Man patīk žēlastība un ne upuris

Es priecājos no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Dievs ir tik labs pret katru no mums! Es pateicos Dievam par šo iespēju dalīties ar jums tajās atklāsmes, kuras Dievs man dod. Dievs vēlas, lai tu apzinātos, kādu bagātību tu iemanto caur Dieva Vārdu. Šī bagātība nav salīdzināma ne ar sudrabu, ne zeltu. Dieva Vārds – tā ir nezūdoša bagātība, bagātība, kas pastāv mūžīgi, kas atnes dzīvību un veselību, atbildes un risinājumus. Mēs turpinām runāt par līdzcietības spēku.
„Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).
Jēzus ļoti labi pazīst visus ļaudis, Viņš zina visas viņu domas, kuras ne vienmēr ir labas un tīras, bet, neskatoties uz to, Viņš, attiecībā pret cilvēkiem, ir līdzcietības vadīts. Farizeji redzēja tikai to, ka Jēzus ēd ar grēciniekiem un tādejādi pārkāpj likumu. Bet Viņš tiem sacīja, lai tie iet un mācās to, ko nozīmē „Man patīk žēlastība un ne upuris”. Šī atklāsme bija Jēzus veiksmīgās kalpošanas noslēpums. Un tas ir tas, ko Dievs šodien vēlas iemācīt mums. Dievs vēlas žēlastību un līdzcietību, un ne upuri. Ja ir aizdedzies nams, bet tu neesi ugunsdzēsējs, – vai tu pieņemsi kādus mērus ar nolūku, lai nodzēstu liesmu? Varbūt tu vienkārši gaidīsi, līdz atbrauks ugunsdzēsēji? Un ja nu nāksies gaidīt pārāk ilgi, ko tad?
„Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās.”(Lūkas 10:30-33).
Kas noteica šo divu dievbijīgo cilvēku rīcību šajā stāstā? Kādas domas piepildīja viņu prātus, viņu galvas? Tās bija likuma piepildītas. Šie cilvēki domāja, ka tādejādi viņi izpatīk Dievam, – nedrīkst taču, neskatoties uz to, ka uz ceļa tie pamanīja ievainotu cilvēku, kuram bija nepieciešama viņu palīdzība, kavēt dievkalpojumu vai mēģinājumu. Levīts aizgāja garām, priesteris aizgāja garām, un tikai labais Samarietis, kurš pat nebija Jūds, bet bija līdzcietīgs, apstājās un palīdzēja. Uzdod sev jautājumu: „Kas mani skubina vai mudina manā darbībā? Kā es reaģēju uz citu cilvēku sāpēm? Kam es vēlos līdzināties – Jēzum vai farizejiem?” Ļoti svarīgi ir attīstīt sevī līdzcietīgu sirdi attiecībā pret cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība, jo tikai tāda kalpošana ir Dievam tīkama un atbrīvo Viņa spēku un labvēlību. Esiet svētīti! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu talantu?

    Es lūdzu, lai mēs visi dzirdētu to ne tikai ar savām ausīm, bet arī ar savām sirdīm. Tā ir Jēzus Kristus līdzība par Debesu Valstību. Viena no lietām, par kuru Jēzus pastāvīgi mācīja, bija mācība par Debesu Valstību. Un tam bija svarīgi iemesli. Šīs pasaules valstība pāries, un nāks jauna Valstība-Debesu Valstība. Jēzus atnesa Debesu Valstību uz zemes, un Vīnš vēlās, lai mēs zinātu šo Valstību, tiektos un dzīvotu šajā Valstībā. Bībelē ir teikts, lai mēs visupirms meklējam Dieva Valstību un Viņa taisnību. Tas nav tik viegli, tāpēc ka ir vēl arī cita valstība, kas darbojas pret Debesu Valstību, un kas vilina mūsu sirdis. Tāpēc Jēzus daudz runāja par Debesu Valstību un gandrīz visas Viņa līdzības bija par to.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? II

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani personīgi. Ir kaut kas, ko Dievs vēlās man pateikt personīgi, bez starpniekiem. Dievs vēlās, lai es kontaktējos ar Viņu, lai Viņš varētu mācīt mani. Kad tu klausies citu kalpotāju svētrunas, tad var būt lietas, kuras tu neizproti līdz galam, vai arī kādos jautājumos tu nepiekrīti šim kalpotājam. Bet, kad es pats kontaktējos ar Dievu, lasot Vārdu un, kad Dievs atklāj man personīgi, tad jau es vairs nevaru teikt, ka kāds tā domā vai kāds man to teica. Daudzi no jums, klausoties svētrunu, pieņem tikai daļu no tās, un tas ir normāli. Dievs ir devis Savu Vārdu, lai mēs paši Vārdu varētu izpētīt.
  • Kā kalpošana maina pašu cilvēku un viņa dzīves kvalitāti!

    Ir svarīgi atzīmēt, ka kalpojot cilvēkiem, mēs necenšamies ieņemt Dieva vietu viņu dzīvēs. Taisni otrādi, caur kalpošanu mēs vēlamies atvest cilvēkus pie vienīgās personības, kura patiesi ir spējīga viņiem palīdzēt – pie Dieva.Lūk, kāpēc kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēkus pie Dieva un lai Dievs varētu pagodināties šo cilvēku dzīvēs. Dievs ir vienīgais, Kurš var palīdzēt, mierināt, dziedināt un atjaunot cilvēku likteņus. Mēs esam tikai līdzeklis vai kanāls, caur kuru Dievs visu to dara. Mūsu uzdevums – nodot Dievam sevi pašus kalpošanai.
  • Kad esam iemācījušies dzirdēt no Dieva un sekot Viņa norādījumiem, tad izglābšanās no sātana tīkliem kļūst iespējama

    Kādā reizē, mēs ar vienu brāli no mūsu draudzes braucām mājās ar mašīnu no Tallinas. Viss bija ļoti tumšs. Mēs braucām lielā ātrumā, es sēdēju priekšējā sēdeklī un biju iemidzis. Sapnī es redzēju, ka mēs notriecam cilvēkus, kuri šķērso ceļu. Tajā brīdī es pamodos un teicu vadītājam, lai viņš samazina braukšanas ātrumu. Burtiski pēc dažām minūtēm, mēs ieraudzījām, ka sieviete ar bērniem šķērso ceļu tajā vietā, kur nebija nekāds apgaismojuma. Mēs apstājāmies un palaidām viņus, pēc kā mēs slavējām Dievu par Viņa aizsardzību un rūpēm par Saviem bērniem. Ja, mēs būtu turpinājuši braukt ar iepriekšējo ātrumu, tad viennozīmīgi, mēs būtu notriekuši šos cilvēkus. Bet, slava Dievam par to, ka Viņš mūs glāba un iepriekš brīdināja.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? II

    Mēs runājām par to, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības starp Dievu un cilvēku. Un tieši mīlestība uz Dievu pamudina cilvēku lūgt un pavadīt laiku ar Viņu.Vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu – tas ir viens no degvielas veidiem, kurš uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Tu nevarēsi uzzināt to, ko zina Dievs, ja nenāksi pie Viņa, lai Viņam to pajautātu. Un šī vēlēšanās uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Bez šīs vēlēšanās nav iespējama pastāvība lūgšanās. Pāvils runāja par to, ka viņš vēlās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku. Jā, pētītu Pāvila dzīvi, tad ieraudzītu, ka viņš dzīvoja lūgšanās. Kāpēc viņš dzīvoja lūgšanās? Tāpēc, ka viņam bija spēcīga vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku.
  • Vienotības svarīgums

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.