Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!
Sveicinu jūs, dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!
Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu, lai jūs nekļūstat vienaldzīgi un nemazinās jūsu slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības. Dieva gudrība aizdzen jebkādu tumsu jūsu dzīvē un atnes paaugstināšanu.
Mēs turpinām runāt par to, kā mēs varam izpelnīties paaugstinājumu no Dieva. Mēs ne vienreiz vien runājām par to, ka paaugstināšana no Dieva atnāk kā rezultāts mūsu paklausībai Dievam un Viņa Vārdam. Tik pat svarīgi ir saprast, ka patiesa paaugstināšana atnāk tikai no Dieva. Mēs runājām arī par to, ka paaugstināšana atnāk to cilvēku dzīvēs, kuri staigā bijībā Tā Kunga priekšā un pazemībā Dieva un Viņa Vārda priekšā. Pazemīgi cilvēki piedzīvo bagātību, slavu un pilnvērtīgu dzīvi no Dieva. Bet lepni un augstprātīgi cilvēki agrāk vai vēlāk tiek pazemināti, pazemoti, viņu dzīve tiek piepildīta ar kritieniem un bojāeju.
Šodien es vēlos pieskarties tai mūsu dzīves daļai, kas saistīta ar mūsu reakciju uz problēmām, kas skārušas mūsu ienaidniekus.
Bībele mūs māca, ka ir tikai viena pareiza reakcija, un konkrēti:
„Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).
Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās.
Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks. Nav pat svarīgi, kā tu ārēji izturies šai periodā, ir svarīgi, kas notiek tavā sirdī. Bieži notiek tā, ka ārēji cilvēks pat neizrāda prieku, bet viņa sirdī notiek kas pilnīgi pretējs, viņš vienkārši to nevienam neatklāj.
„Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”(Salamana pam. 4:23).
Vēro savu sirdi. Dievs redz tavu sirdi. Dievs ir mīlestības Dievs, un Dievs vēlas, lai mēs dzīvojam mīlestībā. Mīlestība priecājas par patiesību. Tad, kad kāds krīt, nedomā, ka Dievs neieredz šo cilvēku. Pat ja Viņš arī izlej pār kādu Savas dusmas, viņš tik un tā paliek mīlošs Dievs. Vecāki soda savus bērnus viņus mīlot, turpinot viņus mīlēt. Nekad nedomā par kādu citu, ka, slava Dievam, tas noticis ar kādu citu, Dievs sodījis kādu citu, ne mani. Šis cits cilvēks ir tik pat dārgs Dievam, kā tu. Kad mēs priecājamies par kāda cita kritienu, tā vairs nav mīlestība. Kad mēs izejam no mīlestības zonas, mēs zaudējam Dieva apsardzību. Tāpēc tad, kad kāds krīt, pat ja tas ir tavs ienaidnieks, tev jādara tikai viens – jālūdz par viņu, lai viņš apgūst šo mācību, kuru Dievs viņam vēlas pasniegt, un pēc šī pārbaudījuma tas pieceltos un atgrieztos uzvarējis. Jēzus saka, lai mēs lūdzam un svētījam pat savus ienaidniekus. Ja mēs tā nerīkojamies, mēs neesam pelnījuši paaugstināšanu no Viņa.
„Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mateja 5:44-45).
Dievs vēlas, lai mēs – Viņa bērni – staigājam Viņa mīlestībā.
Nepriecājieties par citu kritieniem. Cilvēks var priecāties par kāda cita kritienu tikai tādā gadījumā, ja viņš pats domā tikai par sevi pašu. Dievs nevēlas, lai kāds kristu, Viņš vēlas pacelt un paaugstināt ikkatru. Bet tādēļ, ka cilvēku sirdis ir nocietinājušās, Dievs izmanto dažādas veidus, lai darītu tās maigākas un piekļūtu cilvēku sirdīm, un galu galā satriektu un dziedinātu šo cilvēku. Dievs visupirms salauž veco, bet pēc tam savāc un uzceļ jauno. Bet tas, ko uzceļ Dievs, tas salīdzinājumā ir labāks par to, kas bija agrāk. Bīsties Dievu, un nepriecājies par kāda cita kritienu!
Lai Dievs jūs šodien svētī!
Līdz rītam!
Mācītājs Rufus Adžiboije
