Vai tev ir godības cerība – paļāvība un ilgas pēc Dieva slavas?

Miers jums, dārgie Dieva bērni, visiem, kuri lasa „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es ticu, ka Tas Kungs caur gudrības vārdu, kuru Viņš mums dod šai dienai, darīs jūs vēl stiprākus.

Sakarā ar to, ka ir vērojama virspusēja sapratne par cerības tēmu un tās praktisko pielietojumu mūsu kristīgajā dzīvē, es nolēmu visos sīkumos izstāstīt to, ko Dievs man šīs tēmas sakarā ir atklājis. Tieši tāpēc mēs līdz pat šim brīdim runājam par cerību kā par svarīgu garīgo ieroci cīņās, kas notiks pēdējos laikos.

Kā mēs jau noskaidrojām, – kristīgā cerība vienmēr ir saistīta ar Kristu un gaidīšanu uz Viņa parādīšanos godībā. Tieši par to Apustulis Pāvils runā savā Vēstulē Kolosiešiem:

„Arī jūs, kas kādreiz bijāt atsvešinājušies un ienaidā ar Dievu sava sirdsprāta un ļauno darbu dēļ, Viņš tagad salīdzinājis, Savā cilvēciskā miesā izciezdams nāvi, lai jūs svēti, bez kļūdām un nevainojami varētu stāties Viņa priekšā, ja tikai paliksit savā ticībā stipri un nesatricināti un nenovērsīsities no cerības, kas ir dota evaņģēlijā, kuru jūs esat dzirdējuši. Tas ir sludināts visai radībai apakš debesīm, un tam arī es, Pāvils, kalpoju. Tad nu es esmu līksms savās ciešanās, kuras nesu jūsu labā, piepildīdams to, kas vēl trūkst no Kristus ciešanām, savā miesā par labu draudzei, kas ir Viņa miesa. Viņas kalps es esmu kļuvis pēc tām amata pilnvarām, ko Dievs man devis, lai pie jums tiktu piepildīts Dieva vārds, noslēpums, kas ļaužu ciltīm bija apslēpts no mūžīgiem laikiem, bet tagad atklāts Viņa svētajiem. Viņiem Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība.” (Kolosiešiem 1:21-27).

Augšminētais fragments no Bībeles ir pilns ar pamācībām mūsu kristīgajai dzīvei. Runa iet par trim mūsu glābšanas etapiem – pestīšanu no pagātnes, pestīšanu dotajā mirklī (tagadnē) un pestīšanu nākotnē.

Dievs izglāba mūs no mūsu pagātnes postošā dzīvesveida un atbrīvoja mūs no sātana varas. Mēs bijām Dieva ienaidnieki un bijām vērsti uz ļauniem darbiem, bet tagad, pateicoties tam, ka Jēzus paņēma uz Sevi sodu par visiem mūsu grēkiem, viss ir mainījies. Līdzko mēs lūdzam Dievam piedošanu, tūlīt pat mēs saņemam Viņa piedošanu un atjaunojam draudzīgas attiecības ar Viņu. Tomēr šobrīd Dievs vēlas darīt mūs Savā priekšā svētus, nevainojamus un bez kļūdām. Lai tas notiktu, mums pastāvīgi ir jābūt stipriem un nesatricināmiem ticībā, – tas attiecas uz tagadni. Bet ir vēl trešā pestīšanas (glābšanas) stadija, kas attiecas uz nākotni, – kad mēs būsim glābti no pašas grēka klātbūtnes. Pirmajā etapā mēs tikām glābti no soda par grēku, otrajā – mēs glābjamies no grēka spēka, trešajā – mēs tiksim glābti no grēka klātbūtnes. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs neatkristu no„…..cerības, kas ir dota evaņģēlijā, kuru jūs esat dzirdējuši. Tas ir sludināts visai radībai apakš debesīm…”. Atkrītot no šīs cerības, cilvēks kļūst nespējīgs turpināt savu darbību un izturēt bēdas dotajā mirklī.

Tālāk Pāvils runā par to, kā, neskatoties uz visām viņa ciešanām un skumjām, viņš pats dotajā brīdī priecājās.

„Tad nu es esmu līksms savās ciešanās, kuras nesu jūsu labā, piepildīdams to, kas vēl trūkst no Kristus ciešanām, savā miesā par labu draudzei, kas ir Viņa miesa.” (Kolosiešiem 1:24).

Kāpēc savās skumjās un ciešanās Pāvils varēja priecāties? Tāpēc ka viņam bija atklāsme un praktiska pestīšanas cerības izpratne. Pāvils raksta šo vēstuli tāpēc, lai atvērtu mums acis uz to, ko viņš sauc par „noslēpumu”, kas ļaužu ciltīm bija apslēpts no mūžīgiem laikiem, bet tagad atklāts Viņa svētajiem. Tieši šī noslēpuma izpratne deva Pāvilam spēku priecāties bēdās un ciešanās. Līdzīgā veidā, tikai izprotot patiesību par pestīšanas cerību, mēs būsim spējīgi priecāties atrodoties grūtību un sēru vidū pēdējos laikos.

Par kādu noslēpumu Pāvils runā savā Vēstulē? Tas ir noslēpums par godības (slavas) bagātību, kas mūs sagaida Kristū.

Pāvils saka, ka: „Kristus jūsos”, – tā ir „godības (slavas) cerība”, Bībeles tulkojumā krievu valodā „paļāvība”. Vārds, kurš šeit iztulkots kā paļāvība, nozīmē „gaidīšana ar pārliecību vai cerība”. Citiem vārdiem runājot, tikai tāpēc, ka Kristus dzīvo mūsos, bet mēs Viņā, mums vajag gaidīt tikai godību (slavu) un neko citu. Mēs spēsim uz to tiekties tikai tad, kad būsim spējīgi to ieraudzīt. Pestīšanas cerības bruņu cepure – tā ir Dieva godības (slavas) gaidīšana jebkuros mūsu dzīves apstākļos. Dievs ir spējīgs parādīt Savu slavu pat mūsu bēdās, slimībās, trūkumos utt.

Kad Jēzus mācekļi jautāja Viņam par cilvēku, kurš bija akls no dzimšanas, Jēzus viņiem atbildēja, ka viss tas ir noticis tikai priekš tā, lai Dievs varētu parādīt Savu godību (Savus darbus) šā cilvēka dzīvē.

„Un, garām ejot, Viņš ieraudzīja cilvēku, kas no dzimšanas bija neredzīgs. Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?” Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā. Man nākas strādāt Tā darbus, kas Mani sūtījis, kamēr ir diena; nāk nakts, kad neviens nevar strādāt.” (Jāņa 1:1-4).

Vai tu tici, ka tavā dzīvē, Dievs var un grib parādīt Savu slavu visu to bēdu, nekārtību, ciešanu, sāpju, trūkumu un slimību vidū, kas ieskauj tavu dzīvi? Vai tu gaidi Dieva slavu savā dzīvē? Vai tev ir godības cerība – paļāvība un ilgas pēc Dieva slavas? Ja jā, tad nekas nespēs izsist tevi no līdzsvara, un tavs miers būs kā upe šajās pēdējās dienās. Tu varēsi kļūt citiem par cerības, iedvesmojuma un mierinājuma avotu.

Atceries! Lai cik briesmīgi arī nekļūtu šai pasaulē, tu vari gaidīt Dieva slavu savā dzīvē, jo tev ir pestīšanas cerības bruņu cepure, un tu zini, ka Kristus tevī – tā ir godības (slavas) cerība!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije