Dieva mīlestība un pacietība
Sludinātājs: Ingūna Rožkalna
Tiešraide: youtu.be/3IB0ycVn8HY
Saturs
Dievkalpojuma transkripta izlabotā un formatētā versija.
Pielūgsme un lūgšana
Pateicība un slava
Paldies! Paldies! Paldies! Paldies!
Halleluja, slava Tev, Kungs! Slava Tev, mīļais Debesu Tēvs! Mēs dzīvojam, lai slavētu Tevi, lai pagodinātu Tevi, Kungs, jo Tu esi vienīgais, kas ir cienīgs!
Nav neviena tāda kā Tu, nav neviena tāda kā Tu. Visa zeme ir Tavas žēlastības pilna. Kungs, mēs dzīvojam Tavā žēlastībā.
Kunga žēlastība un mīlestība
Kungs, paldies Tev. Paldies Tev, Kungs, paldies Tev. Paldies Tev, mīļais Debesu Tēvs. Paldies Tev par Tavu žēlastību. Paldies Tev par Tavu neizmērojamo mīlestību.
Kungs, paldies Tev, ka Tev nekad nav viena alga. Paldies, ka Tu vienmēr esi par tautu, par cilvēku. Paldies Tev. Paldies Tev, ka Tu meklē pazudušos un ne tikai meklē, bet arī atrod.
Aicinājums dzirdēt un redzēt
Visus, kam ausis, lai dzird. Visiem, kam acis, lai redz. Tas Kungs tevi meklē. Un tā ir Viņa žēlastība, kura nemainās nekad.
Lūgšana par Latviju
Paldies Tev, Kungs! Slava Tev! Slava Tev! Slava Tev!
Un šajā dienā, kā tas jau ir ierasts, mēs turpināsim nest savu zemi Tavā priekšā. Savu valsti, Kungs, Tavā priekšā. Cilvēkus, kuri vēl nav glābti, kā arī tos mācītājus un apustuļus, kuri iet pa priekšu visam.
Paldies Tev par šo privilēģiju, ka mēs varam iestāties par saviem bērniem, par savām ģimenēm. Paldies Tev, tāpēc, ka mēs zinām, ka Tu, Kungs, rūpējies par mums. Un Tava uzvara jau ir nolikta debesīs, tā ir nostiprināta debesīs. Un mēs Tev pateicamies, ka mēs varam karot, karot uzvarā.
Slava Tev! Slava Tev!
Lūgšana par Latvijas likteni
Un šajā dienā, Kungs, mēs nesam savu Latviju uz lūgšanu rokām. Un mēs Tev pateicamies, Kungs, par to, ka Tava žēlastība joprojām ir par Latviju. Paldies Tev, ka debesīs karo par Latviju. Paldies, ka zeme karo par Latviju. Un paldies, ka Latvijas liktenis ir no Tā Kunga, kas ir uz labu, nevis uz ļaunu, kuram ir dzīvība, uzplaukums, svētums, dievbijība, Tā Kunga atzīšana, gudrība un finansiālais uzplaukums. Par tādu Latviju mēs, Kungs, Tev pateicamies, jo Tu to teici.
Lūgšana par glābšanu un atdzimšanu
Tu to teici, un mēs tev to atgriežam atpakaļ pazemībā, ticībā un lūgšanā.
Paldies Tev, mīļais Debesu Tēvs, par visiem cilvēkiem, kuri ir rakstīti, ierakstīti šajā konvertā. Tur ir vārdi, par kuriem lūdz tava draudze. Paldies Tev, mīļais Debesu Tēvs.
Paldies Tev, Kungs, par dažiem Tu jau esi atbildējis. Paldies par tiem, kuri jau ir tuvu ceļā. Un paldies par katru, par kuru Tu turpini strādāt. Paldies Tev, mīļais Debesu Tēvs, ka viņi visi ir glābti, ka viņi visi ir atdzimuši no augšienes, ka viņi pazīst savu Kungu un ka viņi ir Tavi mācekļi.
Jēzus Kristus vārdā mēs pateicamies Tev.
Lūgšana par garīgajiem vadītājiem
Un mēs pateicamies Tev, Kungs, par saviem garīgajiem tēviem, par Taviem kalpiem, Taviem mācekļiem, kuri iet pa priekšu. Mēs pateicamies par apustuli Tofu, par apustuli Dāvidu, par apustuli Rufusu.
Mēs Tev pateicamies par Džonabane ģimeni, Kungs, mēs Tev pateicamies par viņiem visiem, par viņu ģimenēm, garīgām un fiziskām, par viņu bērniem, garīgiem un fiziskiem, Kungs, un mēs pasludinām un lūdzam, lai Tavs prāts, kas ir par viņiem, kas ir debesīs, izplešas un īstenojas šeit virs zemes.
Jēzus Kristus vārdā mēs to lūdzam.
Pateicība par aizsardzību un gudrību
Un mēs Tev pateicamies par Tavu aizsardzību. Pateicamies par Tavu gudrību. Pateicamies par Tavu pieaugošo spēku un par Tavu pieaugošo ietekmi.
Paldies Tev, mīļais Debesu Tēvs, ka Tu esi ar viņiem. Izdarīsi to, ko Tu vēlies. Paldies Tev. Paldies Tev, mīļais Debesu Tēvs! Paldies Tev, Kungs!
Par draudžu apvienību “Dzīvības Avots”
Tāpat mēs lūdzam par draudžu apvienību “Dzīvības Avots”. Kungs, paldies par Taviem mērķiem. Paldies, Kungs, jo Tu saki jā un āmen tam, ko Tu radi. Un mēs Tev pateicamies, Kungs, Jēzus Kristus vārdā par dzirdīgām un atvērtām ausīm, par redzīgām acīm.
Kungs, es Tev pateicos par šiem jaunajiem vīna traukiem, kurus Tu cel un cel, lai pieņemtu to vīnu, ko Tu esi sagatavojis šim laikam. Kungs, es Tev pateicos, ka visi šķēršļi, kuri aptur, nespēs uzvarēt.
Vārda izplatība un ietekme
Jēzus Kristus vārdā, Jēzus Kristus vārdā, es Tev pateicos, ka Tavs vārds šim laikam izplešas, viņš izplešas, viņš maina likteņus, viņš maina atmosfēru, viņš maina vēstures gaitu. Jēzus Kristus vārdā!
Noslēguma pateicība
Paldies Tev, mīļais Debesu Tēvs! Paldies Tev, Kungs! Paldies Tev par Tavu žēlastību! Viss gods, visa slava, visa pateicība tikai un vienīgi Tev! Jēzus Kristus vārdā! Āmen!
Paldies! Un paldies!
Pateicos Tev, Tēvs, pateicos Tev, Kungs, pateicos par Tavu slavu un par Tavu godu.
Pateicība par Jēzus upuri
Dieva mīlestība pret cilvēci
Es pateicos par Tavu mīlestību, par to, ka Tu mūs ļoti mīli. Par to, ka Tu esi vienmēr par mums.
Paldies Tev, Jēzu! Paldies par Tavu upuri. Paldies, ka Tu to izdarīji. Paldies, ka mēs varam dzīvot brīvībā un dzīvībā.
Es Tev pateicos par Tavu mīlestību un žēlastību. Es Tev pateicos, neko lielāku droši vien Tu nevarēji izdarīt un kaut ko lielāku un varenāku kā Tavu upuri, jo tā ir pilnīga mīlestības pierādījums.
Pateicība par upuri un augšāmcelšanos
Paldies Tev, Jēzu! Paldies Tev par šo upuri! Paldies Tev par augšāmcelšanos!
Paldies, ka Tevī ir brīvība un dzīvība, ka Tevī ir dziedināšana, ka Tevī, Kungs, ir atbrīvošana no ļaunā un ka Tu, Kungs, mūs vedi uz pilnību.
Paldies Tev, Kungs! Paldies Tev, Jēzu!
Āmen! Āmen! Āmen! Āmen!
Lūgšana par vārda pasludināšanu
Paldies slavētājiem!
Un, Kungs Tēvs, es Tev tiešām lūdzu, ja es runātu Tavā vārdā, ka Tu man palīdzi šodien aiznest to vārdu, atrast pareizos vārdus, lai es varētu aiznest to domu, ko Tu, Kungs, esi ielicis manā sirdī. Jēzus Kristus vārdā.
Un šīs dienas tēma manā sirdī jau dega kādu brīdi iepriekš.
Ievads dievkalpojumā
Un es domāju, ka tas ir tikai tā. Bet tad, kad mūsu apustulis man teica uzņemties dievkalpojumu vadīšanu, tad sāku lūgt Dievu, un šis vārds atdzīvojās manī. Varētu teikt, ka šīs dienas dievkalpojuma nosaukums ir “Dieva mīlestība un pacietība”.
Gribētu iesākt šīs dienas dievkalpojumu ar vārdu, un arī gribētu, lai tas tiek parādīts uz ekrāna.
2. Laiku 17:14 Un ja mana tauta, kas ir nosaukta manā vārdā, pazemosies un lūgs un meklēs manu vaigu un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad es uzklausīšu no debesīm un piedošu viņu grēkus un dziedināšu viņu zemi. (1965. gada revidētais teksts)
Jā, paldies.
Latvijas tautas saknes – vēsturiskais pārskats
Tieši šodien es runāšu par Latvijas tautas saknēm, bet nedaudz iepriekš mēs iziesim cauri vēsturei. Lai mēs varētu redzēt šo grēka sakni, mēs iziesim vēsturi kaut kādiem pirmsākumiem.
Bronzas un dzelzs laikmeti
Tātad iedomāsimies un pārceļamies mēs vēlākajos bronzas un dzelzs laikmetos, kur dzīvoja ciltis, no kurām attīstījās latgaļi, zemgaļi, kurši un sēļi.
Ziemeļu piejūras rajonos dzīvoja somugru izcelsmes tautas. Lībieši – lībiešu priekšteči. Viņi tā arī ir lībieši, viņi netulkojas. Citas somugru grupas, kas vēlāk saplūda ar kaimiņu tautām.
Romiešu autori piemin Baltijas tautas no 1. līdz 5. gadsimtam.
Kāpēc viņi piemin viņus?
Romiešu rakstvedis, varētu teikt tā, un arī nākošais, kas viņš tur bija, tā kā carstakā, necarstakā, nu… Kāds cits ap 98. gadu rakstīja par aistiem, kas dzīvoja Baltijas jūras piekrastēs. Vēsturnieki uzskata, ka tie bija radniecīgi baltu cilšu iedzīvotājiem.
Šajā laikā Latvijas teritorijā veidojās kuršu kultūra rietumos, zemgaļu kultūra dienvidos, sēļu kultūra dienvidaustrumos, latgaļu kultūra austrumos un lībiešu apdzīvotās teritorijas piekrastē un gar Daugavu.
Galvenās cilšu grupas pirms krustnešu ienākšanas
No 18. līdz 12. gadsimtam pirms krustnešu ienākšanas šajā laikā jau skaidri bija izveidojušās piecas galvenās tautas jeb cilšu grupas:
- Kurši Kurzemē – spēcīgi jūrasbraucēji un karotāji. Tirgojās pa Baltijas jūru.
- Zemgaļi Zemgales līdzenumā. Attīstīja zemkopību un bija vieni no sīvākajiem krustnešu pretiniekiem.
- Latgaļi Austrumlatvijā. Uzturēja sakarus ar Krievzemes kņazistēm.
- Sēļi pie Daugavas, kultūras ziņā tuvi latgaļiem un zemgaļiem.
- Lībieši gar Rīgas jūras līci, Daugavas lejtecē un Ziemeļkurzemē.
Seno latviešu nodarbošanās
Senie latvieši galvenokārt bija zemkopji, bet nodarbojās arī ar zvejniecību, medībām, amatniecību, tirdzniecību un karavīra amatu. Latviešu zemniekiem pamats bija zemkopība, bet bija arī ļoti spēcīga tirdzniecība.
Dzintara ceļš – Latvijas saikne ar Eiropu
Un kāpēc?
Latvijas teritorija Eiropas vēsturē nav parādījusies tikai viduslaikos. Jau bronzas laikmetā Baltijas piekrastē iegūtais dzintars bija vērtīga prece. To dēvēja par Baltijas zeltu.
Dzintara ceļš bija tirdzniecības maršrutu sistēma, kas savienoja Baltijas jūras piekrasti ar Centrāleiropu un Vidusjūras zemēm. Tas izveidojās ap trešo, otro gadu tūkstoti pirms mūsu ēras un pastāvēja īpaši Romas uzplaukuma laikā.
Dzintars tika izmantots rotaslietām, reliģiskiem priekšmetiem un amuletiem. Pretī baltu ciltis saņēma bronzu, dzelzi, stikla krelles, ieročus un citas preces. Tātad tieši šajā laikā pirmoreiz baltu zemes nonāca Eiropas tautu redzeslokā.
Indoeiropieši un baltu tautas
Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Indoeiropieši bija sena tauta un tautu grupa, kas pirms vairākiem tūkstošiem gadu izplatījās plašā Eiropas un Āzijas teritorijā.
Baltu valodu grupa ir viena no senākajām indoeiropiešu valodu atzarojuma daļām. Mūsdienās no baltu valodām saglabājušās ir divas dzīvās valodas: latviešu valoda un lietuviešu valoda.
Valodu aizsardzība un ietekmes
Latviešu valoda ļoti veiksmīgi vai neveiksmīgi pieņem ļoti daudz citu valodu elementus. Lietuviešu valoda ļoti sargā savu valodu tīrību.
Pievēršam uzmanību tam, ka latviešiem vai baltiem bija saistība arī ar Romu un Grieķiju. Droši vien līdz ar to tur varētu būt arī kopēju dievu saplūšana.
Senāk eksistēja arī prūšu valoda, kuršu valoda, zemgaļu valoda, sēļu valoda un lībiešu valoda. Lībiešu valoda praktiski ir izmirusi. Vēl nesen teica, ka viens vai divi cilvēki māk runāt, bet šī valoda tiek atjaunota.
Baltu reliģijas pamati
Dabas reliģija un tās saistība
Baltu reliģija bija dabas reliģija, kur cilvēki ticēja, ka daba, debesis, zeme un saule, ūdens un uguns ir saistīti ar dievišķiem spēkiem. Tā bija cieši saistīta ar gadalaikiem, zemkopību, dzimtu un senču godināšanu.
Tā bija baltu reliģija, kas bija izdzīvošanas reliģija tajā laikā, kad auglības dieviem tika pienesti upuri, lai būtu laba raža un lai cilvēki varētu dzīvot.
Galvenās dievības
Dievs
Dievs bija debesu un pasaules kārtības un likteņa valdnieks.
Māra
Māra bija zemes materiālās pasaules, mātes un saimniecības aizgādne. Tā, kas palīdz saimniecībā un mātēm, māmiņām bērniņus dzemdēt vēl.
Laima
Laima bija likteņa, dzimšanas un mūža gājuma noteicēja. Viņa noteica, kā cilvēka dzīve iet, kā notiek.
Pērkons
Pērkons – pērkona, zibens, taisnības un spēka dievs.
Saule
Saule – gaismas, dzīvības un auglības devēja.
Jumis
Jumis – auglības un ražas simbols.
Vilhelma Manhvārta pētījumi
Vilhelms Manhvārts, vācu zinātnieks un baltu cilšu pētnieks, ir parādījis to, ka patiesībā nevis Jānis, nevis Dievs, nav īstais dievs, bet tieši Jumis. Tas no senatnes saistās ar auglību un ar falla simboliku.
Kā mēs to redzam, tas ir visās nācijās. Eiropiskās nācijās, Grieķijā neesmu bijusi, bet Romā fāla simbols ir pilnīgi un absolūti visur. Viņš ir pilnīgi jebkādos variantos, jebkādos, ja par cik ir bijusi tātad saistība ar Romu, iespējams, ka tas arī nāk no turienes.
Bet tas nenozīmē, ka mūsu tauta ir bijusi ļoti godīga un kārtīga.
Nacionālo svētku uzturēšana
Institūcijas un to loma
Tāpēc Nacionālos svētkus vēl arvien uztur mūsu valstī: Kultūras ministrija un valsts kultūrpolitika, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, skolas un izglītības sistēma, pašvaldības un kopienas, burvji un dievturi.
Citiem vārdiem, jā. Jā, paldies.
Tātad visas šīs lietas uztur šos svētkus, uztur šīs dievības.
Kāpēc viņi to dara?
Kāpēc viņi to dara?
Tātad galvenie mērķi ir saglabāt latviešu kultūras identitāti, nodot tradīcijas jaunajām paaudzēm, stiprināt kopienas un piederības sajūtu, atdzīvināt senās paražas, folkloras, dziesmas un rituālus, veidot saikni ar dabu un gada ritumu. Tūrisms un kultūras attīstība. Bizness, bizness, jā, burvjiem un dievturiem brīvas rokas.
Latvijas svētki un to nozīme
Un neminējuši visus svētkus, bet kā mēs zinām, vislielākie svētki, ko tā tad Latvijā vēl arvien atzīmē, tā ir Ziemassvētki jeb Ziemas saulgrieži, kas atgriezās ar brīvības atgriešanos. Tātad tie ir saplūdināti kopā ar kristīgajiem svētkiem, tāpat Lieldienas un Jāņi jeb Vasaras saulgrieži, kas patiesībā ir nozīmīgākie baltu svētki – saules, auglības un dzīvības svinēšanai.
Tā tad galvenā ideja baltu reliģijas pamatā bija pārliecība, ka cilvēkam jādzīvo saskaņā ar dabu, jāciena dievības, senči un pasaules kārtība.
Lāčplēsis – tautas eposs un garīgā nozīme
Un šajā vietā mēs nonākam pie tās vietas, tieši pie šīs Lielvārdes un pie eposa “Lāčplēsis”. Un tieši, lai cik tas jocīgi bija, es domāju, tā Dievs man uzrunāja caur vārdu, vai tur sapnī, vai vēl kaut ko par ko runāt. Dievs rāda Lāčplēsi.
Labi, iesim tālāk Lāčplēsītā, tad turpināsim.
Andrejs Pumpurs un eposa tapšana
Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis” publicēts 1888. gadā. Pumpuram tas nav tikai literārs darbs, bet tā ir arī latviešu tautas simbolikas vēsture. Andrejs Pumpurs pēc savas būtības bija ļoti vājš vīrietis. Un caur šo darbu literārajā nozīmē tā bija viņa paša izaugsme. Tas bija latviešu tautas pasūtījuma darbs.
Garīgajā ziņā Pumpurs bija izpētījis ļoti lielu daudzumu latviešu tautas pasaku, tautasdziesmu, teiku, nostāstu un citu literāru darbu, kas atspoguļoja tautas garu. Tāpēc arī pievērsīsimies šim darbam, jo tajā slēpjas ļoti daudz atslēgu.
Galvenie personāži
Nosaukšu galvenos personāžus tiem, kuriem tie ir aizmirsušies:
- Lāčplēsis – tautas spēks un brīvības simbols, lāča un sievietes bērns.
- Laimdota – Latvijas un garīgās gudrības simbols.
- Koknesis – tautas draudzības un uzticības simbols.
- Spīdola – ragana, vēlāk kļūs par garīgās izaugsmes simbolu.
- Kangars – nodevības simbols.
- Melnais bruņinieks – svešas varas simbols. Lāčplēsī viņš simbolizē vācu tautu, krustnešus. Bet kopsummā, garīgi skatoties, drusciņ kaut ko vairāk.
Dievu sapulce un Jēzus piedzimšana
Un tātad eposā nolasīšu tieši vienu vietu. Pērkons tātad iepazīstina ar to, ka senatnē ir piedzimis Jēzus, Pērkona Dievs.
Tātad šeit notiek Dievu sapulce pašā iesākumā. Pērkons, vēlreiz atkārtošu, viņš iepazīstina ar Kristu, kā tas viss ir noticis, kā Dievs ir piedzimis. Un tātad šī dievu sapulce atzīst Jēzu, ka tas ir liels darbs izdarīts un viņš ir tiešām godājams un cienījams. Bet par cik tas nāk ar varu, ar nasilību, tātad tas iet runa par krustnešiem.
Līgo Dieva runa sapulcē
Tad Līgo Dievs piecēlās augšā un saka, tagad lasu. Tad Līgo Dievs piecēlās beidzot un sapulcē runāja šādi: “Skaitos gan īsti pie dieviem, pie mazākajiem latviešu tautām. Bet liktens nolēmis manim pie tautas mīļāko vietu uzturēt dziesmības garu tautiešiem visādos laikos un locīt, jūsmināt sirdis caur sērām un priecīgām dziesmām. Ja vecā dievība šeiten ar citādi aizmirsta tiktu pa drukumām, tad tautas dailīgās dziesmās tiksiet jūs slavēti visi.”
Un šeit viņš piemin visus pārējos dievus. Tie ir Pērkons, Laima, Tikla, Jānis un pārējie dievi. Šeit arī pie dieviem ir nosaukti tādi dievi, kādi mums tā nebija, bet tie tad ir vairāk ņemti no romiešu dieviem: Potrimps, Pakols. Tātad šie dievi, tādi vārdi mums nebija agrāk.
Vārda “Līgo” nozīme
Epusa vārds “līgo” bārnīcās, kā jau Daina savā dievkalpojumā teica, nozīmē “lai top”, un līgojamais upuris varētu būt, ja vēl. Bet vecākajās vārdnīcās, kuras paskatījos arī vācu valodas vārdnīcās, tā ir godināšana, pielūgšana un slavēšana. Jo visa daba, līgojot, pielūdz Jāni. Man gribētos teikt, ka pielūdz Dievu, tāpēc, ka daba arī pielūdz Dievu. Bet latviešu tauta ir izdomājusi, ka viņa pielūdz Jāni.
Un Līgo dievs, viņa uzdevums ir sargāt tautas likteni, palīdzēt saglabāt tautas garīgo spēku grūtajos laikos un ticību senajiem dieviem. Līgo dievs sapulcē runā par topošajām cīņām starp labo un ļauno, par tautas brīvības apspiešanu. Viņš mudina sargāt tautas garu un ticību nākotnei. Patiesībā Līgo dievs aicina stāties pretī Kristum.
Līgo Dieva garīgā loma
Šī dievu sapulce parāda, ka viņi zina, kas ir Jēzus, un atzīst Viņu. Viņi zina to, ka Viņš ir nācis atpestīt tautas. Bet tieši Līgo dievs uzņemas nelaist tautu pie Jēzus Kristus.
Viņš ir kā klauns vai cirkusmeistars, kas latviešu tautu aizved prom no Dieva. Tu uzturi šo Līgo garu, lai tikai tauta neatgrieztos pie Jēzus. Līgo gars aizklāj acis ciet.
Es ieteiktu noskatīties gan Sandras, gan Dainas dievkalpojumus, kur viņas kalpo un sludina vārdu, jo tur ļoti skaidri ir izskaidrots, kas un kāpēc, un cik tas ir bīstami. Bet mans uzdevums šodien ir parādīt tieši Līgo un Jāņu Dieva viltību.
Livonijas krusta kari
Ienākšana un pirmie bīskapi
Vēsturiskā pretošanās un pakļaušana
Gadsimta sākumā tika pakļauti lībieši, latgaļi, igauņi. Tomēr kurši un zemgaļi pretojās ļoti ilgi. Saules kaujā 1236. gadā un Aizkraukles kaujā 1279. gadā krustneši cieta ļoti smagus zaudējumus. Zemgale tika pilnībā pakļauta tikai 1290. gadā. Tātad kopumā 110 gadus ilga cīņa, lai pakļautu kristietībai.
Krustakaru sekas un “bauru” jēdziens
Krustakari radīja vietējo valdnieku varas zaudēšanu, kristietības nostiprināšanos, Livonijas konfederācijas izveidošanos, vācbaltiešu muižniecības dominanci un Latvijas integrāciju Eiropas feodālajā sistēmā.
Kā mēs zinām, un droši vien arī daudzi no skolas, kā arī no varbūt kaut kur lasītā, vācu muižnieki latviešus sauca par bauriem. Bauri, jā. Tas ir no vācu valodas. Bauri nozīmē zemnieks, lauku iedzīvotājs. Bet ar laiku tas kļuva latviešu tautai tāds, teiksim, nievājošs. Parasti par bauru sauca neizglītotu, rupju vai nekulturālu cilvēku. Un vēlāk, jaunlatviešu laikā, tāpēc jaunlatvieši pārsvarā sevi sauca par zemniekiem vai par latviešiem.
Dieva mīlestība un robežas
Jā, un tā tad ir tā, ka nenāca ar labu pie kristietības, tā tad bija pielikts spēks. Latvieši ļoti turējās pie saviem dieviem, arī baltieši, protams, un tomēr Dievs ir noteicis robežas, lai tūkstošos gadu arī baltiešiem un latviešiem būtu savas robežas, un tās īpaši nav mainījušās. Un ar to parādās arī Dieva mīlestība.
5. Mozus 32:8 Kad Visaugstākais tautām piešķīra viņu mantojumu, kad Viņš izšķīra cilvēku bērnus citu no cita, tad Viņš noteica tautu robežas. (1965. gada revidētais teksts)
Apustuļu darbi 17:26 No viena cilvēka Viņš radīja visas tautas un noteicis tiem laikus un dzīves robežas. (1965. gada revidētais teksts)
Atmoda Latvijā
Brāļu draudžu kustība
Tomēr gribu teikt to, ka kaut arī latvieši un baltieši ir ļoti turējušies pie savas ticības, tomēr viņi pamazām pakļāvās. Un Dievs sūtīja tātad atmodu, jaunu atmodu viņiem. Tās ir brāļu draudzes Latvijā.
Lasītprasmes veicināšana
Un Brāļu draudžu kustība veicināja lasītprasmi. Teoloģijas fakultātē, kurā grāmatā es vairs neatceros, man bija iespēja palasīt, un tur bija tāds teksts: tad, kad visa Eiropa, tātad augsta līmeņa cilvēki, nemācēja vēl lasīt, tad latvieši mācēja lasīt. Ja kāds mācēja, tad viņš teica: “Iemāci man arī.”
Latvijas tautas pašapziņa un valsts veidošana
Latvijas tautas spītība bija tā, ka tā mudināja visus zemniekus mācēt lasīt un izglītoties tālāk, kas tajā laikā bija īpašs gods. Tā attīstīja koru dziedāšanu, veicināja latviešu pašapziņu un radīja pirmos sabiedriskos līderus, tātad arī zinātniekus, skolotājus un profesorus. Tas aizsāka Latvijas tautas valsts veidošanu.
Jaunatviešu kustība 19. gadsimta vidū bija Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Atis Kronvalds. Bet gribu pateikt vienu lietu: nebūt viņi visi nebija ticīgi.
Atmodas Latvijas vēsturē
Otrā atmoda, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, ir Latvijas valsts dibināšana 1918. gadā.
Trešā atmoda notika no 1987. līdz 1991. gadam, kas bija Latvijas neatkarības atjaunošana. Tas nenozīmē, ka vairāk atmodu nav bijis, ka Dievs mūs ir aizmirsis visos pārējos laikos.
Latvijā, teiksim, 35 un 40 gados ir apmēram tādas mazas atmodas pa vietām, kas arī veidoja un nostiprināja Latvijā kristietību. Brāļu draudzes aktīvā darbība Latvijā, kopumā pa rajoniem un pa Latvijas teritoriju, bija 150 gadus ilga. Ja neskaita Kristus krustnešu karu ienākšanu, kas kopumā Latvijā bija 110 gadus ilga, tad brāļu draudžu atmoda ir 150 gadus ilga. Tā ir lielākā atmoda, kāda ir bijusi.
Brāļu draudžu ietekmes mazināšanās
Kultūras pasākumu pieaugums
Brāļu draudžu ietekme pamazām samazinājās modernizācijas un cilvēku novecošanas dēļ. Tika ieviesti kultūras nami un ieviests kultūras nosaukums. Tātad sākās ļoti daudz kultūras pasākumu, it kā tas ir ļoti labi, bet jaunie cilvēki aizmirsa par dievnamiem.
Luteriskās baznīcas nostiprināšanās un svētaiskara aizliegums
Vēl kas ļoti interesanti parādās luteriskās baznīcas nostiprināšanās dēļ. Es negribu apvainot Lutera draudzes, bet ļoti bieži tika aizliegts svētaiskars sabiedrības pārmaiņu dēļ. Pamazām notika atteikšanās no Dieva, īpaši sociālisma laikā. Zināšanu paaugstināšana un senu tradīciju saglabāšana, īpaši ticīgo starpā, tomēr nacionālā pašapziņa saglabājās.
Līgo dievs un dziesmu svētku kustība
Vēl ļoti spēcīgi Līgo dievs darbojās dziesmu svētku kustībā. Un tātad, kā mēs zinām, uz Līgo karoga ir vaidelota attēls.
Vaidelots – baltu priesteris
Tātad vaidelots ir baltu priesteris, mācītājs, kas vadīja reliģiskos rituālus, kalpoja dieviem un elkiem.
Ko darīja vaidelots?
Viņš veica upurēšanas, svētos rituālus, uzturēja svēto uguni tempļos, bija starpnieks starp dieviem un cilvēkiem, skaidroja dievu gribu un bieži dzīvoja askētiski, tātad atdalīti no cilvēkiem.
Karogā ir parādīts gan vaidelots, gan ozols, kas latviešiem ir spēka simbols vīriešiem un auglības simbols. Un arī Laima. Un šeit neiet runa par Dievu, bet tas nav Kristīgais Dievs. Tas ir, tātad, Līgo Dievs, varētu teikt. Un tās ir vecās tradīcijas. Un tas neved pie atgriešanās.
Ķēniņu grāmatas – kalpošana augstienēs
Un gribētu teikt:
Joass un kalpošana augstienēs
Tātad trešo pantu izvēlējos, lai zinātu, par kādu ķēniņu ir runa, bet principā ceturtais pants ir svarīgs.
Otrā Ķēniņu 12:3-4 Un Joass visu savu mūžu darīja to, kas bija taisnīgs Tā Kunga acīs, kamēr priesteris Jojada viņu mācīja. Tikai kalpošana augstienēs netika pārtraukta, jo tauta vēl arvien nesa un upurēja dedzināmos un kvēpināmos upurus augstieņu svētnīcās. (1965. gada revidētais teksts)
Nu, labi. Mhm.
Azarja un augstieņu svētnīcas
Tas pats ir Otrā Ķēniņu 15. nodaļā, 32. līdz 35. pantā, bet es arī visu nelasīšu, vienkārši tas ir tāpēc, lai redzētu, kāds ķēniņš bija. Es lasīšu 34. un 35. pantu.
Otrā Ķēniņu 15:34-35 Un viņš darīja to, kas ir taisnīgs Tā Kunga acīs. Un viņš visu darīja, kā viņa tēvs Uzija bija darījis. Tikai augstieņu svētnīcas netika nopostītas. Tauta vēl arvien nesa dedzināmos upurus un kvēpināmos upurus augstienēs. Viņš uzcēla augšējos vārtus Tā Kunga namam. (1965. gada revidētais teksts)
Jošafāts un tautas sirds
Un tāpat Otrā Laiku 20. nodaļa, 31.-33. pants.
Otrā Laiku 20:31-33 Un Jošafāts valdīja pār Jūdu. Viņš bija 35 gadus vecs, kad viņš kļuva par ķēniņu, un valdīja 25 gadus Jeruzālemē. Un viņa mātes vārds bija Ašubaša, Šilhija meita. Un viņš staigāja sava tēva Asas ceļus un nenovērsās no tiem. Darīdams to, kas ir taisnīgs Tā Kunga acīs, taču augstieņu svētnīcas netika nopostītas, un tauta vēl nebija pilnīgi novēlējusi savu sirdi savam tēvam, Dievam. (1965. gada revidētais teksts)
Elku atmešana un tautas grēki
Jā, un tā tad principā mācītājs vai kāds cits pasludinātājs un Dieva vārds mūs māca nojaukt visas augstienes. Atteikties no visiem elkiem, bet, ja mūs viens maziņš elks velk atpakaļ uz senču saknēm, tas mūsu tautu nav novedis uz labu. Tas arī kristietību nav novedis nekur uz labu, jo tad mēs turpinām sajaukties ar elku dieviem un turpinām savas tautas grēkus.
Dānijas piemērs un tautas nožēla
Es atceros to, ka pirms Otrā pasaules kara Dānija nožēloja savus grēkus, un karš viņu neskāra.
Varbūt arī mūsu tauta jau būtu nožēlojusi grēkus, varbūt nebūtu karš skāris?
