Esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris!

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs visu rada jaunu, un Viņa žēlastība mums atjaunojas ik rītu! Mēs turpinām sarunu par tēmu: “Tava dāvana (talants vai spējas) atradīs tev vietu.” Mēs runājām par to, ka dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā, atnesīs augļus un aizvedīs mūs uz vajadzīgo vietu, kuru Dievs mums ir sagatavojis Kristus Miesā. Vēl mēs runājām par to, ka cilvēki bieži vien salīdzina rezultātus un vērtē cits citu pēc paveiktā daudzumu, bet Jēzus vērtē pēc mūsu sirds attieksmes un pēc tā, kā mēs izdarījām to, kas mums bija jāizdara. Lai rīkotos gudri, nav vērts salīdzināt sevi un savus rezultātus ar citiem. Tā vietā, labāk ir koncentrēt savu uzmanību uz to, kā mēs savā kalpošanā Tam Kungam varam izkopt vai attīstīt pareizu attieksmi un uzticību. Daudzi cilvēki tā arī nesāk kalpot, jo viņi nav pārliecināti, ka spēs to paveikt tā, kā to spēj citi, vai arī nesasniegs tādu rezultātu, kāds tas ir citiem. Ja tev ir līdzīga problēma, tad tev ir jāsaprot, ka Jēzu, vairāk par visu, interesē tava paklausība un uzticība, un ne padarītā daudzums salīdzinājumā ar kādu citu. Tad, kad jūs kļuvāt par kristieti, kad jūs pieņēmāt Jēzu par Kungu un atdevāt Viņam savu dzīvi, – Viņš deva jums noteiktu dāvanu( talantu vai spējas), ar kuru jūs varat kalpot Viņam. Dāvana – tas ir tas, ko jūs varat atdot Dievam atpakaļ; tas ir tas, kas rada pārmaiņas jums visapkārt. Dažkārt, mēs atrodamies līdzās ļoti talantīgiem cilvēkiem, un mēs varam justies nederīgi šo spožo zvaigžņu gaismā. Mums šķiet, ka pēc šādiem cilvēkiem vai atrodoties līdzās tik spožiem talantiem, mēs neko nevaram darīt. Tomēr, patiesība ir tā, ka Dievs lieto vienkāršus cilvēkus, kuri ir gatavi darīt to, ko Viņš tiem teiks darīt. Dievs izmanto cilvēkus, kuri ir gatavi atdot Viņam visu kas tiem ir, un nav svarīgi, cik mazs vai niecīgs viņu acīs izskatās šis “viss”. Viss mazais kļūst liels tad, kad mēs to atdodam Tā Kunga rokās. Iespējams tu teiksi: “Es esmu parasts cilvēks, un es neko nemāku un nezinu”. Bet tu tā runā tālab, ka salīdzini to, kas ir tev, ar to, kas ir citiem. Atceries, – ja tu atdosi Dievam to parasto, ikdienišķo, kas tev ir, tad, neskatoties uz to, ka tas šķiet niecīgs tavās acīs, Dievs paņems to un darīs brīnumu. Un tad, tas būs brīnums ne tikai tavā dzīvē, bet arī brīnums caur tevi. Tas attiecas arī uz ziedojumiem: mums visiem ir dažādas spējas un iespējas, tālab, Dievs neskatās uz naudas daudzumu, kuru mēs ziedojam, bet uz to, ar kādu sirdi un attieksmi mēs to darām. Svarīgi ir saprast, ka Jēzum, mūsu kalpošanā Viņam, ļoti svarīga ir mūsu uzticība. Reiz Jēzus vēroja ziedošanas kalpošanu templī, un vēlāk izdarīja kādu paziņojumu, kurš daudziem likās visai dīvains.
“Viņš, Savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam Tempļa šķirstā. Bet Viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divi artavas, un sacīja: “Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!”(Lūkas 21:1-4).
Bībeles tulkojumā krievu valodā “…….., bet viņa savā trūkumā nolikusi visu savu iztiku, kāda tai bija.” Jūs pamanījāt, cik iemeta šī nabaga atraitne? Viņa ielika tikai divas artavas. Tomēr Jēzum tas bija kas vairāk, nekā tās naudas summas, kuras ziedoja bagātnieki. Jēzus ņēma vēra katra, kurš ziedoja, iespējas, un Viņš ieraudzīja, ka atraitne parādīja savu uzticību to resursu pārvaldē, kādus Dievs viņai uzticēja. Pārējie cilvēki arī ziedoja, bet nedarīja visu to, ko viņi varēja izdarīt. Tieši tāpat tas notiek ar mūsu dotību, talantu, spēju, zināšanu un iespēju pārvaldi. Dievs dod lielākas iespējas tikai tiem, kuri ir uzticīgi mazumā. Ja tu vēlies redzēt savas kalpošanas paplašināšanos un ietekmi, tad seko šim principam – esi uzticīgs mazumā un laid apgrozībā to, ko Tas Kungs tev ir piešķīris. Un tad, – Dievs paplašinās tavu robežu apgabalus un ievedīs tevi tava aicinājuma pilnībā. Tas Kungs lai svētī jūs šodien!

Līdz rītam!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Esi labs piemērs saviem bērniem, jaunākajiem brāļiem un māsām!

    Bērni skatās un mācās no mums, un savās dzīvēs viņi atkārtos to, ko redzējuši savu vecāku dzīvē. Tālab, tas ir tik svarīgs Dieva aicinājums un uzdevums vecākiem – pareizi veidot savu dzīvi un rādīt piemēru ar savu dzīvi. Griežoties pēc palīdzības pie Jēzus sev grūtajā brīdī, šī Kānaāniete pat nedomāja, ka veido savas meitas priekšstatu par to, kā jārīkojas grūtās dzīves situācijās. Mūsu bērniem ir nepieciešams, lai mēs ne tikai sakām viņiem, kā pareizi jādzīvo, bet parādām to ar personīgo piemēru.
  • Ja tu vēlies staigāt Dieva labvēlībā, tad esi pateicīgs cilvēks!

    Nepateicība aptur labvēlības plūsmu cilvēka dzīvē. Nevar pagurt svētīt pateicīgu cilvēku. Dāvids bija cilvēks, kurš piederēja pie tādu cilvēku kategorijas, kuri ir pateicīgi. Viņš pateicās Dievam par visu un aicināja citus cilvēkus pateikties Dievam līdz ar viņu.„Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu!” (Psalms 34:4).
  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums II

    Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana – nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju, par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa”, un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība?

    „Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku. Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties. Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!” (Psalms 44: 2-4).
  • Atmetiet savu iepriekšējo dzīves veidu!

    Ikviens, kurš nevēlas atjaunot savu prātu, – nevarēs arī mainīties. Bet tas, kurš nemainās, tas arvien paliek tāds, kā vienmēr bijis, vai pat kļūst sliktāks.Bez sava prāta atjaunošanas caur Dieva vārdu nav ne izaugsmes, ne pārmaiņu, jo izmaiņas sākas mūsu prātā. Lūk, kālab Dievs aicina mūs atjaunot savu prātu, jo caur to mēs spēsim mainīties(pārveidoties).