Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu ! II

Sveicu jūs, dārgie draugi, un lūdzu par to, lai jūsu dzīve, pateicoties Dieva gudrībai, kuru Viņš sūta mums caur Savu Vārdu, šai dienā ir piepildīta ar Dieva slavu!Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu un spēku. Tieši lūgšana palīdz mums izveidot šīs labās attiecības ar Dievu. Un tāpēc lūgšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām mūsu dzīves prioritātēm. Vakar mēs runājām par to, ka mums jāpārstāj darīt Dieva darbi savā spēkā. Lasot Apustuļu Darbu grāmatu, mēs ieraugām to, kas notika to cilvēku dzīvēs, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Es iesaku jums uzmanīgi izlasīt visu Apustuļu Darbu grāmatu. Izpētiet tos stāstus, kas aprakstīti šajā grāmatā. Jūs ieraudzīsiet, ka brīnumi, par kuriem ir rakstīts šajā grāmatā, ir kā rezultāts pastāvīgām un spēcīgām to cilvēku lūgšanām, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Apustuļu Darbu grāmata sākas ar to, ka Jēzus mācekļi lūdza.
„Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās……”(Apustuļu darbi 1:14).
Un tālāk mēs lasām par to, ka pēkšņi nolaidās Svētais Gars un uguns piepildīja namu, kurā atradās Jēzus mācekļi. Uguns bija pār ikvienu no viņiem. Mācekļi saņēma spēku no debesīm. Ja turpinām lasīt tālāk 3. nodaļu no Apustuļu Darbu grāmatas, mēs redzam, ka Pēteris un Jānis gāja uz lūgšanu namu un savā ceļā satika vīru, kas bija tizls. Viņu ieraugot, Pēteris un Jānis lūdza par šo cilvēku, un viņš tika dziedināts.Pēc Vasarsvētku dienas draudzei pievienojās trīs tūkstoši cilvēku. Viss tas bija kā rezultāts Jēzus mācekļu lūgšanu dzīvei.Apustuļu Darbu grāmatas 6. nodaļā tiek runāts par problēmu, kas radās draudzē un kuru bija nepieciešams risināt. Ko apustuļi nolēma darīt?
„Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: “Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu. Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt; bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.”(Apustuļu darbi 6:2-4).
Lūgšana bija Apustuļu galvenā prioritāte. Un tam bija apbrīnojums rezultāts – draudze pieauga.Aplūkosim vēl vienu rakstu vietu no Apustuļu Darbu grāmatas:
„Tad nu, Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod Saviem kalpiem drosmi runāt Tavu vārdu, Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi Tava svētā kalpa Jēzus Vārdā.”(Apustuļu darbi 4:29 – 30).
Tika lūgts Jēzus Kristus Vārdā. Arī šodien mēs lūdzam Dievu Jēzus Kristus Vārdā. Jēzus mācekļi nokļuva ļoti sarežģītā situācijā, – viņiem draudēja, viņus sita, viņiem aizliedza sludināt Evaņģēliju. Mācekļi saskārās ar ļoti nopietnu problēmu. Vai zināt, ko viņi darīja? Lai arī, paļaujoties uz savu pieredzi un zināšanām, viņi varēja pielietot kādus redzamus mērus: varēja sarīkot demonstrāciju, varēja uzrakstīt vēstuli valdniekam, varēja mobilizēt visus savus spēkus un sarīkot protesta akciju utt., viņi nemēģināja risināt šo problēmu paši saviem spēkiem. Mācekļi nolēma lūgt, un viņi lūdza konkrēti, jo lūgšana bija viņu prioritāte. Un nākamie divi panti parāda mums to, kāds bija lūgšanas rezultāts.
„Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs. Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.”(Apustuļu darbi 4:31-33).
Tas parāda mums to, kas var notikt tad, kad lūgšana kļūst par vienu no galvenajām cilvēka dzīves prioritātēm.Rīt mēs sīki parunāsim par to, kas tad konkrēti notika pēc šīs īsās Jēzus Kristus mācekļu lūgšanas. Tiksimies rīt!Tas Kungs lai bagātīgi jūs svētī šai dienā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu

    Pirmais, ko Dievs izdarīja ar Ābramu, – Viņš izveda viņu no telts jeb no viņa komforta zonas. Kamēr mēs atrodamies komforta zonā, kur mums ir ērti, kur no mums netiek prasīta īpaša piepūle, kur viss notiek pēc ierastā scenārija, tikmēr mēs arī nebūsim spējīgi ieraudzīt to, ko Dievs vēlas mums parādīt. Tāpēc ļoti bieži Dievs mudina mūs iziet no komforta zonas, no sava pierastā, ērtā dzīvesveida un pieliekam pūliņus, lai paplašinātu savas zināšanas par Dieva gribu mūsu dzīvei.
  • Mēs esam Dieva vēstneši II

    Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, – mēs nevarēsim izpatikt Dievam. Un vēl, mēs runājām par to, ka Dievs palīdz mums sasniegt šo sapratni caur Viņa Vārdu. Bībelē izmantojamās metaforas palīdz mums ieraudzīt to, ko Dievs gaida no katra ikviena no mums un to, kā mēs varam izpatikt Dievam. Vakar mēs runājām par vienu no Bībeles metaforām – „vēstnesis” vai „vēstnieks”. Dievs Savā Vārdā runā par to, ka mēs esam Viņa vēstneši, caur kuriem Dievs izlīdzina šo pasauli ar Sevi. Mums ir jābūt atklāsmei par to, kas mēs, kā Dieva bērni, esam Jēzū Kristū, un atklāsmei jābūt, lai mēs uz šīs zemes varētu staigāt Dieva dotajā varā un valdīt.
  • Lai mēs kļūtu par šīs pasaules gaismu un zemes sāli, mums ir jābūt noteiktām īpašībām

    „Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija”. (Mt.5:3-12)
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus IV

    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra slimība norāda uz to, ka cilvēka dzīvē ir grēks. Dievs nesūta slimības mūsu dzīvē, lai caur to mācītu mūs ( diemžēl par to māca daudzi sludinātāji, bet tas neatbilst patiesībai). Tāds apgalvojums vienkārši nav patiess.„ 2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”3 Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa2:2-3)
  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus! II

    Dāvids sacīja: „Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.”(Psalms 34:18). Dievs tevi dzird tikai tad, kad tu sauc uz Viņu, un ne tad, kad tu peldies savās bēdās, kurni vai rīko sevis žēlošanas ceremoniju.Eksistē ticības kliedziens(vaimanas), kuru Dievs dzird vienmēr, jo šajā kliedzienā Dievs dzird saucienu pēc palīdzības un pēc tā, lai Dievs iejauktos. Šajā lūgšanu kliedzienā Viņš redz ticību Taisnajam, Taisnīgajam, Mīlošajam un Visvarenajam Dievam.