Cienīgs mērķis dzīvei II

Dārgie draugi, es svētīju jūs šai dienā un lūdzu par to, lai Dieva acīmredzama klātbūtne pavada jūs visas šīs dienas garumā.Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?Caur ticību mums ir pieeja Dieva žēlastībai un mēs gaidām Dieva slavu, – lai tā vēl lielākā mērā atklājas mūsos un caur mums.Pāvils sacīja, ka viņš lielās ar cerību par Dieva slavu.Cerība – tā ir gaidīšana. Gaidīšana nepaliks kaunā. Pāvils gaidīja Dieva slavu.Pateicoties šai gaidīšanai, Pāvils bija gatavs ciest, maksāt jebkādu cenu vai pat mirt. „…ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību…”Cilvēks, kurš tic Jēzum, nebaidās no ciešanām, jo gaida Dieva slavu.Bībele konkrēti runā par to, ka mums ir jācieš līdz ar Viņu tālab, lai līdz ar Viņu mēs tiktu apskaidroti(Bībeles tulkojumā krievu valodā – līdz ar Viņu iegūtu slavu):
„…… jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti. Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.” (Romiešiem 8:17-18).
Ciešanas – tā ir atteikšanās no savas gribas. Jēzus, lūdzot Ģetzemanes dārzā, sacīja:„Ne Mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Ja cilvēkam nav cienīga mērķa, tad viņš būs virspusējs un tukšs ticīgais. Virspusēji ticīgie dzīvo balstoties uz sajūtām: ja viņi labi jūtas, tātad, Dievs ir, bet ja viņi jūtas slikti – Dieva nav. Cilvēks ar cienīgu mērķi nepadodas pat ciešanās. Mēs stāvam žēlastībā, un ne savā spēkā. Bet žēlastība nāk pār pareizu mērķi. Mūs virza mūsu mērķis, un šim mērķim ir jābūt saistītam ar Kristu. Viss, ko Pāvils darīja, tika pakļauts viņa mērķim. Kas šodien virza tavu dzīvi? Nosaki, vai tavs mērķis ir cienīgs vai nē?Daudziem ir darbi, bet svarīgi ir viens, – vai šiem darbiem ir augļi.Cienīgs mērķis noteikti novedīs līdz cienīgiem darbiem, un tādi darbi noteikti nesīs augļus.Mēs varam mācīties to no Pāvila. Pāvils baudīja dzīvi, un viņš nebaidījās no nāves.Viņš nebaidījās nomirt, jo bija pārliecināts, ka uz zemes ir dzīvojis cienīgam mērķim.Līdzko Jēzus atrada Pāvilu, viņš sāka tiekties tikai uz vienu mērķi: iepazīt Kristu, iepazīt Viņa augšāmcelšanās spēku, ciest līdz ar Viņu, lai pēc tam pagodinātos līdz ar Viņu.
Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums.”(Filipiešiem 1:21).
 Pāvils nedzīvoja sev, bet citiem, lai tikai Kristus tiktu pagodināts, un ne vienkārši tāpēc, lai darītu labus darbus.Viņa dzīve miesā nesa tīkamus augļus cilvēkiem un pagodināja Dievu. Viņš veltīja savu dzīvi tam, lai meklētu Kristu un Viņa svaidījumu. Pāvils strādāja, lai palīdzētu citiem iemantot prieku Dievā un tie rastu panākumus ticībā, lai Kristum parādoties viņu balvas pieaugtu. 
„Un tādā paļāvībā es zinu, ka palieku un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku, lai jūsu līksmība Kristū Jēzū pieaugtu caur mani, kad es ieradīšos atkal pie jums.” (Filipiešiem 1:25-26).
Kāda ir tava izvēle šodien – līdzināties pasaulei vai arī ietekmēt un mainīt pasauli vietā, kurā tu atrodies?Cienīgs mērķis vienmēr nes augļus Dievā.Necienīgs mērķis –ir vērsts tikai uz sevi pašu.Kam tu veltī savu dzīvi, savu laiku – lūk jautājums, uz kuru ir jāatbild katram cilvēkam.Tas Kungs lai jūs svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai jūs zināt savas dzīves misiju?

    Vai jūs zināt savas dzīves misiju? Vai esat sev atklājuši savu aicinājumu šai dzīvē? Vai redzat sevi Rakstos, kad jūs tos lasāt?Vai atceraties to, ka Dieva gribas piepildīšana jūsu dzīvē ir ļoti svarīga, jo no tā ir atkarīgs tas, vai uz zemes tiks piepildīta vispārējā vai kopīgā Dieva griba.
  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).
  • Ko tu dari ar savu potenciālu?

    alants ir gandrīz tas pats, kas potenciāls. Līdzība par talantiem ir tas pats, kas līdzība par potenciālu. Potenciāls ir kaut kas tāds, kas pagaidām vēl ir nepilnīgs un to ir iespējams attīstīt un padarīt pilnīgu. Potenciāls sākotnēji ir neredzams, bet tas tik un tā ir. Lai potenciālu pārvērstu realitātē, tas ir jāattīsta. Pateicoties ieliktajam potenciālam, tu vari nomainīt to stāvokli, kurā tu atrodies šobrīd. Tev ir sākums un viss nepieciešamais priekš tā, lai tavs šīs dienas stāvoklis mainītos. Tā iemesla pēc ir nepieciešams attīstīt potenciālu un novest to līdz pilnībai.
  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?II

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32).Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli.
  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās! II

    Ja tu vēlies redzēt un piedzīvot brīnumu no Dieva savā dzīvē, tad tev jāaizmirst par to, patīk vai nē citiem cilvēkiem tas, kā tu lūdz. Šajā periodā tevi jāuztrauc tikai vienam, – patiesajam tavas sirds stāvoklim lūgšanu laikā uz Dievu un milzīgai vēlmei piedzīvot Viņa iejaukšanos. Turpini paļauties un saukt uz Dievu pat tad, kad visi citi jau ir paguruši un pārstājuši ticēt tam, ka tava situācija var mainīties. Dievam patīk uzticami un pastāvīgi cilvēki. Dievam priekš tādiem cilvēkiem vienmēr ir balva.
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.

One Comment

  1. Liels paldies Mācītāj par Vārdu! Tiešām cēls ikviena kristieša mērķis būt par sekmējumu un ticības prieku,lai cilvēku līksmība pieaugtu caur mums un nestu daudz,daudz pateicību mūsu mīļajam Dievam un Kungam, Jēzum Kristum,Viņam lai ir gods šodien un mūžīgi mūźos, āmen,āmen!

Comments are closed.