būs pilnīga atziņa. Dievs vēlas, lai mēs ne tikai uzsākam šo ceļu, bet arī pabeidzam to, aizejot līdz galam. Un vēl mēs ieraudzījām, ka ir daudz lietu, kas mēģinās aizvest mūs sāņus no mūžīgās dzīvības ceļa. Bībelē ir teikts, ka neviens un nekas nespēs mūs šķirt no Viņa mīlestības, un tālab, Tā spēkā, Kas mūs mīlējis, mēs varam uzvarēt visus šķēršļus.
  • Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā

    Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam, kā Dievs caur mums un mūsu kalpošanu piepilda citu cilvēku vajadzības.Kad caur kalpošanu mēs dodam dzīvību cietiem cilvēkiem, tad arī mēs paši piepildamies ar dzīvību no Dieva!
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus II

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā” (Sālamana pam.13:18).Mēs varam vēlreiz ieraudzīt, ka finansiālās grūtības šo cilvēku dzīvē neiestājās tāpēc ka Dievs tās viņiem sūtīja, bet tās bija sekas tam, ka viņi noraidīja un neņēma vērā Dieva vadību un mācību.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? II

    Mēs runājām par to, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības starp Dievu un cilvēku. Un tieši mīlestība uz Dievu pamudina cilvēku lūgt un pavadīt laiku ar Viņu.Vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu – tas ir viens no degvielas veidiem, kurš uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Tu nevarēsi uzzināt to, ko zina Dievs, ja nenāksi pie Viņa, lai Viņam to pajautātu. Un šī vēlēšanās uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Bez šīs vēlēšanās nav iespējama pastāvība lūgšanās. Pāvils runāja par to, ka viņš vēlās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku. Jā, pētītu Pāvila dzīvi, tad ieraudzītu, ka viņš dzīvoja lūgšanās. Kāpēc viņš dzīvoja lūgšanās? Tāpēc, ka viņam bija spēcīga vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku.
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.