Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu! II

Sveicinu jūs, dārgie rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Dievs ir uzticīgs Savam Vārdam. Dievs ir uzticīgs Savā neierobežotajā mīlestībā uz mums. Taču Dievs meklē arī mūsu uzticību.
„ Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību(uzticību) virs zemes?”(Lūkas 18:8).
Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams attiecībā uz to resursu pārvaldi, kurus Dievs tev uzticējis?Jēzus līdzībā par talentiem ir teikts, ka pēc tam, kad kungs atgriezās un saņēma atskaiti no pirmajiem diviem kalpiem, kuri pavairoja saņemtos talentus, viņš ne tikai paslavēja kalpus par uzticību, bet svētīja un paaugstināja tos: „Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.”Tāda pati svētība tika dāvāta gan tam kalpam, kuram bija pieci talenti, un tam, kuram bija divi talenti.Dievs apbalvo! Apbalvojums sagaida katru, kurš ar pacietību un uzticīgi kalpo Kungam. Uzticība novedīs cilvēku līdz paaugstinājumam.Kā izturējās trešais kalps? Viņš sāka attaisnoties sava kunga priekšā.
„……es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis.Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.”(Mateja 25:24-25).
Noklausoties atskaiti, kungs publiski nosodīja šo kalpu.
„Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis,tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem.”(Mateja 25:26-27).
Kungs atklāja šī cilvēka patieso dabu – blēdīgais un kūtrais kalps.Ja šis kalps, patiesi, būtu baidījies no kunga un domātu par viņu, kā par bargu cilvēku, tad viņa rīcība būtu pilnīgi pretēja, tad viņš laistu apgrozībā savu talentu. Taču visa šī kalpa problēma bija tajā, ka tas bija blēdīgs un kūtrs cilvēks. Šis cilvēks vienkārši meklēja iespēju attaisnoties un izlocīties no šī situācijas. Šis cilvēks meklēja vainīgo. Kungs ieraudzīja šī kalpa neauglības patieso iemeslu – blēdīgums un kūtrums.Kad Kungs atnāks, mums nekas nepalīdzēs – ne mūsu aizbildināšanās, ne mūsu viltība, nekas. Tu vari vainot citus savā bezdarbībā, bet Jēzus nepieņem to, kā tavu attaisnojumu. Mēs nevaram apmānīt Dievu, jo Viņš visu zina un redz visu.Dievs piešķīris mums katram talantus ne jau tāpēc, lai mēs tos apslēptu, bet tāpēc, lai mēs tos laistu apgrozībā un pavairotu.Labāk ir būt par centīgu un Dievam uzticīgu kalpu, nekā iztērēt savu dzīvi blēdībām un kūtrumam. Katram no mums pienāks tā diena, kad stāsimies sava Kunga – Jēzus Kristus priekšā – un atskaitīsimies Viņam par nodzīvoto dzīvi. Katru dienu mums tiek dota izdevība sagatavoties šai tikšanās dienai ar mūsu Kungu. Izvēle ir tavā ziņā. Tikai tev pašam ir jāizlemj, kam tu tērēsi savu dzīvi.Jēzus nesa dzīvību katrā vietā, kur vien Viņš atradās. Arī tu vari to darīt, jo tevī dzīvo Jēzus.Bagātīgas jums svētības no Dieva, ar kurām jūs varēsiet dalīties ar trūcīgajiem!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs atklāj Savu gribu vien tiem, kuri dedzīgi to meklē

    Dievs atklāj Savu gribu vien tiem, kuri izmisīgi to meklē. Tieši šī iemesla dēļ Dievs vēlas, lai mēs pastāvīgi tuvotos Viņam un pavadītu laiku ar Viņu. Dievs vēlas būt sadraudzībā ar mums. Dievs vēlas dalīties ar mums svarīgā informācijā par mūsu aicinājumu Viņā. Dievs vēlas lai mēs tuvotos Viņam ne tikai tālab, lai pastāstītu par to, kas Viņam būtu jāizdara mūsu labā, bet sadraudzībai ar Viņu. Un ir svarīgi atcerēties, ka sadraudzība ar Dievu – tas nav monologs, bet dialogs.
  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē II

    Šodien es vēlos turpināt runāt par kalpošanas sākšanu Dieva klātbūtnē. Vakar dien mēs redzējām piemēru ar pašu Kungu Jēzu Kristu, bet šodien mēs apskatīsim piemēru ar pravieti Jesaju. Klasiskais piemērs par pravieti Jesaju ir vēl viena spēcīga ilustrācija, kas parāda, ka efektīvai kalpošanai jāsākas Dieva klātbūtnē.
  • Kas ir tie cilvēki, kuriem Dievs atklāj Sevi un Savus noslēpumus?

    „..Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!”(Psalms 112:1).„Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām.”(Salamana Pamācības 8:13).
  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

    „Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.” Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).