Ja tu mūžīgās dzīvības ceļā vēlies degt Dievam, tev ik dienas ir jāpiepildās ar Svēto Garu!

Sveicu jūs, dārgie draugi, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Es ticu, ka, lasot šo ikdienas vārdu, jūs saņemat iedvesmu un uzmundrinājumu.Jau vairākas dienas mēs runājam par to, cik svarīgi ir turēties pie mūžīgās dzīvības. Mēs ieraudzījām, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums šeit virs zemes – caur Tā Kunga Jēzus Kristus atziņu. Un tas ir ceļš, kas noslēgsies debesīs, kur mums būs pilnīga atziņa. Dievs vēlas, lai mēs ne tikai uzsākam šo ceļu, bet arī pabeidzam to, aizejot līdz galam. Un vēl mēs ieraudzījām, ka ir daudz lietu, kas mēģinās aizvest mūs sāņus no mūžīgās dzīvības ceļa. Bībelē ir teikts, ka neviens un nekas nespēs mūs šķirt no Viņa mīlestības, un tāpēc Tā spēkā, Kas mūs mīlējis, mēs varam uzvarēt visus šķēršļus. Un tas ir Svētā Gara spēks, kas mājo mūsos. Un vēl mēs runājām par to, ka mūsos atrodas palīdzība priekš mums. Bet tas nenozīmē, ka mums vispār nav jāmeklē vai jāpieņem palīdzība no ārpuses. Pāvils sacīja:
„Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13).
Bībeles tulkojumā krievu valodā „Es visu spēju Jēzū Kristū, kas mani dara stipru.”Ar vārdu „Kristus” šajā Rakstu vietā ir domāta Kristus Miesa. Tāpēc mēs varam smelties spēkus no iekšienes un no ārpuses – Kristus Miesā. Mēs atrodamies sadraudzībā ar citiem ticīgajiem, un mēs smeļamies spēku viens no otra.Ļoti svarīgi ir ikdienas piepildīties ar Svēto Garu. Tikai tādā veidā mēs būsim spējīgi pārvarēt jebkurus šķēršļus, kā arī spēsim palīdzēt citiem cilvēkiem, ar kuriem saskaramies.
„Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni.” (Efeziešiem 5:18).
 Dievs saka, ka viens no pašiem efektīvākajiem veidiem, kā turēties pie mūžīgās dzīvības, ir piepildīties ar Svēto Garu. Piepildoties ar Svēto Garu, mēs pieslēdzamies tam spēkam, kas ir mūsos. Šis spēks palīdz mums pārvarēt šķēršļus un uzlādēt citus cilvēkus.Man tev ir jautājums: „Kad tu pēdējoreiz tiki piepildīts ar Svēto Garu?”Ja tu nepieliksi piepūli, lai piepildītos ar Svēto Garu, kā gan tu domā turēties pie mūžīgās dzīvības? Dievā spēcīgs tu vari kļūt tikai tad, ja esi pieslēgts Svētā Gara spēka avotam. Tāpēc ļoti svarīgi ir ikdienas nākt Dieva klātbūtnē caur lūgšanu, Vārda studēšanu, gavēni, pielūgsmi un slavu, caur paklausību. Uzticies Dievam un lūdz Viņam, lai Viņš ikdienas svaida tevi ar svaigu eļļu.
„Bet Tu paaugstini manu ragu kā meža vērša ragu; Tu mani svaidi ar svaigu eļļu.” (Psalms 92:11).
Rags simbolizē spēku. Kāpēc Dāvids bija pārliecināts par to, ka Dievs paaugstinās viņa ragu un svaidīs viņu ar svaigu eļļu? Dāvids bija pārliecināts par to tāpēc, ka viņš ikdienas atradās Dieva klātbūtnē, – viņš lūdza, slavēja Dievu un darīja visu nepieciešamo, lai Dievs varētu svaidīt viņu ar svaigu eļļu. Ja tu, dārgais draugs, gribi staigāt svaigā svaidījumā, atjaunot savu spēku un saglabāt savu fokusu uz Dievu, – tad tev ikdienas ir jāpiepildās ar Svēto Garu. Tad, kad atnāks Svētais Gars, Viņš mācīs mūs un uzvedīs mūs uz pareizā ceļa. Ja mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa, tad Svētais Gars, vēloties mums palīdzēt un atgriezt uz mūžīgās dzīvības ceļa, atmasko mūs. Ja tu jūti, ka esi kļuvis remdens vai auksts attiecībā uz Dievu un Viņa mērķiem, – tā ir pazīme, ka tu jau esi nostājies uz atkrišanas ceļa. Atkrišana sākas sirdī un tikai tad tā parādās uz āru.Tāpēc, dārgais draugs, Dieva vārds priekš tevis šodien ir: ja tu mūžīgās dzīvības ceļā vēlies degt Dievam, tev ik dienas ir jāpiepildās ar Svēto Garu.Lai Dievs palīdz mums pabeigt šo gājumu! Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Attaisnošanās vai ziedošanās? III

    Dievs Savā Vārdā jau ir pateicis to, kādā secībā ir jābūt izkārtotām jūsu prioritātēm: „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).Lai arī ar ko jūs nodarbotos, kādas problēmas būtu nākušas pār jums, jūs nedrīkstat aizmirst šo svēto principu: dzīve Dievam un Viņa Valstības paplašināšana atnes labumu(svētības) jums un jūsu tuviniekiem, bet par to nāksies maksāt cenu. Ziedošanās – tā ir tā cena, kuru nāksies maksāt. Labāk meklējiet pamatu vai iemeslu, lai ziedotos Dievam, nekā atrunas tam, lai aizietu no aicinājuma vai kalpošanas Viņam.
  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.
  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • To, ko cilvēks sēj, tieši tas viņam būs arī jāpļauj

    Visa jūsu dzīve sastāv no sēšanas. Mūsu vārdi – tā ir sēkla, mūsu darbības – arī ir sēkla. Pat visa jūsu pasivitāte, vai bezdarbība – arī ir sēkla.Un tā, katru dienu jūs savā dzīvē sējat, vai nu miesā, vai nu garā. Viens veids, kā jūs varat sēt garā, – ir izmantot katru iespēju, kuru jums dod Dievs, lai darītu kaut ko labu visiem cilvēkiem, īpaši saviem ticības biedriem.
  • Par piedošanas spēku un svarīgumu

    Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām.Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību.Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt.