Kā ticīgajiem, mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās!

Dārgie draugi, es priecājos sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam!”Mēs joprojām turpinām runāt par pestīšanas bruņu cepuri un par to, kā mēs varam bruņoties ar to šajās pēdējās dienās. Zinot to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki (2.Timotejam 3:1), un to, ka krēsla pārklās šo zemi (Jesajas 60:1-2), Dievs tam, lai mēs varētu staigāt uzvarā, ir sagatavojis priekš mums brīnišķīgus un neuzveicamus ieročus. Ticība, cerība un mīlestība – tie ir spēcīgi ieroči, kas domāti uzvarai pēdējo dienu cīņās.Vakar mēs runājām par to, ko nozīmē šajā pasaulē būt par svešinieku un piedzīvotāju (ceļinieku). Ir svarīgi to zināt, jo, ja mums nebūs sapratnes par to, tas traucēs mums staigāt pestīšanas cerībā un padarīs mūs par šīs pasaules gūstekņiem.Apustulis Pēteris sīkāk atbild uz jautājumu par to, kāpēc mums ir tik svarīgi uzskatīt sevi par svešiniekiem un piedzīvotājiem šajā pasaulē.„Mīļotie, es jūs pamācu kā piedzīvotājus un svešiniekus atturēties no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli, dzīvojiet krietni (godīgi) pagānu starpā, lai tie, kas jūs aprunā kā ļaundarus, redzētu jūsu labos darbus un pagodinātu Dievu piemeklēšanas dienā.” (1.Pētera 2:11-12).Pēteris lūdz mūs atturēties no „miesas kārībām, kas karo pret dvēseli”.Kā kristiešiem mums ir jāatzīst tas, ka mūsu atbildība ir, – lai mēs pasargājam sevi „..no pasaules….neapgānītu” (Jēkaba 1:27). Mums ir jāfokusē savas domas un vēlmes uz Dievu un Viņa baušļiem. Mums jāapgāž prātojumi, kas saceļas pret Dieva gribu (2.Korintiešiem 10:5). Mums „līdz ar agrākās dzīves veidu … jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.”(Efeziešiem 4:22-24). Mums nevajag vēlēties palikt šajā grēcīgajā pasaulē un „īsu laiku baudīt grēcīgu laimi” (Ebrejiem 11:24-26).Brāļi, ja mēs neuzlūkosim sevi kā svešiniekus un piedzīvotājus (ceļiniekus) šajā pasaulē, tad mēs sāksim tiekties uz ērtu dzīvi pasaulē un sāksim sliekties uz miesīgu domāšanu, kas savā būtībā ir ienaids pret Dievu.
„Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme – uz dzīvību un mieru. Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj.” (Romiešiem 8:6-7).
Kā ticīgajiem mums jāiemācās skatīties uz sevi tā, kā Dievs uz mums skatās. Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam svešinieki un piedzīvotāji (ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi tā. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju. Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un tiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.Tieši par to ir teikts nākamajā rakstu vietā:
„Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes. Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka viņi meklē tēviju. Un, ja viņi būtu domājuši par to zemi, no kuras bija izgājuši, tad viņiem būtu bijis laiks atgriezties. Bet nu tie tiecas pēc labākas, tas ir, debesu tēvijas. Tāpēc arī Dievs netur par kaunu, ka tie Viņu sauc par savu Dievu, jo Viņš tiem sagatavojis pilsētu.” (Ebrejiem 11:13-16).
Man patīk šis teiciens: „Klaidonis – tas, kuram nav māju; noziedznieks – tas, kurš bēg no mājām; svešinieks – tas, kurš ir tālu no mājām, bet ceļinieks – tas, kurš dodas mājup.”Mēs neesam ne klaidoņi, ne noziedznieki, bet ceļinieki, kuri pagaidām vēl ir tālu no mājām, bet pārliecinoši dodas mājup.Tas Kungs lai jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vairāk ir ieinteresēts tavā garīgajā izaugsmē, tava rakstura formēšanā, nekā ātrā atbildē uz tavu lūgšanu!

    Dievam nav grūti atbildēt uz tavu lūgšanu, krietni grūtāk ir mainīt tevi pašu un tavu raksturu. Cilvēki bieži mēdz būt nepateicīgi. Ejot pa tuksnesi, Israēla tauta lūdza Dievam palīdzību, un Viņš atbildēja uz viņu lūgšanām, bet tas viņus neizmainīja. Vēlāk, no jauna atnāca problēma, un viņi atkal lūdza Dievam palīdzību, un Viņš atkal atbildēja viņiem un deva to, ko viņi lūdza. Taču tas vienalga neizmainīja viņus. Dievs var pastāvīgi atbildēt uz tavām lūgšanām, bet tas tevi neizmaina. Tālab, bieži Dievs pieļauj mūsu dzīvē kādus apstākļus, kuri var palīdzēt mūsu garīgajā izaugsmē.
  • Kāpēc cilvēki izvairās atskaitīties citu priekšā?

    1. Bailes tikt atstumtam. Daudzi baidās no tā, ka tad, ja kāds zinās par viņiem visu patiesību, tad viņus sāks atstumt vai arī nonicināt(ignorēt). Bībeliskā atskaites sistēma – tā ir Kristus likuma izpilde, saskaņā ar kuru, ticīgie ar pazemīgu garu izrāda rūpes cits par citu.„Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu, un lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā. Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu.”(Galatiešiem 6:1-2).
  • Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez attiecībām ar Viņu

    Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu ienaidnieki mobilizēja visus savus spēkus cīņai pret israēliešiem. Ticība – tās nav emocijas.Ticība – tā ir paklausība Dieva balsij un vārdam.Ticība – tā ir rīcība, kas balstīta uz paklausību un Dieva pavēlēm.Ticība – tā ir pozitīva atsaucība uz Dieva norādījumiem.Ticība – tā ir staigāšana vienā komandā ar Dievu.
  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Dzīves īslaicīgums

    Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.
  • Ko mums dod plānošana?

    Plānošana mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un cerības. Plānošana, ne tikai mums dod labāku sapratni par savu uzdevumu, tā arī mums palīdz efektīvi nodot tālāk citiem mūsu vēlēšanās un gaidas, ar kuriem kopā mēs īstenosim šos mērķus. Kā jūs varat lūgt palīdzību citiem, ja jūs pats vēl neesat ticis skaidrībā ar to, ko gribat? Plānošanas procesā, jūsu idejas kļūs konkrētākas un skaidrākas, un tad jūs varēsiet tās efektīvi nodot tālāk citiem.