Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus II

Sveicinu jūs dārgie draugi! Svētības jums un miers no Dieva Tēva un Mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs sākām sarunu par to, kā tieši Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus. Mēs noskaidrojām, ka : 1.Dievs izmanto Savu vārdu – Bībeli – lai pārmācītu un disciplinētu mūs. 2.Tāpat Dievs mūs disciplīnā caur cilvēkiem, zem kuru garīgās varas ( autoritātes) mēs atrodamies. Šodien mēs ieraudzīsim vēl vienu veidu, ko Dievs izmanto mūsu labošanai. 
  1. Dievs bieži mūs disciplinē caur mūsu finansēm.
Finanses spēlē lielu lomu cilvēka dzīvē, tādēļ Bībele ļoti daudz par to runā. Finansiālās grūtības var kļūt par vienu no disciplinēšanas veidiem, kad Dievs grib vērst mūsu uzmanību uz mūsu sirdi, kam tā seko. 
“Tā saka Tas Kungs Cebaots: šī tauta runā: vēl nav pienācis laiks no jauna celt Tā Kunga namu!” 3 Un tad atklājās Tā Kunga vārds caur pravieti Hagaju: 4 “Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam?5 Un nu, saka Tas Kungs Cebaots, palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! 6 Jūs sējāt bagātīgi, bet ievācāt trūcīgi; jūs ēdāt gan, tomēr trūkst, lai jūs justos paēduši; jūs dzerat un tomēr nedzesējat slāpes; jums ir gan apģērbs, bet tas nedod pietiekami siltuma, un, kas pelna algu, tas ber to caurā makā. 7 Tā saka Tas Kungs Cebaots: palūkojieties taču, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! 8 Kāpiet augšup kalnos, sataisiet kokus un celiet šo namu; tas Man būs patīkami, un Es parādīšu Savu godību, saka Tas Kungs.9 Jūs gan sagaidījāt daudz, un redzi, iznāca maz, un, kad jūs to pārvedāt mājās, tad Es to tomēr izputināju. Kāpēc tā?” jautā Tas Kungs Cebaots. “Tāpēc, ka Mans nams stāv drupās un ikviens dzenas tikai pēc sava nama. 10 Tāpēc debess aizturēja pār jums savu veldzi, un zemes klēpis noslēdza jums savus augļus. 11 Un Es sūtīju sausumu pār visu zemi un kalniem, pār labību, pār vīnu un eļļu, un pār visu, kas izaug no zemes, tāpat arī pār ļaudīm, lopiem un visiem ar rokām darāmiem darbiem.” (Hagaja1:2-11).
 Iepriekš minētajā Rakstu vietā mēs redzam ekonomisko un finansiālo krīzes aprakstu Dieva ļaužu vidū. Tas bija disciplinārais sods no Dieva, lai manītu Dieva bērnu nepareizo attieksmi pret Dieva Namu. Tajā laikā visi bija aizņemti ar savu namu celšanu un labiekārtošanu neskatoties uz to, ka Dieva nams un Dieva darbi bija atstāti novārtā. Dieva tauta labi zināja, ka Dieva vārdā bija rakstīts, lai viņi mīlētu Dievu Savu Tēvu ar visu savu sirdi, no visa sava spēka un no visa sava prāta. Bet tajā pašā laikā, zinot šo bausli, tas neietekmēja Dieva tautas prioritātes, un Dievs bija spiests to mainīt. Lai mainītu šo situāciju un disciplinētu Dieva tautu, Dievs pieļāva finansiālo krīzi. Viņi ieguldīja daudz, cerot uz lielu ražu, bet ieguva ļoti maz. Nopelnītā nauda nenesa nekādu labumu, tāpēc ka tā pazuda pa labi un pa kreisi, jo maki bija cauri. Sausums un citas dabas kataklizmas aiz sevis nesa finansiālus un ekonomiskus zaudējumus. Dievs disciplinēja Savu tautu, lai viņi varētu pietuvoties Viņam, lai viņiem būtu pareizas prioritātes un dzīves vērtības. Tieši par to runā Sālamans Psalmu grāmatā : 
„Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā” (Sālamana pam.13:18).
 Mēs varam vēlreiz ieraudzīt, ka finansiālās grūtības šo cilvēku dzīvē neiestājās tāpēc ka Dievs tās viņiem sūtīja, bet tās bija sekas tam, ka viņi noraidīja un neņēma vērā Dieva vadību un mācību. Bet tiklīdz viņi nožēloja un sāka veikt darbu Dieva Namā( nolika Dievu pirmajā vietā), Dievs tūlīt pat sāka svētīt viņus nesalīdzināmi vairāk nekā pirms tam. 
„Un Tas Kungs lika pamosties Zerubābelā, Šealtiēla dēlā, Jūdas apgabala pārvaldniekā, un Jozuā, Jocadaka dēlā, augstajā priesterī, un visos no tautas atlikušajos jaunam garam, tā ka viņi nāca un uzsāka darbus gar Tā Kunga Cebaota, sava Dieva, namu15 sestā mēneša divdesmit ceturtajā dienā ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā” (Hagaja1:14-15)
 Rīt mēs ieraudzīsim pie kā noveda Dieva tautas grēksūdze, un viņu pakļaušanās Dieva disciplīnas mēram. Lai Dievs svētī un stiprina katru no mums mūsu dzīves ceļā! Mācītājs Rufus Adžuboije

Līdzīgi raksti

  • Piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto, bet uz Dieva žēlastību

    Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki. Mēs projicējam savu grēku uz citiem, un tad dusmojamies uz viņiem. Cilvēks ir akls attiecībā pret saviem grēkiem, viņš tos attaisno, un, tai pat laikā, citus cilvēkus viņš par to pašu nosoda.Šī līdzība atver mums acis uz to, cik milzīgi ir mūsu grēki salīdzinājumā ar tiem grēkiem, kurus izdara pret mums citi cilvēki.
  • Savstarpējās attiecības un draudzība ar Dievu maina cilvēku un viņa dzīvi

    Mūsu Dievs ir savstarpējo attiecību Dievs, un Viņš izmanto savstarpējās attiecības kā instrumentu tam, lai mainītu mūs. Jebkuras savstarpējās attiecības ietekmē tos, kuri iesaistīti šajās attiecībās. Dievišķais mērķis jebkurām attiecībām – lai mēs caur šīm attiecībām mainītos, pilnveidotos un pielīdzinātos Jēzus Kristus tēlam.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.
  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? III

    Vēl viena balss, kuru mēs bieži dzirdam, -tā ir citu cilvēku balss vai cilvēciskā viedokļa balss. Šeit ietilpst ekspertu balss, piemēram, ārstu, kuri pasludina to, ko rāda medicīniskā aparatūra. Ārsts var teikt pacientam, ka tas nomirs pēc trīs dienām, jo par to liecina aparatūra, analīžu rezultāti un viņa medicīniskā pieredze. Slava Dievam par ārstiem, bet mums jāzina, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Dievs bieži vien saka ko pilnīgi pretēju tam, ko saka eksperti. Tādos gadījumos, ar cieņu izturoties pret dažādiem speciālistiem, vajag atlikt malā ekspertu slēdzienus un uzticēties Dievam, un ne cilvēkam. Ja tu vairāk uzticēsies ekspertu slēdzienam, bet ne Dieva Vārdam, Dievs nespēs tev dot dzīvību.