Kā ieiet savā kalpošanā III
Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot Dievam ar savām spējām un talantiem. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt savu potenciālu. Vēl mēs runājām par to, ka katram no mums ir jānoskaidro tas, ar ko mēs varam kalpot. To noskaidrot mums var palīdzēt izglītība, uzkrātā pieredze, spējas un talanti, iegūtās iemaņas un prasmes. Bez tam, ir vēl kas svarīgs, kas jums jāsaprot. Jums ir jādomā globāli un vērienīgi. Dieva Valstība ir kas vairāk, kā vienkārši draudze, tālab šo Valstību nevar noslēpt draudzes sienās.Bībele saka, ka jūs esat – zemes sāls un gaisma pasaulei, bet tas nozīmē, ka jūsu kalpošanai ir jāiziet ārpus draudzes robežām un jāietekmē pilsēta, valsts un pasaule. Ir jādomā par to, kā pasālīt zemi un apgaismot(izglītot) pasauli.Ir jāiesāk lokāli, bet jādomā vērienīgi un globāli. ”Jūs …. būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” – saka Jēzus Apustuļu darbu Grāmatā 1:8.Dieva Valstība var ieiet noteiktā teritorijā, – līdzīgi mazam sinepju graudiņam, kuram ir potenciāls dinamiskai izaugsmei. Sēkla aug nemanāmi, bet gala rezultātā pārvēršas varenā kokā, kura ēnā pēc tam paslēpjas daudzi putni. Dieva Valstība ir kā raugs, kas saraudzē visu mīklu. Un šī Valstība darbojas it visur, kur to ielaiž. Iesākt vajag ar vienu konkrētu cilvēku un kalpot viņam, bet, tai pat laikā, vajag domāt vērienīgi. Ja, piemēram, jūs jūtat vēlēšanos kalpot jaunatnei un nest Dieva Valstību šajā sabiedrības slānī, tad jums vajag domāt ne tikai par jauniešiem savā draudzē vai jūsu pusaudžiem( lai arī jūs iesāksiet tieši ar viņiem), bet jums jādomā par to, kā iemantot jūsu pilsētas jaunatni Tam Kungam, kā radīt kustību, kas ietekmēs jaunatni jūsu valstī. Ja jūs sākat domāt šādā virzienā, tad Dievs dos jums stratēģiju, Viņš izies jums palīgā, jo tā ir Viņa griba. Jebkuru sociālo un profesionālo cilvēku grupu vajag aplūkot, kā tautu, pie kuras jūs aicina Dievs. „Ejiet un māciet visas tautas!” – tas ir Dieva uzdevums! Šīs tautas ir mūsu apsolītā zeme, kas mums ir jāiekaro Dievam. Tomēr, tas nenotiks bez cīņas, jo šai zemē dzīvo milži un giganti. Israēla tauta nevarēja ieiet savā apsolītajā zemē līdz tam brīdim, kamēr no šīs zemes netika izdzīti giganti un netika sagrauti viņu elki. To nav iespējams paveikt bez pārdabiska atbalsta, tālab Dievs ir apsolījis, ka Viņš būs ar mums. Jāatzīmē sekojoši nozīmīgi faktori:
- Mums ir jāiet uz mūsu zemi ar apziņu, ka Tas Kungs ir kopā ar mums. Šāda apziņa dara mūs drosmīgus kā Dāvidu, kad viņš cēlās pret Goliātu.
- Dievs veda Israēla tautu pa ceļu, kas veda uz apsolīto zemi. Un kamēr viņi sekoja Dieva vadībai un klausīja Viņam, Dievs dāvāja viņiem uzvaru. Mēs kontaktējamies ar Dievu un lasām Viņa vārdu tāpēc, lai, ceļā uz apsolīto zemi, saņemtu Viņa rīkojumus un vadību.
- Lūgšana nebūt nav kāda reliģioza darbība. Lūgšana – tas ir līdzeklis sadraudzībai (kontaktam) ar Dievu un tam, lai saņemtu Viņa instrukcijas mūsu darbībai. Lūgšana kļūst interesanta, efektīva un rīcībspējīga tad, kad mēs tiecamies iemantot savu apsolīto zemi. Citādi, lūgšana kļūs par garlaicīgu un sausu reliģisko rituālu. Jēzus jau ir teicis, ka bez Viņa mēs nenieka nespējam, tāpēc, ieiet savā apsolītajā zemē varēs tikai tie, kuri iet roku rokā ar Viņu.
- Sekojot Tam Kungam, mēs iepazīstam Dievu Viņa spēka, gudrības, mīlestības un uzvaras pilnībā. Ceļā uz apsolīto zemi, mēs sagraujam visus šķēršļus un atrodam Viņa brīnumaino atbalstu un nodrošinājumu.
- Mēs iegūsim mieru tikai tad, kad ieiesim savā apsolītajā zemē, tas nozīmē, – savā aicinājumā. Tas nozīmē, ka, ārpus sava aicinājuma, mums miera un apmierinājuma nebūs. Mēs esam radīti šim mērķim, un kad mēs dzīvojam saskaņā ar šo aicinājumu, tad mēs piepildāmies ar prieku, apmierinājumu un mieru.
