Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu ! II
Sveicu jūs, dārgie draugi, un lūdzu par to, lai jūsu dzīve, pateicoties Dieva gudrībai, kuru Viņš sūta mums caur Savu Vārdu, šai dienā ir piepildīta ar Dieva slavu!
Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu un spēku. Tieši lūgšana palīdz mums izveidot šīs labās attiecības ar Dievu. Un tāpēc lūgšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām mūsu dzīves prioritātēm. Vakar mēs runājām par to, ka mums jāpārstāj darīt Dieva darbi savā spēkā. Lasot Apustuļu Darbu grāmatu, mēs ieraugām to, kas notika to cilvēku dzīvēs, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Es iesaku jums uzmanīgi izlasīt visu Apustuļu Darbu grāmatu. Izpētiet tos stāstus, kas aprakstīti šajā grāmatā. Jūs ieraudzīsiet, ka brīnumi, par kuriem ir rakstīts šajā grāmatā, ir kā rezultāts pastāvīgām un spēcīgām to cilvēku lūgšanām, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Apustuļu Darbu grāmata sākas ar to, ka Jēzus mācekļi lūdza.
„Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās……”(Apustuļu darbi 1:14).
Un tālāk mēs lasām par to, ka pēkšņi nolaidās Svētais Gars un uguns piepildīja namu, kurā atradās Jēzus mācekļi. Uguns bija pār ikvienu no viņiem. Mācekļi saņēma spēku no debesīm. Ja turpinām lasīt tālāk 3. nodaļu no Apustuļu Darbu grāmatas, mēs redzam, ka Pēteris un Jānis gāja uz lūgšanu namu un savā ceļā satika vīru, kas bija tizls. Viņu ieraugot, Pēteris un Jānis lūdza par šo cilvēku, un viņš tika dziedināts.
Pēc Vasarsvētku dienas draudzei pievienojās trīs tūkstoši cilvēku. Viss tas bija kā rezultāts Jēzus mācekļu lūgšanu dzīvei.
Apustuļu Darbu grāmatas 6. nodaļā tiek runāts par problēmu, kas radās draudzē un kuru bija nepieciešams risināt. Ko apustuļi nolēma darīt?
„Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: “Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu. Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt; bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.”(Apustuļu darbi 6:2-4).
Lūgšana bija Apustuļu galvenā prioritāte. Un tam bija apbrīnojums rezultāts – draudze pieauga.
Aplūkosim vēl vienu rakstu vietu no Apustuļu Darbu grāmatas:
„Tad nu, Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod Saviem kalpiem drosmi runāt Tavu vārdu, Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi Tava svētā kalpa Jēzus Vārdā.”(Apustuļu darbi 4:29 – 30).
Tika lūgts Jēzus Kristus Vārdā. Arī šodien mēs lūdzam Dievu Jēzus Kristus Vārdā. Jēzus mācekļi nokļuva ļoti sarežģītā situācijā, – viņiem draudēja, viņus sita, viņiem aizliedza sludināt Evaņģēliju. Mācekļi saskārās ar ļoti nopietnu problēmu. Vai zināt, ko viņi darīja? Lai arī, paļaujoties uz savu pieredzi un zināšanām, viņi varēja pielietot kādus redzamus mērus: varēja sarīkot demonstrāciju, varēja uzrakstīt vēstuli valdniekam, varēja mobilizēt visus savus spēkus un sarīkot protesta akciju utt., viņi nemēģināja risināt šo problēmu paši saviem spēkiem. Mācekļi nolēma lūgt, un viņi lūdza konkrēti, jo lūgšana bija viņu prioritāte. Un nākamie divi panti parāda mums to, kāds bija lūgšanas rezultāts.
„Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs. Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.”(Apustuļu darbi 4:31-33).
Tas parāda mums to, kas var notikt tad, kad lūgšana kļūst par vienu no galvenajām cilvēka dzīves prioritātēm.
Rīt mēs sīki parunāsim par to, kas tad konkrēti notika pēc šīs īsās Jēzus Kristus mācekļu lūgšanas.
Tiksimies rīt!
Tas Kungs lai bagātīgi jūs svētī šai dienā!
Mācītājs Rufus Adžiboije
