Paklausīga dzīve – patiesa mācekļa pazīme

Sludinātājs: Apustulis Rufus F. Adžiboije

Tiešraide: youtu.be/o8r5Aiv9OWw

Ievada lūgšana pirms Vārda

Kungs, pēc Tavas žēlastības un labestības Tu esi mūs saglabājis, jo Tu gribi mūs pilnveidot un caur mums izdarīt Savus darbus. Palīdzi mums veltīt Tev savu dzīvi ne tikai tad, kad darām garīgas lietas, bet katrā vietā, lai mēs vienmēr apzināmies, ka esam izpirkti ar dārgajām Jēzus Kristus asinīm un vairs nepiederam sev.

Palīdzi mums, Kungs, vienmēr domāt par Tavu godību un Tavu godu, kad mēs kaut ko sakām vai darām. Mēs pateicamies Tev par Tavu draudzi, kuru Tu esi apsolījis celt, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.

Mateja 16:18 18 Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Mēs ticam un pasludinām, ka elles vārti neuzvarēs. Tavs vārds tiek pagodināts, un zeme piepildās ar Tavu godību. Paldies, Kungs, ka Tava draudze aug, sasniedz briedumu un paceļas Tavi dēli un meitas, caur kuriem Tu vari īstenot Savu gribu.

Paldies par šo dienu un par iespēju no jauna dzirdēt Tavu vārdu. Kad Tavs vārds skan, lai tas caururbj mūsu sirdis, atdala dvēselisko, atdala domas, sirdsprātu un visus sirds nodomus. Tavs vārds ir Tavs instruments, kas mūs apgaismo.

Ebrejiem 4:12 12 Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Apgaismo mūs, Kungs, ar Savu patiesību. Tavs vārds ir patiesība.

Jāņa 17:17 17 Svētī tos patiesībā; Tavi vārdi ir patiesība. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Mēs esam gatavi, Kungs. Es esmu gatavs pieņemt Tavu vārdu un būt Tev paklausīgs. Palīdzi mums Jēzus Kristus vārdā. Āmen.

Dosim mūsu Dievam lielus aplausus.

Īsa iedrošināšana draudzei

Pagriezies pie kāda un saki: Kungs ir brīnišķīgs. Viņš tevi pārsteigs. Viņš pārsteigs tevi tā, kā tu nekad neesi gaidījis.

Mūsu Dievam patīk pārsteigt. Viņš pārsteigs tevi. Dievs tevi pārsteigs, tikai turies pie Viņa.

Mūsu Dievs ir labs. Viņš vienmēr ir labs.

Dieva Vārds, prieks un garīgs briedums

Dieva Vārds kļūst par iekšēju barību

Jeremijas atklājums

Prieks, ko baro Dieva Vārds

Runātājs lūdz, lai Dievs palīdz nodot to, ko Viņš ir atklājis, tā, lai tas būtu ne tikai saprotams, bet lai tas ienāktu mūsos.

Jeremija teica, ka viņš atrada Dieva vārdu, uzņēma to, un tas viņā pārvērtās par prieku.

Jeremijas 15:16 16 Cik bieži man atskanēja Tavs vārds, es to uzņēmu kā barību, un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību, jo es esmu nosaukts pēc Tava Vārda, Kungs Dievs Cebaot! (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Prieks ir viena no īpašībām, kas atšķir cilvēkus Dieva valstībā. Dieva valstībā ir taisnība, miers un prieks Svētajā Garā, bet tas nav dvēselisks, pārejošs prieks.

Romiešiem 14:17 17 Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Šis prieks vienmēr ir saistīts ar Dievu, Dieva vārdu, atklāsmi par Dieva vārdu un to, ko cilvēks ar šo vārdu dara. Dieva vārds baro paliekošu prieku. Jebkurš prieks, kura avots nav Dieva vārds, ir pārejošs un emocionāls.

Prieks pārbaudījumos

Dieva dotais prieks atnāk arī tad, kad apkārt viss nav labi un cilvēks piedzīvo pārbaudījumus. Mācekļus sita, iespējams, viņu miesa asiņoja, tomēr viņi aizgāja līksmi.

Apustuļu darbi 5:40-41 40 Viņi tam paklausīja un, apustuļus ieaicinājuši, tos šauta un, piekodinādami nerunāt Jēzus Vārdā, atlaida. 41 Tad viņi līksmi aizgāja no sinedrija, ka bija atzīti par cienīgiem Viņa Vārda dēļ ciest negodu. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Daudzi cilvēki šādā situācijā nepriecātos, bet fokusētos uz netaisnību, žēlotos un pat nolādētu tos, kas rīkojās netaisnīgi. Mācekļi priecājās, jo Dieva vārds kaut ko dara cilvēkos, kuri to uzņem, pārdomā un ļauj tam darboties.

Cieta barība pieaugušiem ticīgajiem

Vingrināts prāts

Labā un ļaunā atšķiršana

Runātājs uzsver, ka ticīgajiem nav jāpaliek zīdaiņu stāvoklī, kuri barojas tikai ar pienu. Ir laiks ēst cietu barību.

Vai mēs tam piekrītam?

Cieta barība pienākas pieaugušiem cilvēkiem, kuri caur pielietošanu, vingrināšanos un pieredzi sāk atšķirt labu no ļauna. Labs un ļauns netiek noteikts pēc sajūtām, tradīcijām vai sabiedrības viedokļa, bet caur Dieva vārda pielietošanu.

Ebrejiem 5:14 14 Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Svētrunas tēma un galvenā problēma

Trīs nosaukumi vienai tēmai

Runātājam bija grūti dot tēmai vienu nosaukumu, tāpēc viņš nosauc trīs iespējamos virsrakstus:

• kā tikt galā ar dvēselisko dzīvi jeb savu “es” dzīvi;
• pakļāvīga jeb padevīga dzīve kā patiesa Kristus mācekļa pazīme;
• māceklības būtība ir pašatdeve.

Visi šie nosaukumi ir saistīti ar vienu lietu – cilvēka dvēselisko dzīvi, viņa “es”, gribu, emocijām un prātu. Tā ir vecā dzīve, kritusī daba, kas traucē Dievam izpausties caur cilvēku.

“Es” dzīve traucē kļūt par mācekli un instrumentu

Ja Dievs netiks galā ar mūsu “es” un mēs neļausim Viņam mūs no tā atbrīvot, mēs nevarēsim kļūt par Jēzus Kristus mācekļiem un Dieva instrumentiem.

Par kādiem instrumentiem Dievs vēlas, lai mēs kļūtu?

Vai mēs gribam kļūt par Dieva instrumentiem uz zemes?

Vai mēs gribam būt goda trauki Dieva rokās?

Ja gribam, lai Dievs caur mums brīvi izdara to, ko Viņš vēlas, tad jāuzdod jautājums: kas traucē?

Mēs gribam un pat lūdzam par to. Tomēr, ja Dievs nevarēs pakļaut mūsu dvēseli, tad vēlēšanās kļūt par Viņa instrumentiem būs veltīga.

Brīvprātīga pakļaušanās Dievam

Dzīves sfēras, kas vēl nav pakļautas

Dievs nelauž cilvēka gribu ar varu

Ir dzīves sfēras, kurās cilvēkam ir viegli pakļauties Dievam, bet ir arī tādas, kuras Dievam ir ļoti svarīgas un kur cilvēks vēl nav pakļāvies. Dievs grib salaust patvaļu cilvēka dzīvē, taču Viņš to nedara ar varu. Viņš grib, lai cilvēks pakļaujas labprātīgi. Tajā atklājas Dieva gudrība.

Dieva suverenitāte un cilvēka dvēseles pārveidošana

Dievs ir suverēns

Dievs ir suverēns. Viņš dara visu, ko grib, un neviens nevar Viņam jautāt, kāpēc Viņš tā dara. Viņam ir spēks un vara sasniegt jebkuru rezultātu, kādu Viņš vēlas. Nav svarīgi, vai ceļā stājas cilvēks, dēmoniski šķēršļi, cietokšņi vai apstākļi – nekas nevar nostāvēt pretī Viņa suverēnajai varai.

Dievs visu ir radījis Savai godībai, un viss, ko Viņš ir radījis, pakļaujas Viņam. Ja Viņš gribētu, zeme atvērtos, un viss sagāztos iekšā. Ja Viņš izlemtu, cilvēku radīto ieroču elementi vienkārši sabruktu.

Dievs pilnīgi visu tur kopā ar Sava vārda spēku.

Ebrejiem 1:3 3 Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā; (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Tāpēc cilvēka lielīšanās ar saviem sasniegumiem ir tukša, ja cilvēks nepagodina Dievu.

Dieva dzīvība ticīgajā

Māceklības būtība ir tā, ka Dievs strādā pie mūsu dvēseles, lai Viņa Gara dzīvība varētu brīvi plūst caur mums. Dievs vēlas, lai šī dzīvība tiktu atbrīvota un parādītos caur Viņa bērniem.

Kad cilvēks patiesi nožēlo grēkus Dieva priekšā, Svētais Gars dara viņu dzīvu Kristū. Dievs ieliek cilvēkā Savu dzīvību. Kristus dzīvība ir apslēpta ticīgajā.

Vai tas nav brīnums?

Sākumā Dievs radīja cilvēku un iedvesa viņā dzīvības dvašu, un cilvēks kļuva dzīvs.

1. Mozus 2:7 7 Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Pēc tam cilvēki kļuva miruši savos pārkāpumos un grēkos. Katrs neticīgs cilvēks ir garīgi miris, bet Dievs savā žēlastībā ir darījis ticīgos dzīvus Kristū.

Efeziešiem 2:1-5 1 Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, 2 kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. 3 Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie. 4 Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, 5 arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Dvēselei ir jāiziet pārveidošanas process

Prāts, griba un emocijas

Gara dzīvībai jāplūst brīvi

Dvēsele ir cilvēka prāts, griba un emocijas. Tām ir jāiziet cauri pārveidošanas procesam. Šis process ir nepārtraukts. Ja tas pārtraucas, cilvēks nevar kļūt par trauku, kādu Dievs viņu vēlas redzēt.

Mēs varam priecāties, ka Dieva dzīvība ir apslēpta mūsos un mūsu gars ir tapis dzīvs, bet dvēsele var kļūt par šķērsli, kas traucē Dieva dzīvībai izpausties.

Praktiski piemēri, kā dvēseliskums traucē paklausīt

Bailes, kautrēšanās un skatīšanās uz citiem

Cilvēkam iekšā var būt prieks, bet viņš nespēj to parādīt uz āru. Slavēšanā viņš var gribēt pacelt rokas vai dejot Dieva priekšā, bet skatās apkārt, domā, ko par viņu padomās, un sevi notur.

Šeit parādās dvēseliskā dzīve – bailes, kautrēšanās, domas par citu viedokli un emociju sasaiste. Tā Dievs nevar izdarīt to, ko Viņš grib.

Nepaklausība publiskam pamudinājumam

Cilvēks var just, ka viņam kaut kas jāpasaka cilvēku priekšā, jāpieceļas, jāpalūdz vai kaut kas jāizdara. Dievs dod pamudinājumu, bet cilvēks turpina sēdēt un saka, lai to izdara kāds cits vai ka viņš to darīs nākamreiz. Taču nākamreiz var nekad neatnākt.

Kas tas ir?

Tā ir problēma, un Dievs grib cilvēku atbrīvot no paša sevis.

Svarīgums un Jēzus piemērs kāju mazgāšanā

Cilvēka svarīgums saka: es nevaru darīt vienkāršas lietas, tas man ir pārāk pazemojoši. Taču Dievs var sacīt: izdari to.

Jēzus parādīja piemēru, kad Viņš mazgāja mācekļiem kājas. Bija situācija, kur visi svarīgie cilvēki bija sanākuši, bet kājas vajadzēja mazgāt. Kurš no apustuļiem to darīs?

Jēzus paņēma priekšautu, ūdeni un mazgāja kājas. Pēteris negribēja ļaut, lai Kungs viņam mazgā kājas, bet jautājums palika: ja Pēterim šķita, ka viņam būtu jāmazgā Jēzum kājas, kāpēc viņš to nebija darījis?

Jāņa 13:4-5, 8 4 Viņš ceļas no vakariņām, noliek drēbes, ņem priekšautu un apsien to; 5 pēc tam ielej ūdeni traukā un sāk mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar priekšautu, ko Viņš bija apsējis. 8 Pēteris Viņam saka: “Nemūžam Tu man nemazgāsi kājas!” Jēzus atbildēja viņam: “Ja Es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas pie Manis.” (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Problēma nav dvēsele tādā nozīmē, kādu Dievs to radījis, bet dvēsele, kas kļuvusi egocentriska – kritusī dvēsele, grēcīgā daba, paaugstinātais “es”. Dvēselei ir jāiziet pastāvīgs un pakāpenisks pārveidošanas process. Dievs ar Svētā Gara palīdzību grib katru dzīves jomu sakārtot atbilstoši Savām domām.

Dieva mērķis nav tikai uzvedība, bet daba un pārstāvniecība

Katra dzīves joma atbilstoša Dieva gribai

Dievs grib, lai pilnīgi katra cilvēka dzīves joma atbilstu Viņa gribai. Kad dzīve atbilst Dieva nodomiem, tiek novākta pretošanās un viss, kas traucē Dieva dzīvībai izpausties.

Tad cilvēki kļūst par efektīviem instrumentiem Dieva rokās. Caur viņiem brīvi plūst Dieva dzīvība, mīlestība, gudrība un spēks.

Dievs vēlas pārveidot dabu

Garīga izaugsme, māceklība un briedums nav atsevišķas tēmas – tās ir savstarpēji saistītas. Dieva galvenais mērķis nav tikai cilvēka uzvedības izmaiņas. Viņš grib pārveidot cilvēka dabu.

Cilvēks var sākt nākt uz draudzi, pārstāt zagt, melot vai ātri aizsvilties. Par uzvedības izmaiņām var pateikt: slava Dievam. Tomēr galvenais jautājums ir cits.

Vai cilvēka daba ir izmainījusies?

Cilvēks prot uzvesties dažādos apstākļos, un tāpēc dažreiz mēs esam pārsteigti, uzzinot, ko cilvēks ir darījis. Viņš var šķist kārtīgs, bet viņa daba var nebūt mainījusies.

Dieva pārstāvji uz zemes

Dievs negrib cilvēku vienkārši sagatavot debesīm. Viņš grib sagatavot cilvēkus, lai tie Viņu pārstāvētu uz zemes kā labprātīgi instrumenti, caur kuriem Viņš var parādīt Sevi un Savu godību.

Draudzei tas ir jāzina, jāsaprot un jāpieņem kā mērķis. Dievs grib, lai ticīgie kļūtu par Viņa pārstāvjiem uz zemes, nevis vienkārši dzīvotu, gaidot nonākšanu debesīs.

Pašcentrēta garīgā dzīve un 78. psalma piemērs

Garīgas aktivitātes var palikt vērstas uz sevi

Sirds troni nedrīkst ieņemt “es”

Iekāre pēc svētībām

Kamēr dvēseles pārveidošanas darbs nav pabeigts un prāts, emocijas un griba nav pakļauti Dievam, pat garīgas darbības var palikt vērstas uz sevi. Cilvēks var lūgt, pielūgt, kalpot un veikt dažādas kalpošanas, bet joprojām būt personisko ambīciju, baiļu, iekāru un iegribu vadīts.

Kamēr “es” ieņem vietu sirds tronī, pat patiesa ziedošanās gala rezultātā var kalpot pašam cilvēkam, nevis Dievam.

Izraēla tauta meklēja Dievu nelaimē

Tomēr Izraēla tauta nemeklēja Dieva klātbūtni, bet Viņa nodrošinājumu. Viņiem bija vajadzība, un viņi gribēja, lai Dievs to piepilda, bet negribēja, lai Dievs runā tieši vai prasa meklēt Viņa klātbūtni.

Psalms 78:18-25 18 Viņi kārdināja Dievu savās sirdīs, prasīdami barību pēc savas iekāres. 19 Un viņi runāja pretī Dievam, sacīdami: “Vai Dievs var klāt galdu tuksnesī? 20 Redzi, Viņš gan ir sitis klinti, ka iztecēja ūdens un plūda strauti, bet vai Viņš var Savai tautai dot arī maizi un gaļu?” 21 Tāpēc, kad Tas Kungs to dzirdēja, Viņš apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un dusmas pacēlās pret Israēlu, 22 jo tie neuzticējās Dievam un nepaļāvās uz Viņa palīdzību. 23 Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšā un atvēra debesu durvis, 24 lika mannai līt uz viņiem, ko ēst, un deva viņiem debesu labību. 25 Eņģeļu maizi ēda cilvēks, Viņš tiem sūtīja barības papilnam. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Dieva nodoms svarīgāks par svētībām

Dieva nodoma piepildījumam mūsu dzīvē ir jābūt svarīgākam nekā būt Dieva svētītiem. Mēs bieži vairāk meklējam Viņa svētības nekā Viņa nodoma piepildīšanos mūsos. Ja tā ir, tad pat kalpošana Dievam joprojām ir saistīta ar mums pašiem.

Piemēram, cilvēks var domāt: ja es atnesīšu desmito tiesu, tad Dievs atvērs logus un mani svētīs. Tas nav slikti, bet motivācijai un kārtībai ir jāmainās. Cilvēkam jādara tas, ko Dievs saka, tāpēc ka viņš mīl Dievu un uzticas, ka Dieva sacītais ir labākais.

Maleahijas 3:10 10 Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Ja Dievs svētī, tas ir bonuss. Bet Dievs meklē dzīvi, kas Viņam ir veltīta mīlestības un pakļāvības dēļ.

Iekāre pret Dieva doto barību

Psalms saka, ka viņi kārdināja Dievu savās sirdīs, prasīdami barību pēc savas iekāres. Viņus vadīja viņu pašu iekāre.

Kas ir iekāre?

Tā ir vēlme pēc tā, kas ir aizliegts. Dievs viņus ēdināja ar mannu, un tā bija Viņa dotā barība tuksnesī. Bet tas, ko Dievs bija teicis kā vajadzīgu, viņiem kļuva pretīgs. Viņi gribēja gaļu.

Manna norāda uz Dieva doto maizi no debesīm. Jēzus runāja par sevi kā par dzīvo maizi no debesīm.

Jāņa 6:49-51 49 Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī, bet ir nomiruši. 50 Maize, kas no debesīm nāk, ir tāda, ka tas, kas no viņas ēd, nemirst. 51 Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.” (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Ja Dievs kaut ko negrib dot, nevajag to pieprasīt. Viņš zina, kāpēc negrib dot. Izraēla tauta meta Dievam izaicinājumu un kārdināja Viņu, prasot vairāk, nekā Viņš bija paredzējis.

Patiesa Kristus mācekļa pazīme ir cilvēks, kurš ļauj Dievam tikt galā ar viņa dvēseli.

Vēlēšanās, lūgšanu motīvi un nepareizi līdzekļi

Dieva dzīvība jāatbrīvo caur cilvēku

Dieva dzīvība ir ticīgā garā, un Dievs grib, lai šī dzīvība tiktu atbrīvota un parādītos arvien vairāk. Dievs grib, lai cilvēki zinātu, ka Viņš ir dzīvs.

Kur Viņš dzīvo?

Viņš dzīvo debesīs, un Viņa dzīvība ir mūsos. Tāpēc ticīgie tiek aicināti ļaut, lai Viņa dzīvība arvien vairāk izpaužas ikdienā – ne tikai konferencēs, sapulcēs vai semināros, bet katru dienu.

Neviena vienreizēja pieredze neaizstāj ikdienas paklausību

Ikdienas lēmumi

Dzīve, kas pakļauta Dieva gribai

Konferences, iedvesma, svaidījums un dziedināšana var būt svētība, tomēr nav vienreizējas “šprices”, kas cilvēku padara pilnīgu. Dievs nedarīs cilvēka vietā to, kas cilvēkam pašam jādara. Ja cilvēks nestrādā pie tā, lai Dievs viņu mainītu, viņš nenoturēs to, ko saņēmis.

Šis ir valstības laiks. Dievs nemeklē garīgas superzvaigznes. Viņš grib pieaudzēt dēlus un meitas, caur kuriem Viņš strādā. Pasaule gaida Dieva dēlus un meitas.

Kalpotāju mērķis ir apbruņot miesu, lai katrs ieņemtu savu daļu un lomu Kristus miesā. Dievs domā par ģimeni un par katru cilvēku.

Efeziešiem 4:11-16 11 Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, 12 lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, 13 līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru. 14 Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam. 15 Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus. 16 Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Lai cilvēks ieņemtu savu lomu, viņam jāļauj Dievam strādāt pie dvēseles. Dievs lieto salauztus, satriektus traukus – traukus, kas nav pilni ar sevi. Dievs nevar piepildīt trauku, kas jau ir pilns ar sevi. Mums jāļauj, lai Dievs mūs iztukšo un piepilda.

Nepareizi motīvi lūgšanā

Cilvēkiem ir vēlēšanās un sapņi. Dieva vārds rāda, ka cilvēkam jālūdz Dievam, nevis jācenšas iegūt vēlamo ar cīņu, skaudību, manipulācijām vai vardarbīgu panākšanu.

Jēkaba 4:2-3 2 Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu. 3 Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Ja cilvēks nesaprot, ka neviens neko nesaņem, ja tas nav dots no debesīm, viņš izmantos citus paņēmienus. Ir cilvēki, kuri vienmēr panāk to, ko grib. Ja vajadzēs, viņi ies pāri galvām, apkaunos, samīs dubļos vai manipulēs.

Taču Dievs tā nestrādā. Kristus gars tā nestrādā.

Kristus gars pret cilvēka vēlmi panākt savu

Samariešu ciems un mācekļu reakcija

Jēzus gribēja iet cauri Samarijai, bet samarieši Viņu neuzņēma. Mācekļi reaģēja ar vēlmi piesaukt uguni no debesīm un iznīcināt pilsētu, jo viņus neielaida. Tā izskatās cilvēka vēlme panākt savu ar spēku.

Lūkas 9:51-56 51 Un, kad nu laiks bija pienācis, ka Viņam vajadzēja tapt paaugstinātam, tad Viņš grieza savu vaigu, lai ietu uz Jeruzālemi. 52 Un Viņš nosūtīja Sev priekšā vēstnešus. Un iedami tie nonāca kādā samariešu ciemā, lai Viņam apgādātu vietu, kur nomesties. 53 Un tie Viņu neuzņēma, tāpēc ka Viņš bija ceļā uz Jeruzālemi. 54 Kad Viņa mācekļi Jēkabs un Jānis to redzēja, tie sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, mēs sacīsim, lai uguns nāk no debesīm un tos sadedzina.” 55 Bet Viņš apgriezdamies tos aprāja un sacīja: “Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat? 56 Jo Cilvēka Dēls nav nācis cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt.” Un tie gāja uz citu ciemu. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Jēzus parādīja, ka tas nav Viņa gars. Viņš nav nācis iznīcināt cilvēkus, bet glābt. Viņa gars ir saistīts ar mīlestību, un mīlestībai piemīt pacietība.

Pacietība un vēlākā samariešu atsaukšanās

Vēlāk samarieši nāca pie Jēzus lielā skaitā un ticēja. Ja pilsēta būtu nodedzināta, šī iespēja nebūtu palikusi. Dievam ir pacietība, jo mīlestība ir pacietīga.

Jāņa 4:28-30, 39-42 28 Tad sieva atstāja savu ūdens trauku, aizgāja uz pilsētu un sacīja ļaudīm: 29 “Nāciet, tur ir cilvēks, kas man visu pateicis, ko es esmu darījusi! Vai tikai Tas nav Kristus?” 30 Tad tie izgāja no pilsētas un nāca pie Jēzus. 39 Bet daudzi šīs pilsētas samarieši sāka ticēt Viņam, dzirdējuši sievas vārdus, jo viņa apliecināja: Viņš man visu pateicis, ko esmu darījusi. 40 Šie samarieši nāca pie Viņa un lūdza Viņu palikt pie viņiem. Un Viņš palika tur divi dienas. 41 Tad vēl daudz vairāk kļuva ticīgi Viņa vārdu dēļ 42 un sacīja sievai: “Nu mēs vairs neticam tavas runas dēļ, jo mēs tagad paši esam dzirdējuši un zinām, ka Viņš tiešām ir pasaules Pestītājs.” (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Metodei ir jāmainās. Cilvēkam nav jāliek sevi tronī, bet jāļauj Dievam strādāt.

Dieva vēlēšanās kļūst par cilvēka vēlēšanos

Meklēt prieku Kungā

Dievs grib, lai mūsu vēlēšanās kļūtu par Viņa vēlēšanos. Cilvēki reizēm domā, ka Dievs piepildīs jebkuru viņu vēlēšanos, bet Rakstos ir nosacījums: meklēt prieku Kungā.

Psalms 37:4 4 Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas! (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Kad cilvēka vēlēšanās ir izpatikt Dievam un viņš dzīvo komunikācijā ar Dievu, Dievs dēsta Savu vēlēšanos cilvēka sirdī. Tad šīs vēlēšanās ir Dieva vēlēšanās, un Dievs tās piepilda.

Palikt Kristū un Viņa vārdos

Jēzus runāja līdzīgi: ja Viņa vārdi paliek mācekļos un viņi paliek Viņā, tad viņi var lūgt, ko grib, un tas notiks.

Jāņa 15:7 7 Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Tas nenozīmē lūgt jebko no kritušās dabas. Kad Jēzus un Viņa vārds piepilda cilvēka sirdi, no šī stāvokļa dzimst vēlēšanās. Tad cilvēka vēlēšanās nav tas, ko vēlas kritusī daba, bet tas, ko vēlas pats Dievs.

Savas dzīvības zaudēšana un “es” atmaskošana

Saglabāt savu “es” nozīmē zaudēt Dieva paredzēto dzīvību

Cilvēka “es” dzīvība vēlas par katru cenu pasargāt sevi, savu taisnību, savas ambīcijas un to, kam dod priekšroku. Taču tā nekad nespēj piedzīvot Dieva dzīvības pilnību.

Mateja 16:25 25 Jo, kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to mantos. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Lūkas 9:24 24 Jo, kas savu dzīvību gribēs izglābt, tam tā zudīs, bet, kas savu dzīvību Manis dēļ zaudēs, tas to izglābs. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Cenšoties saglabāt savu dvēseli, cilvēks zaudē to dzīvi, ko Dievs viņam bija paredzējis. Bet tas, kurš ir gatavs pazaudēt savu dzīvi Kristus dēļ, atrod dzīvības pilnību.

Māceklība nav tikai zināšanas

Jēzus ir nācis, lai cilvēkiem būtu dzīvība pārpilnībā. Ceļš uz šo dzīvi ir caur paša sevis noliegšanu. Tas ir grūti, īpaši laikā, kad cilvēks negrib, lai kāds viņam saka, ko darīt.

Māceklības būtība nav tikai iegūt zināšanas. Tā ir pārveidošanās. Tā nozīmē, ka Dievs tiek galā ar cilvēka dvēseli. Garīga izaugsme nenotiks, ja “es” nenokritīs no sirds troņa.

Patiesa vēlme ļaut Dievam strādāt

Cilvēks var sevi apmānīt, jo nepazīst savu sirdi. Tāpēc ir vajadzīgi punkti, kas palīdz ieraudzīt, cik lielā mērā “es” joprojām sēž sirds tronī. Runātājs atzīmē, ka viņš vēlētos izveidot šādu sarakstu.

Patiesi Kristus mācekļi vēlas ļaut Dievam strādāt. Tas ir ceļš, progresīvs un pacietīgs darbs. Palīgi šajā darbā ir Svētais Gars, Dieva vārds un arī cilvēki. Dievs strādā cilvēka dzīvē caur citiem cilvēkiem.

Ikdienas sevis aizliegšana un krusta ņemšana

Nosacījums sekošanai Jēzum

Jēzus sacīja visiem, ka tas, kurš grib Viņam sekot, lai aizliedz sevi, ik dienas ņem savu krustu un staigā Viņam pakaļ.

Lūkas 9:23 23 Un Viņš sacīja uz visiem: “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Kurš grib Viņam sekot?

Kas saskaņā ar šo Rakstu vietu ir jādara?

Aizliegt sevi nozīmē sevi noraidīt. Jautājums ir ne tikai, ko tas nozīmē, bet arī kā cilvēks to praktizē konkrēti.

Krusts kā neatkarīgas dzīves gals

Sevis aizliegšana ik dienas

Sekošana Kristum visās dzīves jomās

Jēzus saka: ņem savu krustu ik dienas. Tas nav tikai svētdienās, bet katru dienu – darbā, mājās, draugu vidū.

Krusts nav tikai vieta, kur grēki tika piedoti, un ne tikai izpirkšanas simbols. Krusts ir instruments, caur kuru Kungs tiek galā ar cilvēka ego, “es” dzīvi un kritušo dabu. Viņš sagrauj egocentrisku domāšanu, lai Kristus, kas ir mūsos, varētu izpausties pilnībā.

Krusts ir neatkarīgas dzīves gals. Mana dzīve vairs nepieder man pašam, un mani lēmumi tiek saskaņoti ar Dievu. Tāpēc ticīgais vairs nepieņem vieglprātīgus lēmumus.

Ne visur, kur cilvēks gribētu būt, viņam ir jābūt. Ne uz visiem ielūgumiem ir jāiet. Viss ir jāsaskaņo ar Dievu.

Dzīvība pēc nāves sev

Kviešu grauda princips

Jēzus teica garīgu principu: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, tas paliek viens, bet, ja mirst, tas nes daudz augļu.

Jāņa 12:24 24 Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Uzņemties krustu nozīmē nomirt sev, lai Kristus varētu dzīvot caur mums.

Krustāsišana ar Kristu un augšāmceltā dzīvība

Pāvils teica, ka vairs nedzīvo viņš, bet Kristus dzīvo viņā. Pirms viņš varēja teikt, ka vairs nedzīvo viņš, viņš teica, ka ir krustā sists līdz ar Kristu.

Galatiešiem 2:19-20 19 Jo es bauslībā bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam. 20 Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Augšāmceltā Kristus dzīvība vienmēr nāk pēc krustāsišanas. Ja cilvēks grib redzēt augšāmceltā Kristus dzīvību, tad ceļš ir krustāsišana kopā ar Kristu. Dievs to nedara vienā acu mirklī, bet tādā mērā, kā cilvēks Viņam seko katru dienu.

Sekot nozīmē ļaut Viņam darīt

Jēzus sacīja mācekļiem: sekojiet Man, un Es jūs darīšu. Viņš nevar mūs darīt par tādiem, kādus Dievs vēlas redzēt, ja mēs Viņam nesekojam.

Marka 1:17 17 Un Jēzus tiem sacīja: “Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Sekot nozīmē saskaņot lēmumus ar Dievu

Darbs, dzīvesvieta un ikdienas izvēles

Sekot Jēzum nozīmē pieņemt lēmumus kopā ar Viņu. Tas attiecas arī uz vienkāršām lietām, piemēram, darbu. Dievs grib teikt, kur strādāt un kur nestrādāt. Daudzi pieņem lēmumu, nelūdzot Dievam padomu, jo viņus vada vēlme vairāk nopelnīt.

Citi grib aiziet no darba, jo viņiem kaut kas vai kāds nepatīk, bet Dievs var sacīt: paliec un strādā tur. Kāds grib aizbraukt no Latvijas, meklējot zaļākas ganības, bet Dievs var sacīt: paliec šeit, Es tevi te svētīšu.

Šīs lietas var skart jebkuru dzīves sfēru. Dievs grib piedalīties mūsu dzīvē un grib, lai mēs atdodam Viņam savu “es”.

Dzīvas attiecības ar Dievu

Kad cilvēks saskaņo savu dzīvi ar Dievu, viņš dzīvo komunikācijā ar Viņu katru dienu. Tad lūgšana un Vārda lasīšana nav tikai piespiešanās, jo mērķis ir iepazīt Dievu un veidot attiecības ar Viņu.

Dienas laikā ir daudz lēmumu. Cilvēks, kurš grib Dieva gribu, jautā: Dievs, ko Tu domā?

Kas man ir jādara?

Es gribu tikai to, ko Tu gribi. Atklāj man Savas vēlēšanās. Tas var būt man patīkami vai nepatīkami, bet es gribu to, ko Tu gribi.

Šāda dzīve maina cilvēku.

Auglīgums caur ziedošanos

Valstības likums

Ziedošanās ceļš uz auglīgumu

Dzīvība, kas nes augļus

Kviešu grauda princips ir valstības likums, kas nemainās. Dzīvība atnāk caur nāvi. Auglīgums un augļu nešana atnāk caur ziedošanos un pašatdevi. Vairošanās un pieaugums atnāk caur ziedošanu.

Ne lūgšanas vienas pašas, ne citi cilvēciski centieni nevar atnest augļus un pieaugumu. Pēc lūgšanas ir jāziedo. Kad cilvēks lūdz: “Kungs, mēs gribam Tavu gribu”, Dievs var jautāt: kuru Es varu sūtīt?

Kurš ies?

Ja cilvēki klusē, lūgšana nepalīdz. Ir daudz lūgšanu, bet maz upuru. Maz to, kuri vēlas ziedot, iet, paklausīt un pakļauties Gara pamudinājumam.

Grauds saglabāts, bet neauglīgs

Ja grauds paliek neskarts, tas saglabā sevī dzīvību, bet nekad nevairojas. Viņš paliek neskarts un saglabā savu dvēseli, bet nevar augt. Ja grauds mirst, apslēptā dzīvība tiek atbrīvota un sākas process.

Mūsos ir apslēpta Dieva dzīvība. Šī dzīvība izpaužas atbilstoši tam, cik mēs esam gatavi nokrist zemē un mirt. Vecajai dzīvei un manam “es” ir jāatbrīvo vieta, lai Kristus dzīvība varētu mūsos atklāties.

Patiesa mācekļa mērķis un pazīme nav tikai biblisku zināšanu uzkrāšana. Zināšanas ir vajadzīgas, bet vēl vairāk ir vajadzīga pakļāvība Dieva vārdam. Tas pieprasa visu.

Jāņa 21:18 kā nākamās reizes turpinājums

Divas Pētera dzīves fāzes

Runātājs īsi ievada Rakstu vietu, pie kuras nākamreiz sola atgriezties plašāk. Jēzus Pēterim runāja par divām dzīves fāzēm.

Jāņa 21:18 18 Patiesi, patiesi Es tev saku: jauns būdams, tu pats jozies un gāji, kur gribēji. Kad tu būsi vecs, tu izstiepsi savas rokas un cits tevi jozīs un vedīs tevi, kur tu negribi.” (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Kad cilvēks ir jauns un nenobriedis, viņš pats apjožas, pats izlemj, kur grib iet, un iet tur. Tas nozīmē, ka viņš pats ir tronī. Viņš dzīvo tā, kā pats grib.

Kad cilvēks kļūst vecs šajā nozīmē, viņš izstiepj rokas, un cits viņu apjož un ved tur, kur viņš pats negrib. Viņš vairs nevalda un nepārvalda. Svētais Gars komentārā norāda, ka tas ir saistīts ar Pētera nāvi.

Kaut kam ir jāmirst, pirms cilvēks spēj dzīvot. Garīgs briedums ir saistīts ar to, ka cilvēks vairs neiet tur, kur pats grib, pats sevi neapjož un pats nenosaka, kur ies, jo Kungs ir viņa dzīves saimnieks.

Sāpīga izpratne par kalpošanu

Ir sāpīgi skatīties, kā cilvēki reizēm saprot kalpošanu Dievam. Daudziem nav atklāts tas, par ko tiek runāts, un daudzi pat negrib to klausīties. Viņi saka, ka Dievs ir mīlestība, un tā ir taisnība, bet viņu izpratne par Dieva mīlestību var būt izkropļota. Tā kļūst par priekšstatu par Dievu, kas palīdz cilvēkam dzīvot tā, kā viņš pats grib.

Ja cilvēks saka: “Tā ir mana dzīve, kā gribu, tā dzīvoju”, tie ir meli. Lai Kungs palīdz to saprast.

Runātājs vēlas, lai Svētais Gars to atklāj un strādā sirdīs, lai ticīgie arvien vairāk atdotos Dievam, lai Viņa gudrība piepildītu viņus un viņi kļūtu par instrumentiem, kādus Dievs meklē. Mūsu garīgajām darbībām ir jākalpo Dievam, nevis mums pašiem.

Aicinājums pieņemt Vārdu un atsaukties Dievam

Pieņemt smagu patiesību

Draudze tiek aicināta piecelties. Šī patiesība var būt smaga un ne tik priecīga, bet tā ir patiesība, kas jāpieņem. Dievs to izmantos.

Kurš pieņem šo vārdu?

Kurš saprata šī vēstījuma būtību?

Runātājs iesaka noklausīties vēstījumu vēlreiz, pat vairākas reizes, un lūgt Svētajam Garam palīdzēt būt tur, kur Dievs vēlas, lai mēs būtu. Paši mēs nevaram, bet Viņš var, ja esam atvērti, atzīstam savu stāvokli un ļaujam Viņam strādāt.

Patiesums Dieva priekšā

Cilvēks var domāt, ka ir garīgi bagāts, bet debesis var redzēt viņa nabadzību. Cilvēks var domāt, ka ir skaisti garīgi apģērbts, bet debesis var redzēt kailumu. Cilvēks var domāt, ka ir smagsvars, bet Svētais Gars var teikt, ka debesis viņu sver un viņš ir viegls.

Atklāsmes 3:17-18 17 Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails. 18 Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs. (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Daniēla 5:27 27 tekel – tu esi svērts svaru kausā un atrasts par vieglu; (Bībeles 1965. gada revidētais tulkojums)

Dievs meklē patiesumu. Nav vajadzīga pašnosodīšana, pārmērīga sevis tiesāšana vai šaustīšana. Ir vajadzīga patiesa atzīšana: Kungs, es gribu tādu dzīvi. Varbūt man vēl nesanāk, bet es uzticos Tev. Ar Tavu palīdzību man sanāks.

Lūgšana par savu vietu Kristus miesā un augli

Kungs, es gribu kļūt par Tavu instrumentu savā paaudzē. Es negribu būt vienkārši reliģiozs cilvēks. Es gribu iepazīt Tevi un Tavu augšāmcelšanās spēku, jo Tava dzīvība ir apslēpta manī.

Es gribu redzēt, kā Tu strādā caur mani. Slava Dievam par to, ko Tu dari caur citiem cilvēkiem, un par to, kā Tu viņus lieto. Es pateicos Dievam par viņiem.

Ir loma, ko Tu esi noteicis man. Es gribu ieņemt savu vietu Tavā miesā. Es gribu piepildīt to, ko Tu esi man uzticējis. Es gribu redzēt, kā caur mani Dievs svētī, kā caur mani dzīvība vairojas. Paldies Tev. Es gribu redzēt augli.