Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji

Lai vairojas jums miers un žēlastība no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Esmu priecīgs, ka šodien atkal varu satikties ar jums mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par brīnišķīgo iespēju dalīties ar jums gudrībā, kuru Dievs man devis, un ar to iedvesmot kaut dažus no jums.

Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā.

Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji.

Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?

Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.

Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju. Dievs grib novērotājus padarīt par kalpotājiem. Novērotāju problēma ir tajā, ka sātans sāk piepildīt viņu laiku, un viņš dod viņiem uzdevumus. Ja cilvēks ilgstoši tikai novēro un neko citu nedara, tad pēc kāda laika viņš pārvērtīsies vai kļūs par kritiķi vai tiesnesi.

Tādi cilvēki saka: „Tas nav slikti! Bet tas gan man nepatīk! Tā ir laba svētruna, tā man patīk! Bet šī – tā man nepatīk! Šis brālis ir labs kalpotājs, bet tas tur – tas man nepatīk, un tālab viņš – ir slikts. „

Pamatā novērotāji tikai kritizē, jo viņiem ir laiks tam, lai atrastu citos nepilnības. Savukārt tiem, kuri ir iedziļinājušies kalpošanā, – viņiem līdzīgai nodarbei nav laika.

Patērētāju problēma ir tajā, ka viņi meklē tikai vienu, – kurš varētu atrisināt viņu problēmas. Visai pasaulei ir jāgriežas tikai ap viņiem. Arī šie cilvēki bieži vien kļūst par kritiķiem. Viņi saka: „Šajā cilvēkā nav mīlestības, jo viņš neredz manu problēmu un to nerisina.” Patērētāji domā tikai par sevi.

Reiz kāds cilvēks piegāja pie mācītāja Jongi Čo ar nolūku, lai viņš palūgtu par tā problēmu. Mācītājs atbildēja: „Es gribu, lai tu lūdz par atmodu mūsu valstī”. Interesanta situācija: cilvēkam ir problēma, un viņš ir atnācis, lai par to aizlūgtu, bet mācītājs viņam saka, ka arī Dievam ir problēma, un saka, lai šis cilvēks nedomā par savu problēmu, bet domā un lūdz par Dieva problēmu – lūdz par valsts atmodu.

Patērētājs ir ieinteresēts tikai tajā, lai atrisinātos viņa problēmas. „O, es esmu slims! Man nav darba. Mājās nekas nenotiek. Problēma pēc problēmas. Lūdziet par mani. Kalpotāj, atnāc pie manis.” Tas viss ir labi. Es nerunāju par to, ka mums nav jāpiepilda citu cilvēku vajadzības, mums tas ir jādara.

Bet, problēma ir tajā, ka patērētāju interesē tikai viens, – viņa problēmu risināšana. Jēzum bija vajadzības, bet, neskatoties uz to, Viņš piepildīja citu cilvēku vajadzības.

„..neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām. Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs;

Bet es iekš Kunga Jēzus ceru drīz sūtīt pie jums Timoteju, lai es, pārliecinājies, kā jums klājas, kļūtu līksms. Jo man nav neviena ar līdzīgu dvēseli, kas bez viltus rūpētos par jūsu lietām. Jo visi meklē savu, nevis Kristus Jēzus labumu. Bet viņa krietnumu jūs pazīstat, ka viņš man kalpojis evaņģēlija labā kā bērns tēvam.”(Filipiešiem 2:4-7; 19-22).

Šajā Rakstu vietā Pāvils saka, ka visi meklē savu labumu. Pāvils meklēja kalpotājus, bet to bija ļoti maz. Kāpēc? Tāpēc, ka vairums cilvēku meklēja tikai savu labumu. Pāvils bieži sacīja: ”Tas ir mani pametis. Šis ir mani pametis. Viņi vairāk ir iemīlējuši šo pasauli”. Kāpēc? Tāpēc, ka tad, kad cilvēks meklē savu labumu, viņš dodas turp, kur viņam ir izdevīgi, pat tādā gadījumā, ja tur ir pasaulīgā un grēcīgā ietekme.

Kādai kategorijai tu vari pieskaitīt sevi? Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Tev vēl ir laiks visu mainīt. Dievs joprojām klauvē pie tavas sirds durvīm, un Viņš vēlas, lai tu saprastu un ieraudzītu to, ka tikai kalpojot citiem, mēs varēsim būt laimīgi. Tikai kalpojot saviem tuvākajiem, mēs varēsim izpatikt Dievam.

Rīt mēs parunāsim par trešo ticīgo cilvēku tipu – par kalpotājiem.

Tas Kungs lai jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboje